Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.

More than 90% of science, mathematics, statistics and IT graduates are employed in higher-skilled professions (managers, senior specialists), according to the monitoring of graduate data. In contrast, the lowest employment rates are observed among graduates of humanities and arts, services, social and commercial sciences, law subject groups.

Pandēmijas laiks lika apstāties mūsu ierastajai ikdienai gan darbā, gan sadzīvē – modernās tehnoloģijas kļuva par gandrīz vienīgo komunikācijas iespēju ar tuviniekiem, draugiem, klasesbiedriem, kolēģiem.

Nedēļu pirms vasaras saulgriežiem, 18. jūnijā, Ventspilī durvis vērs zinātnes centrs “VIZIUM” – pārsteidzoša vieta, kas ļaus ienirt tehnoloģiju, dabaszinātņu un inženierzinātņu aizraujošajā pasaulē.

Gandrīz katrs ceturtais studējošais pēc pamatstudijām uzsāk mācības maģistrantūrā, bet motivācija iegūt arī doktora grādu ir krietni zemāka – studējošo skaits ir ap diviem tūkstošiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Šāds izglītības segums gan automātiski nenozīmē labākas izredzes darba tirgū, būtiska loma ir tieši izvēlētajai studiju jomai, jo, piemēram, inženierzinātņu maģistri un doktori var nopelnīt pat līdz 147% virs vidējās algas valstī, tikmēr absolventi no humanitārajām jomām pat šo vidējo rādītāju var nesasniegt.

Šobrīd cenas lec augšup gandrīz it visam, un arī tuvākās nākotnes prognozes ekonomisti neiezīmē optimistiskas, tādēļ topošajiem studentiem, kam ies secen valsts budžeta vietas, jārēķinās, ka arī izglītības iegūšana maksās dārgāk. Daļa uzrunāto valsts augstskolu norāda – studiju maksa ir palielinājusies, dažās studiju programmās pat par 33%, vienlaikus piebilstot – dažādi maksas atvieglojumi atsevišķām  studentu kategorijām ir saglabāti.

Pedagogi Latvijā nejūt, ka strādātu sabiedrībā novērtētā profesijā, katrs trešais skolotājs darbā jūtas demotivēts, puse atzīst – regulāri pārstrādājas, šādus drūmus secinājums atklāj izglītības uzņēmuma “Lielvārds” veiktais pētījums “Skolotāju balss”, kurā aptaujāti 1.–12. klašu pedagogi.

Būves sienās nav novērsti izdrupumi, plaisas, pieļauti būves dekoratīvo elementu bojājumi, apdares materiālu plaisāšana, pieļauta fasādes krāsojuma izbalēšana un nolupšana – apsekojot ēku Rīgā, Alekša ielā 11, secinājusi Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde un zibenīgi liek celtni sapost, citādi – ēkai tiks piemērots graustu nodoklis un atcelti NĪN atvieglojumi. Gandrīz 900 ēkām graustu nodoklis Rīgā jau noteikts.

The Riga City Council's Property Department's Construction Improvement Board has concluded that the walls of the building at Alekša Street 11 in Riga have not been repaired, cracks have been allowed to appear, the decorative elements of the building have been damaged, the finishing materials have cracked, the facade paint has been allowed to fade and peel off - and has ordered the building to be fixed up or the building will be subject to a slum tax and the real estate tax (RET) incentives will be revoked. Almost 300 buildings in Riga are already subject to the slum tax.

The Ministry of Education and Science has now received information from several municipalities about their intention to close local education institutions this year. The last bell will ring at the end of the school year at Remte, Ruba, Pampāļi, Ezere Middle Schools and Jaunlutriņi Primary School.

For more than a year, there has been no passenger ship service from Riga, so many Latvian travelers traveled to Stockholm or Helsinki from the port of Tallinn. However, soon there will again be an opportunity to take a cruise from Riga.

You have to work all days of the week from 6 am to 9 pm for a salary of €350 before tax, reads one of the vacancy advertisements on the State Employment Agency's (SEA) job portal, which is looking for a street sweeper. This year, more than 400 vacancies for street sweepers were registered with the SEA. The job is not in demand - low salaries, not very attractive working conditions. In addition, this year, the need for a Covid-19 certificate also became a mandatory requirement for street sweepers, some of whom did not accept this government rule and quit or were fired, exacerbating the already acute shortage of street sweepers.

Lielai daļai Auces un tuvākās apkaimes iedzīvotāju iepirkšanās tuvajā Lietuvas pilsētā Naujoji Akmenē ir regulāra ikdienas sastāvdaļa. Lai arī Aucē ir gana daudz pārtikas veikali, arī degvielas uzpildes stacija, tomēr izvēle ir par labu Lietuvai. Kāpēc? Atbilde, domājams, visiem zināma – kaimiņos ir lētāk. Neatkarīgā nolēma veikt nelielu eksperimentu – vai patiesi ietaupījums ir tik būtisks, lai vismaz reizi nedēļā mērotu ceļu uz Lietuvu.

Par alus radīšanas procesu „Aldara” tehnoloģe Dace Šķēle runā kā par bērna auklēšanu – ar lielu rūpību, gādību, atbildību. Un darba vietā alus patiesi ir viņas lolojums, pieskatot to visos brūvēšanas soļos. Turpinot līdzības ar bērnu, arī alus aug un attīstās – tā garšas buķete tiek papildināta ar pirmajā brīdī šķietami nesavienojamām sastāvdaļām, piemēram, nesen radīts alus ar bērzu sulu. Taujāta, vai Jāņu svinībām alus sarūpēts gana, Dace teic, ka darbs sācies jau martā, lai ap vasaras saulgriežiem miestiņš būtu pieejams tā tīkotājiem atbilstoši pieprasījumam.

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.

Divarpus mēnešus Latvijā mācības skolās notika attālināti. Un daudziem pedagogiem, skolēniem un vecākiem šā gada mācību gada beigu posms bija izaicinājumiem piesātināts. Arī Rīgas Juglas vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, Kultūras pedagogu biedrības valdes loceklis Ļevs Rusilo piekrīt – bijuši neskaitāmi šķērsli ko pārvarēt, taču vienlaikus viņš uzsver, ka šāda mācīšanās pieeja bija vērtīga prakse ikvienam un daudzas iestrādes būtu jāsaglabā arī tad, kad skolās atgriezīsies ierastā rosība, jo valstī noteiktā ārkārtas situācija lika mācības organizēt tā, par ko gadiem jau runāts, bet reāla rīcība daudzās skolās izpalika.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) maija beigās savā „Facebook” lapā publicēja kāda studenta skaudru stāstu – viņš bija uzsācis medicīnas studijas, ticis budžetā. Tā kā vecāki nevarēja viņu finansiāli atbalstīt, viņš pieteicās studējošā kredītam, lai segtu ikdienas tēriņus. Viņa sapņiem par iegūtu izglītību un darbu Latvijā šobrīd treknu svītru ir pārvilkusi Covid krīze. Finansiālie apstākļi kļuvuši arvien spiedīgāki, darbu jaunietim bez pieredzes un kvalifikācijas šobrīd ir grūti atrast. Viņš salūza un pameta mācības, tagad apsver domu doties prom uz ārzemēm. LSA veiktā studentu aptauja rāda – līdzīgā situācijā nonākuši daudzi studējošie. Aplēses liecina, ka Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ aptuveni 10 000 varētu pārtraukt mācības, tikpat daudzi – paņemt akadēmisko gadu.

Iepriekšējos gados Līgo un Jāņu dienā rīdziniekiem un Rīgas viesiem galvaspilsētā sabiedriskais transports bija pieejams bez maksas, šogad epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ ierastā prakse mainīta – brauciens maksās 1,15 eiro, izņēmums ir pasažieri, kuriem arī brīvdienās ir piemēroti braukšanas maksas atvieglojumi, tostarp arī 100% atlaide, bet, piemēram, ar Rīdzinieka karti brauciens svētku dienās izmaksās 60 centus. Tāpat nedrīkst aizmirst par nepieciešamību brauciena laikā lietot elpceļu aizsegus, atgādina Rīgas dome.

16.jūnija rītā Krāslavā starts tiks dots skrējienam „Gaismas ceļš”. Tajā dosies divas komandas (katrā trīs cilvēki): „Ziemeļaustrenis” un „Dienvidrietenis” – turot rokā gaismas lāpu, viena komanda mēros ceļu, kas vijas pa Latvijas dienvidu puses pierobežas ceļiem, otra - ceļu pa mūsu valsts ziemeļu pusi. Iecerēts, ka pēc 5 dienām un 8 stundām abas komandas satiksies Kolkasragā. Skrējiena pamatdoma – pirms vasaras saulgriežiem simboliski izgaismot Latviju.

„Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, šobrīd valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir plašāks un stiprāks, arī kā valsts krīzei esam gatavāki,” uzskata Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, tomēr piebilst, ka šajā tīklā aizvien ir caurumi, ko cenšas novērst sabiedriskā labuma organizācijas. Darba apjoms tām ir palielinājies, jo pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam Covid-19 krīzes laikā vajadzīga palīdzība. Un līdzcilvēki atsaucas.

Ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju valstī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un tā filiāle „Cīruļi” Kalvenes pagastā divus mēnešus apmeklētajiem bija slēgti. Kopš 19. maija abas iecienītās atpūtas vietas atkal ir atvērtas, ievērojot drošības noteikumus Covid-19 dēļ. Vīruss gan nav koriģējis zoodārza iemītnieku ierasto dzīves ritmu, tostarp viņu saimi kuplinājuši daudzi jaundzimušie, taču Covid-19 krīze piebremzējusi zooloģiskā dārza tuvākās nākotnes attīstības plānus.