Kaut arī līdz Saeimas vēlēšanām ir gandrīz divi gadi, ar ambīcijām iekarot vēlētāju uzticību tajās pieteikušās jau divas jaunas partijas. Lai sasniegtu savus mērķus, tām 2018. gadā būs jārēķinās ar līdz šim nebijušiem ierobežojumiem, kurus kritizē un ar Satversmes tiesu biedē Satversmes preambulas tēvs Egils Levits. Saeima gan uzskata, ka satraukumam un kritikai pamata nav.
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošajam Mārim Kučinskim dodoties pirmajā komandējumā uz Briseli, aktualitāti guva jautājums par ZZS neesošajiem sadarbības partneriem Eiropas Savienības Parlamentā, kas varot sarežģīt Latvijai svarīgu lēmumu virzīšanu. Tomēr, neraugoties uz to, ZZS negrasās saistīties ar kādu no lielajām Eiropas politiskajām ģimenēm. Neitrālam būt esot labāk.
Antikonstitucionāla un pretvalstiska iniciatīva! Šādi valdošās koalīcijas pārstāvji vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu laikā. Citās domās ir opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka joprojām eksistējošais nepilsoņa statuss ir traucēklis demokrātijas attīstībai.
Šodien Saeimā deputāta svinīgo zvērestu nolasīs Valdis Kalnozols, kurš, visticamāk, kādu laiku nespēs pildīt visus vēlētāju uzticētos pienākumus, jo to viņam liedz likums.
Arī pēc jaunās valdības apstiprināšanas Vienotībā nepārtrauc viļņoties kaislības ap politiskā spēka melnajām avīm – iekšējās opozīcijas līderēm Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni. Partijas reģionālās nodaļas aicinājušas abas izslēgt no organizācijas, taču Vienotības valde vilcinās sekot šim aicinājumam. Eksperti lēš, ka abu opozicionāru izslēgšana partijai varētu nodarīt lielāku ļaunumu.
Uzskatot, ka braukāšana no mājām uz darbu un atpakaļ ievērojami deldē automašīnas resursus, Vienotību pārstāvošais Saeimas deputāts Juris Šulcs rosina deputātiem piešķirt kompensāciju arī par automašīnas uzturēšanu. Viņa ierosinājumam gan nav atbalsta ne paša, ne citās parlamentā pārstāvētajās partijās.
Saņemot solīto vienbalsīgo koalīcijas partneru atbalstu, par Ministru prezidentu nule kļuvušais Māris Kučinskis uzskata, ka daudzas Latvijas attīstību kavējušās problēmas atrisināmas ne ar revolucionārām pārmaiņām, bet spēcīgas komandas izveidi un tās saliedētu darbu.
Veidojot šodien apstiprināmās jaunās valdības partneru sadarbības līgumu, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zemnieku savienība piekāpusies pāriniekiem no Latvijas Zaļās partijas un atmetusi vēlmi cīnīties par tautas vēlētu prezidentu.
Jaunizveidotās koalīcijas partneri ir pārliecināti, ka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska veidotā valdība šodien Saeimā gūs vairākuma atbalstu. Prognozes par stabilitāti gan ir uzmanīgākas, kaut arī visi partneri pauž, ka to mērķis nav valdības šūpošana vai gāšana.
Rīt Latvija pēc divu mēnešu pārtraukuma atkal iegūs pilnvērtīgu valdību – Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska vadībā. Viņa priekšgājēju Laimdotu Straujumu, paužot neapmierinātību ar pārāk lēnīgo darba stilu, gāza viņas pašas partijas biedri no Vienotības. Nule kā izstrādātais koalīcijas sadarbības līgums vedina domāt, ka M. Kučinskim līdzīgus pārmetumus nevarēs veltīt.
Par to, ka rītdien Saeimas vairākums atbalstīs Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdību, nešaubās neviens, taču topošais premjers pagaidām nesteidzas nokomplektēt savu komandu. Pašreiz zināmie kandidāti ir saistīti ar viņa darbību Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kas šobrīd zināma ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu.
It kā sabiedrības atbalsta iedvesmots, nesen Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakciju pametušais Artuss Kaimiņš paziņojis par jaunas partijas dibināšanu, ar kuras palīdzību viņš iecerējis mazināt «pašpasludinātās politiskās elites» ietekmi. Plāni jaunajam politiķim ir vērienīgi, taču politikas eksperti veiksmi šim projektam neprognozē.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska vadītā topošā koalīcija paveikusi pēdējo darbu, lai parīt bez aizķeršanās varētu apstiprināt jauno valdību. Ir apstiprināta 136 punktu plašā valdības deklarācija, kura tiks parakstīta ceturtdien – dažas stundas pirms valdību apstiprinošā balsojuma Saeimā.
Lai kļūtu par ministru, nav nepieciešama augstākā izglītība – likums to nenosaka, un arī vairākums Saeimas deputātu uzskata, ka šāda prasība likumā nav jāiekļauj. Pieņemot, ka augstākās izglītības nepieciešamība ministram ir pašsaprotama, Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu noteikt minimālās prasības, lai persona kļūtu par ministru, parlaments noraidīja.
Mārim Kučinskim stājoties premjerministra amatā, viņa vietā Saeimā jānāk Valdim Kalnozolam, pret kuru ierosināta krimināllieta, ko pašlaik skata tiesā. Tas būtiski ierobežos viņa iespējas izpausties parlamentā un par vienu balsi samazinās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas balsu skaitu, taču oficiāli šis politiskais spēks nesteidz distancēties no sava biedra.
Labākais laiks Lattelecom un Latvijas mobilā telefona apvienošanai jau ir nokavēts, tādēļ tas jādara nekavējoties. Šādi uzskata lielākā daļa sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujāto lielo uzņēmumu vadītāji, vadošie finanšu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Veidojot jaunās valdības deklarāciju, koalīcija neplāno daudz atšķirties no iepriekšējās valdības. Lielākās problēmas savā starpā jau apradušajiem partneriem rada vienošanās, kā pareizi atrunāt nevēlēšanos uzņemt vairāk patvēruma meklētāju, nekā to šobrīd Latvija jau apņēmusies.
Jaunajā valdībā, kuru, visticamāk, apstiprinās jau 11. februārī, trīs ministriju vadība nonāks jaunu ministru rokās. Taču pretēji tautas parunai, kas vēsta, ka jauna slota tīri slauka, ne šo ministru priekšgājēji, ne politikas eksperti būtiskas izmaiņas šo ministriju pārraudzītajās nozarēs neprognozē.
Atstājot bez ministru amatiem gan reģionālos partnerus, gan iekšējās opozīcijas pārstāvjus, Vienotība pirmdien izraudzījās savus cilvēkus vakantajiem ministru amatiem. Partijas līdere Solvita Āboltiņa apliecina, ka par Vienotības izvēli jau informēts arī premjerministra amata kandidāts Māris Kučinskis, kurš kandidātus atzinis par labiem esam.
Pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības veiksmīgajai savienībai nākamās valdības veidošanas procesā, lielākā daļa ministriju vadītāju jau ir zināmi. Starp partneru un saviem plāniem ministru meklējumos šobrīd jālavierē vien Vienotībai, kura, pašas rokām gāžot valdību, zaudējusi gan premjerministra amatu, gan vienu ministra portfeli, gan iespēju pašai izvēlēties pārraugāmās nozares.
Politiskie konkurenti, iedzenot Vienotību stūrī, piespieduši pieņemt premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par tās pārziņā nododamajām ministrijām.
Centienos iegūt satiksmes un tieslietu ministru portfeļus Vienotība, sastapdamās ar nepārvaramu pretestību, atteikusies no šīs ieceres un šodien uz trīspusējo tikšanos ar koalīcijas partneriem nesīs citu piedāvājumu. Kontroli pār tieslietām partija vēlas iegūt, vadot Saeimas komisiju.