Sūkstās par pirmkursnieku vājo sagatavotību eksaktajos priekšmetos

© Pixabay

Darba tirgus pieprasa inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistus, taču joprojām tikai relatīvi neliela daļa vidusskolas beidzēju ir pietiekamā līmenī apguvuši eksaktos priekšmetus, lai spētu studēt un, galvenais, arī absolvēt eksakto un dabaszinātņu programmas. Diemžēl daļā Latvijas novadu skolēniem nav pat iespējas padziļinātā līmenī mācīties fiziku un ķīmiju, jo nav pedagogu.

Kā forumā “Izglītības sistēmas mijiedarbība vidējās un augstākās izglītības posmā” informē Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko, lai arī, vispārīgi raugoties, STEM mācību priekšmeti gana plaši tiek piedāvāti vidusskolas posmā, taču, izvērtējot šīs iespējas pa novadiem, redzams, ka daļā Latvijas ir tukšie laukumi un iemesls tam ir fakts - skolās trūkst eksakto zinību pedagogu, it sevišķi fizikā un ķīmijā. “Piemēram, ja salīdzina ar padziļinātu kursu matemātikā un latviešu valodā, tad šāds piedāvājums ir daudz blīvāks - principā katra vidusskola piedāvā šādu kursu. Īpaši gribu uzsvērt bioloģiju - padziļināto kursu piedāvā ļoti daudz mācību iestāžu, arī eksāmena kārtotāju skaits ir gana liels, un tas skaidrojams ar to, ka augstskolas ir devušas skaidru signālu - bez bioloģijas eksāmena jaunietis konkrētajā augstskolā iestāties nevar,” uzsver L. Voroņenko.

Viņa akcentē, ka augstskolas varētu vēl aktīvāk dot šīs norādes, kādus zināšanu segumu tās gaida no vidusskolēna, tādējādi mudinot jauniešus skrupulozāk pievērsties konkrētu mācību priekšmetu apguvei.

Viņa norāda, ka šobrīd izaicinājumu rada programmēšanas kursi - piedāvājums niecīgs, lai arī darba tirgus skaidri ziņo - šādi speciālisti ir uz izķeršanu. “Šeit neiztiks bez valsts iesaistes un sadarbības ar augstskolām, lai stiprinātu pedagogu kopienas,” norāda L. Voroņenko.

Lai arī šobrīd skolēni var brīvi izvēlēties padziļinātos kursus, problēma ir tā, ka jaunietis īsti nezina, ko viņš vēlas darīt nākotnē.

Nezina, ko grib

Aptuveni 70% skolēnu nav izlēmuši, ko darīt pēc skolas beigšanas, liecina VISC šā gada marta veiktā jauniešu aptauja.

Centra vadītāja informē, ka tikai 30% vidusskolēnu zina par savām turpmākajām studiju gaitām un mērķtiecīgi gatavojas studijām izvēlētajā jomā. Un te būtu darbs karjeras konsultantiem, darba devējiem - jau laikus iepazīstinot ar plašo profesiju pasauli un soli pa solim meklējot katram skolēnam piemērotāko. Citādi gadās, ka dokumentus augstskolā iesniedz, tā teikt, uz labu laimi.

“Mums katru gadu ir problēmas ar jauno studentu uzņemšanu saistībā ar viņu nepilnīgām zināšanām matemātikā, fizikā un ķīmijā. Tikai sadarbojoties ar vidusskolām, mēs šo jautājumu varam risināt. Saņemot labi sagatavotu vidusskolas absolventu, mēs varam viņu kvalitatīvi apmācīt un Latvijai dot STEM profesiju darbiniekus, kuru gadiem valstī trūkst,” uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Milzīgs atbirums

Arī RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps piekrīt - jauniešiem nav pietiekami lielas intereses par eksaktajiem mācību priekšmetiem un viņu sagatavotība attiecīgām studijām ir vāja. “Jāteic, ka interese studēt inženierzinātnes vai dabaszinātnes jauniešiem ir, taču ir milzīgs atbirums, jo viņu zināšanu līmenis neļauj sekmīgi studijas pabeigt,” saka A. Zeps, piebilstot, ka ar līdzīgām problēmām saskaras arī citas augstskolas, tostarp ārpus Latvijas. Viņš min vairākus pasaules piemērus, kā citviet tiek mēģināts radīt interesi par STEM jomu - ir izveidota bērnu universitāte, TV šovs, zinātnes centri, mācību programmu izstrāde sadarbībā ar augstskolām.

Profesionālā kvalifikācija + pedagoģija

L. Ribickis atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas plānu noteikt, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī.

Rektors ir arī rosinājis nozares ministriju rast iespēju RTU absolventiem iegūt ne tikai profesionālo kvalifikāciju izvēlētajā zinātņu jomā, bet arī pedagoģijā.

Kā sacīja rektors, ja RTU absolventiem būtu arī pedagoģiskā izglītība, viņi varētu mācīt eksaktos mācību priekšmetus visā valstī, tādējādi atrisinātu gadiem ilgstošo problēmu - nepietiekamu eksakto mācību priekšmetu skolotāju skaitu.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.