Līdz ar citiem ģeopolitiskajiem notikumiem, kas noteiks Latvijas ārlietu kursu, viens no lielākajiem Eiropas, tātad arī Latvijas izaicinājumiem šogad būs migrācijas krīze un šīs krīzes seku novēršana. Tajā skaitā galēji labēji orientētu politisko spēku neitralizēšana. Tā Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Premjerministra amatu zaudējušās Vienotības biedriem aizvien biežāk pieminot nepieciešamību pēc jauna partijas līdera, kas būtu ievēlējams ārkārtas kongresā, sevi pieteicis kādreizējais eirokomisārs Andris Piebalgs. Partijas biedri un politikas eksperti slavē viņa labās īpašības, taču nesteidz paust viņam atbalstu vai pārliecību, ka tieši A. Piebalgam izdosies Vienotību izvilkt no tā dūksnāja, kurā tā pati sevi iedzinusi.
Juzdama, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) vienošanās ir pārāk spēcīga, lai to iedragātu, Vienotība atteikusies no ambīcijām iegūt tieslietu un satiksmes ministra amatus.
Premjerministra amatu zaudējušajai Vienotībai šodien būs jāturpina pārliecināt jauno valdību veidojošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ka tās Saeimas frakcija iekšējos konfliktus atstājusi otrajā plānā un patiešām spējusi saliedēties. Pretējā gadījumā jau tā niecīgās iespējas iegūt sev vēlamās ministrijas tai paliks neaizsniedzamas.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa slimības dēļ Latvijā visi trīs valsts augstākie amati pirmo reizi ir sieviešu rokās. Kaut arī demisionējusi, bet premjerministre ir Laimdota Straujuma, savukārt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei saskaņā ar Satversmi uzticēti arī Valsts prezidenta pienākumi. Tiesa, vēsturiskus lēmumus viņa pieņemt nedrīkst, gods, pildot prezidenta vietu, aprobežots ar tehniskiem pienākumiem.
Lai uzklausītu premjerministra amata kandidāta Māra Kučinska piedāvājumu par amatu sadalījumu topošajā valdībā, ar viņu šodien tiksies Vienotības sarunu vedēji, kuriem nav tiesību atteikties no pieprasīto sešu ministriju portfeļiem. Visticamāk, bez premjerministra amata palikusī Vienotība no saņemtā piedāvājuma atteiksies, un šajā kontekstā koalīcijas partneri atgādina, ka, valdības veidošanai nonākot bezizejā, vienīgā izeja būtu Saeimas atlaišana.
Premjerministra amatam Valsts prezidenta nominētais Māris Kučinskis oficiāli pauž viedokli, ka pagaidām nav pamata jaunās valdības veidošanas procesā uzsākt sarunas ar mazajām opozīcijas partijām, kā to rekomendē Nacionālā apvienība. Tomēr kandidāta frakcijas biedri jau uzsākuši danci ap šo partiju līderiem, lai pierunātu tos neitralizēt Vienotību.
Tieslietu ministra portfelis, kuru noskatījusi Vienotība, bet no kura nevēlas šķirties Nacionālā apvienība, kļuvis par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem ceļā uz jaunu valdību. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa skaidro, ka neapmierinātība ar nacionāļu veikumu šajā ministrijā rūgusi jau ilgi un viņas vadītais spēks esot nobriedis pieļautās kļūdas labot. Savukārt nacionāļi uzskata, ka šādi S. Āboltiņa iecerējusi tai atriebties.
Ar partneriem nepieņemamām prasībām, bremzēdama jaunās valdības veidošanu, Vienotība, apzinoties savu nozīmi koalīcijas veidošanā, atkal sajutusi spēku kaulos un no savām prasībām atkāpties nevēlas. Tikmēr premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim jāspēj rast kompromisu situācijā, kad tas praktiski nav iespējams.
Valsts prezidenta izraudzītajam premjerministra amata kandidātam Mārim Kučinskim šodien gaidāma sarežģīta diena – lai runātu par Ministru kabineta veidošanu, viņš tiekas ar aizvainojuma pilnās Vienotības Saeimas frakciju. Viņa uzdevumu vērā ņemami gan atvieglos Vienotībā pārsvaru guvusī pašiznīcināšanās tieksme.
Tas, ka Vienotība tomēr nespēja iegūt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsolīto Ministru prezidenta amatu, šim politiskajam spēkam nenoliedzami ir milzīgs zaudējums, kas aktualizējis jautājumu par Vienotības spēju izdzīvot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Politikas vērotāji uzskata, ka partijas atdzimšana ir gandrīz neiespējama, bet pati Vienotība zaudējuma iemeslus analizēšot pēc valdības izveidošanas.
Zaudējusi cīņā par Ministru prezidenta amatu, Vienotība atguvusi pašpārliecinātību un cenšas pārliecināt potenciālos jaunās koalīcijas partnerus, ka bez tās valdību izveidot nebūs iespējams. Šajā spēlē Vienotībai piebalso arī abas mazās opozīcijas partijas, kuras paziņojušas – Māra Kučinska valdību tās neatbalstīs.
Saņemot Valsts prezidenta nomināciju nākamās valdības veidošanai, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāts Māris Kučinskis guvis iespēju šim politiskajam spēkam dāvāt otro Ministru prezidentu 23 gadu laikā. Savukārt septiņus gadus valdību stūrējušajai Vienotībai, lai panāktu, ka valdības veidošanas laikā tiek ņemtas vērā tās nianses, ir jāspēj pārliecināt partneri, ka Vienotība atkal ir vienota.
Pokera spēlē, kuras uzvarētājs iegūs Valsts prezidenta nomināciju premjerministra amatam, Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savērpušas tādu intrigu, ka grūti pateikt, kuram rokās ir uzvarošā kombinācija un kurš ļoti pārliecinoši blefo.
Laikā, kad tika gaidīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojums par viņa izraudzīto kandidātu jaunās valdības veidošanai, politisko kāršu kavu pēkšņi sajaukusi Zaļo un zemnieku savienība. Paziņojot, ka Vienotību pārstāvošajam Kārlim Šadurskim Saeimā nav pietiekami liela atbalsta, zaļzemnieki izvirzījuši savu kandidātu – Māri Kučinski. Saeimas kuluāros mēļo, ka šāds negaidīts gājiens skaidrojams ar cīņu par satiksmes ministra portfeli.
Gluži kā izmisīgi cenzdamies pierādīt, ka nākamās valdības veidošanas noteikumus diktē tikai viņš, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aizvadītajā piektdienā par pārsteigumu daudziem iespēju veidot jauno valdību piedāvāja Valmieras mēram Jānim Baikam.
Ņemot vērā, ka nākamā premjerministra izraudzīšanos formāli uzņēmies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, informācija par šā procesa gaitu publiskajā telpā ir skopa, taču neoficiāla informācija apliecina – šobrīd vienīgais kandidāts ir Vienotību pārstāvošais Kārlis Šadurskis, kurš partijai apstiprinājis savu gatavību uzņemties šo amatu, un prezidents par to ir informēts. Viņa oficiālā nominēšana gan var prasīt laiku, jo R. Vējonim jānoskaidro, vai K. Šadurska kandidatūru akceptē pārējie koalīciju veidojošie spēki.
Atgriežoties no saīsinātā atvaļinājuma, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nekavējoties atsācis darbu pie nākamās valdības veidošanas un ticies ar pagaidām vienīgo premjerministra kandidātu – finanšu ministru Jāni Reiru. Abu amatpersonu sarunas noslēdzās, pirms Neatkarīgā tika nosūtīta uz tipogrāfiju, taču neoficiāla informācija vēsta, ka ministrs valdības vadītāja amatam nav pierunājams. Arī runas par Solvitas Āboltiņas kandidatūras neiespējamību esot pāragras.
Aizvadītajā gadā politiskās partijas, Saeima un Ministru kabinets ir zaudējuši pēckrīzes laikā gūto jaudu, kas garantēja pieaugošu sabiedrības uzticēšanos. Pētījumu kompānijas SKDS un Neatkarīgās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka pēc četrus gadus audzētā uzticības kredīta šīs institūcijas atkal kritušas sabiedrības nežēlastībā.
Partija Vienotība paudusi uzticību Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, uzņemoties pašam izraudzīties nākamās valdības veidotāju, un garantē prezidenta kandidatūrai savas Saeimas frakcijas vairākuma atbalstu. Vienlaikus Vienotības valde kā vienīgo savu publisko kandidātu saglabā savu līderi Solvitu Āboltiņu, kas savu kandidatūru neatsauc. Tiesa, lielākajai daļai publiski izskanējušo Vienotības iespējamo kandidātu uz valsts ietekmīgāko amatu sabiedrībā ir negatīvs vērtējums, kas prezidenta izvēli tikai sarežģīs.
Iepriekšējie divi valsts prezidenti apgāza viņu priekšgājēju maldīgi radīto priekšstatu, ka valsts augstākais amats nāk komplektā ar beznosacījumu tautas mīlestību. Pērn šajā amatā ievēlētais Raimonds Vējonis panācis, ka Valsts prezidents atkal ir tautas visaugstāk vērtētais politiķis, liecina SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma decembrī veiktais pētījums. Tas viņam dod plašākas iespējas realizēt savu Satversmes garantēto varu, vērtē eksperti.
Pēc tam, kad aizvadītā gada nogalē politiskās partijas tomēr pievīla Valsts prezidenta cerības un neizvirzīja nevienu premjerministra amata kandidātu, šonedēļ šis process atsāksies ar jaunu sparu. Vislielākās izredzes turpināt vadīt valdību saglabājusī Vienotība savā valdē šodien, visticamāk, apspriedīs, kuram galu galā uzticēt šo godu, bet nedēļas vidū prezidents uzsāks sarunas ar iespējamajiem pretendentiem.