Lauma Mellēna / Autori

Opermūzika vasarā reģionos ir apsveicama tradīcija. Tā dod iespēju iepazīt šo žanru klātienē arī tiem, kam nav iespēju nokļūt uz operas izrādēm galvaspilsētā sezonas laikā.

Jūlija vidus Jūrmalā. Dzintaru koncertzālei rit 80. jubilejas sezona. Plakāti pie Dzintaru koncertzāles vasaras programmu afišās uzmācīgi reprezentē tuvo kaimiņvalstu popkultūras pārstāvju daudzskaitlīgo klātbūtni.

Jūnijā Amsterdamas Karaliskajā operā notika vērienīga Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma jauniestudējuma nodošana publikai. 21. jūnijā iestudējums tika translēts virtuālajā operteātrī operaplatform.eu, kur interesentiem tas ir pieejams joprojām.

Opermūzikas festivāls Viva Verdi!, kas noslēdza sezonu Latvijas Nacionālajā operā un baletā, sagādāja daudz patīkamu atkalredzēšanos ar Latvijā iemīļotiem viessolistiem, tostarp tiem, kas savas skatuves gaitas sākuši Rīgā, un ļāva baudīt Verdi opermūzikas monumentālo krāšņumu divu nedēļu garumā.

Pagājušajā nedēļā jau tā piesātināto Rīgas mūzikas dzīvi Rīgas festivāla ietvaros iekrāsoja dramaturģiski un muzikāli spilgts kamerdarbs Novecento Dmitrija Petrenko režijā. Tas turklāt neierastā veidā aptvēra arī divas valodtelpas – latviešu un krievu, par vienojošo elementu izvēloties mūziku – Vestarda Šimkus oriģinālkompozīciju un improvizāciju, stāstnieka lomu uzticot Kristapam Ķeselim vai Maksimam Buselam.

Katras latviešu oriģināloperas dzimšana 21. gadsimtā ir notikums. Tas līdzās priekam par laikabiedru centieniem ierakstīt savus vārdus latviešu mākslas vēsturē rada pārdomas par skatuves mākslu efemero dabu un apziņu, ka arī šīs necilās rindas var kļūt par vienu no retajām liecībām par mākslas darbu, kurā izdevies apvienot mūsdienu Latvijas dzīves, sabiedrības un politikas spoguļa funkciju ar pašvērtīgu un konvertējamu opusu, kas uztverams ne tikai lokālā, bet arī universālā, vispārcilvēciskā kontekstā.

Aprīļa pēdējās dienās Kristīne Opolais pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma ieradās Latvijā, lai paziņotu par saviem solokoncertiem Liepājā, Rēzeknē un Rīgā rudenī. Aprīlī viņai tika piešķirts arī Latvijas valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

30. aprīlī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves piedzīvojām pasaules operteātru skatuves iekarojušās Marinas Rebekas viesizrādi – šoreiz Rīgas debiju Mimī lomā Pučīni operā Bohēma.

Latvijas Nacionālās operas svaigākais Jaunās zāles piedāvājums mazajiem skatītājiem – iestudējums Mazā burvju flauta pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta motīviem – ir atmiņā paliekošs piedzīvojums.

Operete 21. gadsimta kultūras kopainā ir samērā neizskaidrojama parādība – starptautiskajā muzikoloģijas un teātra zinātnes pētniecības vidē tā šobrīd ir modē, galvenokārt mēģinot kliedēt dažādus mītus un stereotipiskus priekšstatus par šo žanru vēsturiskā aspektā.

26. februārī Latvijas Nacionālajā operā notika Verdi Makbeta pirmizrāde.

Operā kopš 20. gadsimta 60.–70. gadiem režisori ir izkonkurējuši muzikālos vadītājus – diriģentus.

Festivāla Vīnes klasika noslēguma koncerts deva vairākas brīnišķīgas tikšanās. Pirmkārt, ilgi gaidītu atkalredzēšanos uz skatuves ar izcilo pianisti Diānu Ketleri.

Latvijas Nacionālā opera laiku pa laikam piedāvā klausītājiem ne vien operas un baleta izrādes, bet arī citu priekšnesumu formātu – šoreiz runa ir nevis par izglītojošajiem projektiem, bet par koncertiem.

Dailes teātrī pēc ilgāka laika atkal tapis mūzikls. Mūzikla Žanna d’Arka autori ir komponists Kārlis Lācis, dzeju rakstījis Jānis Elsbergs, libretu kopā lipinājuši Evita Mamaja un iestudējuma režisors Dž. Dž. Džilindžers.

Lielās mūzikas balvas ieguvēja par mūža ieguldījumu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru nodaļas profesora, klavierspēles un klavierpavadījuma pasniedzēja Venta Zilberta klases smagās durvis intervijas laikā vairākkārt ver studenti.

22. janvārī kamerorķestris Sinfonietta Rīga uz skatuves tikās ar vienu no unikāliem mūziķiem – vijoles solo un atskaņojuma vadīšana ne diriģenta, bet vadošā vijolnieka ampluā bija uzticēta ekspresīvajam somam Pekam Kūsisto.

Ar Brāmsa 3. simfonijas un Vācu rekviēma atskaņojumu Ventspilī (14. janvārī) un Rīgā (15. janvārī) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Andra Pogas pieteiktā šīs sezonas Brāmsiāde sasniegusi savu kulmināciju.

Pēc ilgāka laika uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezusies operete – populārais Johana Štrausa Sikspārnis. Tā pirmizrāde 10. decembrī bija pirmā bezdelīga gada nogales svētku izrāžu pulkā ar versmainiem valšiem, šampanieti, neiztrūkstošiem komēdijas elementiem un efemēru ļaušanos konkrētā mirkļa piedāvājumam, kas visumā raksturīga arī mūsdienu sabiedrībai un laikmetam.

Pa ceļam uz Ziemassvētkiem 17. decembrī koncertu Latvijas Nacionālajā operā izcilais latviešu mecosoprāns Elīna Garanča publiski veltīja rudenī aizsaulē aizgājušajai māmiņai, pazīstamajai vokālajai pedagoģei Anitai Garančai.

Droši vien ir ļoti maz cilvēku, kas var apgalvot, ka visu zina par Hardiju Lediņu, šo rāmjos neieliekamo radošo personību, eksperimentētāju, performanču, zīmējumu, dzejoļu un hepeningu, instalāciju un sazin tik kā visa vēl radītāju, nebijušu sajūtu restaurētāju un Rollstein on the Beach līdzautoru. Šogad Hardijam Lediņam apritētu 60, tādēļ viņa daiļrades fani un domubiedri, atbalsojot vispārējās kultūrpolitikas tendenci gadam piedēvēt kāda sabiedrībā un kultūrā nozīmīga jubilāra vārdu, pasludinājuši to par Hardija Lediņa gadu.

Nav noslēpums, ka mūžs uz skatuves ir īss un ne vienmēr rozēm kaisīts. Un tomēr tā ir sava veida izredzētība. Itālijā mītošais latviešu liriskais soprāns Anta Jankovska ir divkārt izredzēta, jo skatuves dēļi viņu pieņēmuši gan kā balerīnu, gan operdziedātāju. Pēc studijām Parmas konservatorijā līdzās Pučīni, belkanto un klasiskajām liriskā soprāna partijām viņa atklājusi arī opereti – žanru, kur teicamai fiziskajai sagatavotībai ir tikpat liela nozīme kā labi skolotai balsij. Latvijā Anta dziedātājas ampluā debitēja šopavasar Hannas Glavarī lomā Ferenca Lehāra operetē Jautrā atraitne, ko producēja Latvijas Operetes fonds.