Līga Nestere-Nikandrova / Autori

16.jūnija rītā Krāslavā starts tiks dots skrējienam „Gaismas ceļš”. Tajā dosies divas komandas (katrā trīs cilvēki): „Ziemeļaustrenis” un „Dienvidrietenis” – turot rokā gaismas lāpu, viena komanda mēros ceļu, kas vijas pa Latvijas dienvidu puses pierobežas ceļiem, otra - ceļu pa mūsu valsts ziemeļu pusi. Iecerēts, ka pēc 5 dienām un 8 stundām abas komandas satiksies Kolkasragā. Skrējiena pamatdoma – pirms vasaras saulgriežiem simboliski izgaismot Latviju.

„Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, šobrīd valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir plašāks un stiprāks, arī kā valsts krīzei esam gatavāki,” uzskata Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, tomēr piebilst, ka šajā tīklā aizvien ir caurumi, ko cenšas novērst sabiedriskā labuma organizācijas. Darba apjoms tām ir palielinājies, jo pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam Covid-19 krīzes laikā vajadzīga palīdzība. Un līdzcilvēki atsaucas.

Ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju valstī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un tā filiāle „Cīruļi” Kalvenes pagastā divus mēnešus apmeklētajiem bija slēgti. Kopš 19. maija abas iecienītās atpūtas vietas atkal ir atvērtas, ievērojot drošības noteikumus Covid-19 dēļ. Vīruss gan nav koriģējis zoodārza iemītnieku ierasto dzīves ritmu, tostarp viņu saimi kuplinājuši daudzi jaundzimušie, taču Covid-19 krīze piebremzējusi zooloģiskā dārza tuvākās nākotnes attīstības plānus.

Latvijā noteiktais ārkārtas stāvoklis šogad koriģējis ne tikai Lielās talkas norises laiku (tā no 25. aprīļa tika pārcelta uz šodienu, 16. maiju), bet arī norises kārtību – tagad uzsvars ir uz individuālu rosīšanos dabā vai talkošanu ģimenes lokā. Neskatoties uz valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ, interesentu arī šogad netrūkst – pieteikts vairāk nekā 600 talkošanas vietu.

Atbildes uz aktuālākajiem jautājums izglītības sfērā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Šie jautājumi sākotnēji tika nosūtīti izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, taču pretī saņēmām atbildi: «Ministre uzskata, ka Neatkarīgā Rīta Avīze nav neatkarīgs masu informācijas līdzeklis, līdz ar to nevarēs sniegt interviju.» Tāpēc avīze tika lūgta sazināties ar IZM Komunikācijas nodaļu. Vai ir atbildēts pēc būtības, spriediet paši.

Ik gadu no marta līdz pat jūnijam augstskolas, koledžas un profesionālās skolas rīko Atvērto durvju dienas, lai interesenti klātienē varētu iepazīties ar mācību vidi, izglītības iespējām, mācībspēkiem, dienesta viesnīcu, bibliotēku u.tml.

Marta vidū visās mācību iestādēs, tostarp arī augstskolās, tika uz laiku pārtraukts mācību process klātienē. Sākotnēji šāda kārtība tika noteikta vienu mēnesi, tagad – jau līdz maija vidum. Vai termiņš tiks pagarināts – šobrīd neviens nezina. Taču studiju process, protams, nav apstājies, tuvojas vai jau ir sācies prakšu laiks, gala darbu aizstāvēšana, arī jaunu reflektantu uzņemšana vairs nav aiz kalniem. Kā to visu plānots organizēt, Neatkarīgā taujāja vairākām augstskolām.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.

Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.

Pirms Covid-19 sērga sāka plosīties pasaulē, attālinātās darba iespējas bija kā, teiksim tā, bonuss, ko strādājošie varēja izmantot vajadzības gadījumā. Tagad daudziem darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Neatkarīgā uzrunāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kā viņi pielāgojušies šā brīža situācijai un kādi piesardzības pasākumi ir ieviesti, ja profesijas specifika neļauj strādāt ārpus biroja.

Aijas Bites-Ozeres darba ikdiena paiet rūpēs par vairāk nekā 340 cilvēku lielu kolektīvu – viņu motivēšanu, lojalitātes veicināšanu, vienotas komandas stiprināšanu, bet ārpus darba viņa ar tikpat lielu entuziasmu izpaužas dejas pasaulē: deju soļus māca pavisam maziem ķipariem, kā arī pati ļaujas mūzikas burvībai. Vēl viena daļa no sirds, protams, pieder arī ģimenei.

Pozitīvs grūdiens jauniešiem

Jauno, 2020. gadu vēlējāmies sagaidīt nevis ierastā mājas gaisotnē, bet kaut kur ārpus dzimtajām ārēm.

Laikam man par juristiem bija radies maldīgs priekšstats, jo, satiekot Daci Pelši, pirmajā brīdī šķiet, ka viņai piestāv virkne citu profesiju, un es noteikti viņu neasociēju ar minēto specialitāti.

Iegūt izglītību, atrast darbu – tas ikvienam no mums prasa zināmu piepūli, gribasspēku, vēlmi šos mērķus realizēt. Tomēr ir cilvēki, kam ir vajadzīga dubultgriba, dubultspars, dubultapņemšanās, lai dzīvē ko sasniegtu.

Anna Panna un kūkas – tas ir nesaraujams vārdu virknējums. Šis draudzības stāsts aizsākās virtuvē – viens eksperiments, tad otrs, tad vēl un vēl. Pēc tam radās doma par sava bloga izveidi, lai ar rezultātiem virtuvē varētu iepazīstināt citus. Pamazām Anna un viņas kūkas ieguva arvien lielāku atpazīstamību. Kūkas ir atslēgvārds Annas profesionālās dzīves gājumā.

Dabasgāze ir komfortabls un videi draudzīgs enerģijas veids. Līdz ar to dabasgāze kā siltuma avots Latvijā ir populāra. Svarīgi gan atcerēties, ka par gāzes apkures pieslēgšanas iespējām jāsāk domāt laikus – ja vēlaties nākamajā apkures sezonā sildīties ar gāzes apkuri, šis ir pēdējais brīdis sākt rīkoties, jo formalitāšu kārtošana, būvdarbi nerit raiti.

Publiskajā telpā Marikai Ģedertei ir piekarinātas vairākas birkas – Latvijas galvenā blondīne, skaistumkonkursa uzvarētāja, sabiedrības dāma. Taču, aprunājoties ar Mariku aci pret aci, rodas pārliecība, ka tie ir tikai virspusīgi pieņēmumi.

Kadrija Pudova jau skolas laikā iepazina darba garšu. Ir strādāts, piemēram, gan par aukli, gan noliktavā, veikalā, ceptuvē. Kadrija ir pateicīga par šādu pieredzi, jo jau pusaudža gados radās izpratne, ko nozīmē strādāt un kāda ir naudas vērtība.

Jau vairākus gadus Latvijas skolēniem ir iespēja veidot savus mācību uzņēmumus (SMU) un caur to attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Arī Kristiāns Lancmanis nolēma pamēģināt – ko nozīmē būt uzņēmējam. Uzņēmēja kurpēs viņš jutās ļoti komfortabli. Kristiāns saprata, ka ar viņa enerģijas lādiņu un apgriezieniem ir jākāpj ārā no SMU rāmjiem un jādibina, tā teikt, īsts uzņēmums, jo SMU nav juridiska statusa, kas bieži vien limitē sadarbību ar citiem uzņēmumiem. Tiklīdz Kristiāns nosvinēja pilngadību, viņš savu nodomu īstenoja un nu jau vairāk nekā piecus gadus ir uzņēmuma Simple+ jeb zīmola Lancman bags vadītājs. Un uzņēmuma grožus viņš tur patiešām pārliecinoši, skaidri zinot, kādas virsotnes vēlas sasniegt.

Valentīna Astapenko vāra ziepes. Burtiskā nozīmē. Šis process kļuvis par viņas darbu un vienlaikus aicinājumu jau 15 gadus.

Baltijas drošības fonda organizētās Jauno līderu mobilitātes programmas ietvaros Teksasas A&M universitātes starptautisko attiecību maģistrantūras studenti profesores Gabrielas Marinas Torntones vadībā apmeklēja Latviju, pētot valsts starptautisko stāvokli un drošību.