Vairākiem tūkstošiem skolēnu vasarā tiks nodrošināts darbs

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Centralizētu skolēnu nodarbinātības pasākumu organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Iespēja pastrādāt būs divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Citus gadus darbu varēja uzsākt arī jūnijā, taču koronavīruss plānus šogad koriģēja (bija pat pieņemts lēmums skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu šogad nerīkot, taču ņemot vērā Covid-19 situācijas stabilizēšanos, tas mainīts).

Alga - vismaz 430 eiro

Skolēni pasākumam var reģistrēties elektroniski. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt.

Reģistrēties var līdz 17. augustam. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Skolēnu vasaras nodarbināšanas programmā darba devēji saņem dotāciju skolēna algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt skolēna ar invaliditāti mēneša darba algai - valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Darba devējam tiek piešķirta arī dotācija darba vadītāja atalgošanai -10% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt ja nodarbinātais ir bērns ar invaliditāti - 60% apmērā. Skolēniem no programmai atvēlētajiem līdzekļiem apmaksās veselības pārbaudi, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās jaunieti pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Darba devēji atsaucas

Skolēnu vasaras nodarbināšanai 2020. gadam piešķirts finansējums 1 800 000 eiro apmērā, kas sākotnēji bija paredzēts 6938 darba vietu izveide 2020. gada trīs vasaras mēnešos. Darba devēju skaits, kas atvēruši durvis skolēniem, ir mērāms vairākos simtos. Viņi plāno nodarbināt skolēnus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, lauksaimniecībā. Darba devēji piedāvā veidot darba vietas dažādās profesijās, piemēram, palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, labiekārtošanas strādnieks, virtuves strādnieks, viesmīlis, skolotāja palīgs u.c.

Arī vairākas pašvaldības piedāvā sava novada pusaudžiem pieteikties brīvajām vakancēm vasaras brīvlaikā. Tiesa, nereti interese no jauniešu puses ir krietni lielāka nekā pieejamās darba vietas, tāpēc daudzviet priekšroka tiek dota bērniem no maznodrošinātām, trūcīgām, daudzbērnu ģimenēm. Darbs tiek piedāvāts pašvaldību iestādēs.

2019. gadā NVA programmā tika izveidotas 6939 darba vietas un tika iesaistīti 7079 skolēni.

Darba devēja viedoklis

“Maxima Latvija” personāla vadības un tirdzniecības direktore Gunita Ķiesnere:

Ik gadu saņemam milzīgu interesi no bērniem un jauniešiem, arī šis gads nav izņēmums, tieši otrādi - jūtam vēl lielāku interesi nekā iepriekš. Līdz šim esam saņēmuši vairāk nekā tūkstoš zvanu un e-pastu no jauniešiem ar vēlmi strādāt “Maxima Latvija”. Šovasar plānojam piedāvāt darbu 200 jauniešiem, taču, redzot tik lielu interesi, plānojam piedāvāt vēl papildus darba vietas. Šis ierobežotais skaits saistīts ar vairākām lietām. Pirmkārt, formalitātes, kas operatīvi jāsakārto, jo Covid-19 ir veicis korekcijas šīs programmas organizēšanā - ja agrāk pieteikšanās bija iespējama jau pavasarī, lai sāktu strādāt jūnijā, tad tagad pieteikšanās būs atvērta tikai jūnija beigās un attiecīgi darbu varēs sākt ne ātrāk kā jūlija sākumā. Otrkārt, vēlamies, lai esošajos apstākļos veikala vadītāji var cieši sekot līdz jauniešiem, pārliecinoties, ka viņi ievēro visus ieviestos drošības pasākumus. Mūsu, “Maxima Latvija” piedāvātā darba programma paredz jauniešiem strādāt kādā no veikaliem visā Latvijā un apgūt mazumtirdzniecības nozares darbības pamatprincipus, iepazīt veikala ikdienas procesus, attīstīt saskarsmes un komunikācijas prasmes, kā arī gūt praktiskas iemaņas, veicot jaunākā pārdevēja palīga pienākumus, kā arī palīdzot fasēt produkciju.

Mums ir prieks, ka varam arī šajos apstākļos, kad ir skartas tik daudzas nozares un bezdarba līmenis ir cēlies, turpināt piedāvāt ne tikai vakances ilgtermiņā, bet arī darbu jauniešiem.

Šāda prakse ir vērtīga tieši bērniem un jauniešiem, mācoties komunicēt gan ar kolēģiem, gan veikala klientiem, iegūstot darba pieredzi, tāpat viņiem mācām arī ļoti svarīgu kompetenci ikvienā profesijā - atbildības uzņemšanās par sev uzticēto darbu. Mūsu funkcija šajā programmā ir vairāk sociāli virzīta, sniedzot šo pieredzi jauniešiem, apmācot viņus, veikala vadītājam papildus sniedzot atbalstu un uzņemoties par viņiem atbildību.

Jaunieši, kas ik gadu piedalās, ir ļoti atbildīgi un centīgi un mēs ar prieku katru vasaru viņus uzņemam. Patīkami, ka daudzi jaunieši vēlas pie mums atgriezties un strādāt arī citas vasaras.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.