13.jūlijā Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības ministrs Rolands Broks apsprieda iespēju pāriet uz 11 klašu vidusskolu un vienojās, ka vidējā izglītība skolēniem iespējami drīzākā nākotnē būtu jāiegūst līdz 18 gadu vecumam, jo tas veicinās jauniešu ātrāku iesaistīšanos augstākās izglītības apguvē un pievienošanos darba tirgum. Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda atbalstu reformai, uzsverot: «Pedagogi un mācību programmas ir bērnu dēļ, nevis otrādi. Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai veicinātu izglītības kvalitāti un mūsu jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū.»
Valsts prezidents Andris Bērziņš savā pirmajā runā pēc prezidenta zvēresta došanas uzsvēra: «Šodien tautas skaitītāji nespēj Latvijā atrast pat divus miljonus cilvēku, jo daudzi pret savu gribu ir bijuši spiesti doties svešumā, tāpēc mums ir jādomā par to, kas šeit dzīvos jau vienas – tuvākās – paaudzes jeb tuvāko divdesmit gadu laikā, un mūsu uzdevums ir atvest viņus atpakaļ mājās.»
Latvijas politiķi beidzot ir vienoti. Neatkarīgi no politiskā spēka ideoloģiskās piederības, visi kā viens uzskata, ka Eiropas Komisijas šonedēļ izteiktais priekšlikums ES budžeta līdzekļu sadalei no 2014. līdz 2020. gadam ir diskriminējošs attiecībā pret Latvijas lauksaimniekiem.
Ikviens labi saprot, kā var nopelnīt, ja akciju cenas kāpj. Šodien nopirki akcijas par vienu latu gabalā, bet rīt tās pārdevi par 1,5 latiem gabalā. Starpība 0,5 lati par katru akciju ir spekulanta peļņa.
Latvijā valdības jezga ap galveno valsts aviosabiedrību atgādina abpusēju strupceļu. Kompānijas prezidents, iespējamo represiju nobiedēts, slēpjas Vācijā, bet valdības ļaudis, kuriem Valdis Zatlers atvēlēja saimniekot vien pāris mēnešus, drudžaini meklē jaunu investoru, nekonsultējoties ar lielāko privāto akciju turētāju airBaltic uzņēmumā.
Latvijā ir ļoti tipiski, ka, lai atrisinātu vienu konkrētu problēmu, tiek pieņemts likums, kas pēc tam sagandē dzīvi pilnīgi visiem uz ilgiem, ilgiem gadiem. Pašlaik Vienotības līderi iztapīgi pakalpo Latvijas finanšu oligarhijai, aicinot ātri veikt fundamentālus pārkārtojumus Komerclikumā, kas paredz prasību atklāt ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesos īpašniekus.
Uzdosim vienkāršam Latvijas jaunietim jautājumu – kurā gadā un kurā datumā Latvijā iesoļoja PSRS armija? 99% no jauniešiem sniegs atbildi – 1940. gada 17. jūnijā. Tikai tā nav taisnība! PSRS karaspēks Latvijā iesoļoja 1939. gada 29. oktobrī.
Kā rīkoties, ja jūs uzaicina uz jauku ģimenisku pasēdēšanu, bet, atnākot uz viesībām kopā ar bērniem, ieraugāt, ka tajās tiek šņaukts kokaīns un lietotas citas narkotikas? Būs gan sašutums, gan rūgtums pret tiem, kas izmantoja jūsu uzticēšanos, lai jūsu ģimeni iemānītu zaņķī.
Maija beigās Baltkrievijas Nacionālā banka īstenoja pietiekami skarbu devalvāciju. 23. maijā Baltkrievijas rubeļa oficiālais kurss pret ASV dolāru bija 3155 rubeļi par dolāru, bet no 24. maija oficiālais kurss pret dolāru jau bija 4930 rubeļi.
Jau otro nedēļu vairākos plašsaziņas līdzekļos kā mantra un kā galvenais trumpis, kas apliecina Vienotības cīņu pret korupciju, tiek minēts skaitlis 42 kratīšanas. Padomājiet tik! KNAB t. s. oligarhu lietā veic 42 kratīšanas!
Neatkarīgās prognozes (Aktīvi runā par gaidāmajām KNAB specoperācijām, 25.05.2011.) piepildījās neticami ātri. Latvijas iekšpolitiskās cīņas pret politiskajiem smagsvariem ir pārgājušas no debašu stadijas uz KNAB «operatīvo darbību» stadiju.
Pirms vairāk nekā 25 gadiem man bija jābrauc mācību praksē uz tolaik vēl vienoto Čehoslovākiju. Ceļojums no Rīgas uz Slovākiju nebija iespējams pa taisnāko līniju. Dažādu aizliegumu un šķēršļu dēļ uz Slovākiju mēs devāmies pa visai savdabīgu maršrutu.
Raidījums Nekā personīga svētdien sensacionāli pavēstīja, ka arī valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai skapī ir atrasts nejauks «skelets». Viņai varētu būt lielas problēmas ar pielaidi NATO noslēpumiem. Izrādās – Ingunai Sudrabai ir bijuši ilgstoši un pastāvīgi kontakti ar bijušo Krievijas specdienestu pārstāvi, tagad Krievijas revīzijas palātas vadītāju Sergeju Stepašinu. Stepašins savulaik darbojies Krievijas specdienestos un pat vadījis Krievijas federālo pretizlūkošanas dienestu.
Tā nu sanāca, ka laikā, kad redakcija man piedāvāja izlasīt un apskatīt izdevniecībā Zvaigzne ABC tikko iznākušo Alena Pola grāmatu Katiņa: Staļina noziegums un patiesības triumfs, es bez jebkāda redakcijas uzdevuma pabeidzu lasīt tūkstoš lapaspušu biezo Orlando Faidžīza grāmatu Čukstētāji: Privātā dzīve Staļina Krievijā. Līdz ar to es neizbēgami salīdzināju abas – Alena Pola un Orlando Faidžīza – grāmatas.
Eurostat skaitļi ir nepielūdzami. Vērtējot pēc atjaunojamo energoresursu īpatsvara kopējā enerģijas patēriņā 2009. gadā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.
Pēc tam, kad Krievijas vadība pauda idejas rekonstruēt un modernizēt Rīgas–Maskavas dzelzceļa līniju, tūdaļ pat kā pēc burvju mājiena no arhīva plauktiem tika izcelts Tallinas–Rīgas–Kauņas–Varšavas dzelzceļa līnijas projekts Rail Baltic.
WikiLeaks pakāpeniski sagādā arvien jaunus un jaunus pārsteigumus. No 251 287 ASV valsts departamenta telegrammām pagaidām (12. aprīlī) publiskotas ir tikai 6662. Mājas lapā http://wikileaks.ch uz smilšu pulksteņa fona tiek rādīts, kā lēnām, cita pēc citas publiskojas slepenās telegrammas.
Jaunie laiki pagājuši arvien vairāk, un vairāk Vienotības vadošo politiķu grimst tādos pašos varas izmantošanas netikumos, kādi bija raksturīgi vecajiem Tautas partijas un Latvijas ceļa laikiem. Vieni (TV3 un Latvijas Avīze) tagad aizgūtnēm ironizē, ka Valsts kanceleja ir pārvērsta par darbā iekārtošanas biroju Ministru prezidenta sievas draudzenēm.
3. aprīlī Kazahstānā notika ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās Nursultans Nazarbajevs saņēma 95,5% vēlētāju balsu. Kazahstāna ir prezidentāla republika, tāpēc šeit prezidenta vēlēšanām ir galvenā nozīme valsts nākotnes virzienam.