Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Latvijā atrast balansu starp darbu un ģimenes dzīvi ir problemātiski, liecina iedzīvotāju aptauja, kas veikta akcijas Darbā bērni laikā. Daudzi norāda, ka atvaļinājums, kad var atpūsties kopā ar tuvākajiem, ir nevis ierasta prakse, bet ekskluzīva situācija, jo parasti atvaļinājums tiek pavadīts strādājot. Tāpat nereti darba devēji, arī kolēģi ir neapmierināti ar darbinieka prombūtni bērnu slimības laikā. Ar atplestām rokām darba tirgū netiek gaidītas jaunās māmiņas. Bailēs zaudēt darbu darba ņēmējs izvēlas klusēt un savas likumā noteiktās tiesības neaizstāvēt.

«Jau kādu laiku, audzinot mazus bērnus, biju izkritusi no darba tirgus un prāts bija pārgājis mājas dzīves režīmā. No mājās sēdēšanas uzreiz darba tirgū ielēkt atpakaļ nevarēju, tāpēc meklēju iespēju atjaunot un gūt jaunas zināšanas,» norāda Ilze Veidemane, kas ir viena no jaunietēm, kuru uzrunājis profesionālo skolu piedāvājums 1 vai 1,5 gadu laikā bez maksas apgūt interesējošu profesiju. Mācību iestādēs uzņemšana jau sākusies.

Lai arī darba tirgus izjūt akūtu nepieciešamību pēc jaunas kvalificētu inženieru maiņas, tomēr augstskolu uzņemšanas statistika rāda – jaunieši lielāku interesi izrāda par sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Uzņēmēji uzskata, ka jau sen ir laiks pārmaiņām vispārējā izglītībā, lai eksaktie priekšmeti netiktu pasniegti un uztverti kā bieds. Arī paši darba devēji arvien aktīvāk iesaistās jauniešu informēšanā par to, cik aizraujošs ir inženieru darbs un cik daudzsološus karjeras līkločus tas paver.

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu pēc inženierzinātņu speciālistiem, pēdējos gados notikusi budžeta vietu pārdale par labu dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju jomām. Taču ir kāds būtisks bet – aptuveni trešdaļa šīs jomas studentu studijas nepabeidz – nauda (valsts vai sava) iztērēta, bet speciālista nav.

Ik gadu vairāki simti skolēnu 9. un 12. klases noslēgumā saņem tikai liecību. Piemēram, pērn 9. klasi ar liecību beidza 607 audzēkņi, 12. klasi – 587. Protams, tas liedz iestāties pēc 9. klases vidusskolā vai jebkurā no profesionālajām skolām, pēc 12. klases – augstskolā, taču gluži visas durvis neaizveras. Par iespējām, ko skolēnam iesākt šādā situācijā, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vadītāja vietniece Ineta Īvāne.

Viens no iecienītākajiem muzejiem Latvijā Rundāles pils 24. maijā svinēja savu 279 gadu jubileju. Apbrīnojamas pārvērtības pils piedzīvojusi pēdējā pusgadsimta laikā, kad tā, pateicoties vērienīgajiem restaurācijas procesiem, uzziedējusi no jauna, šo faktu īpaši atzīmējot pērnā gada svinībās. Arī šā gada dzimšanas diena neiztika bez pozitīviem pārsteigumiem – svētkos uzzinājām, ka tapusi Rundāles pils mobilā aplikācija, kura aizraujošā, izzinošā virtuālā ekskursijā ļauj izstaigāt krāšņās pils zāles paša pils saimnieka Imanta Lancmaņa pavadībā. Aplikācijas oficiālā atklāšana paredzēta 11. jūnijā.

Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ un tā priekšgājējas – Erasmus – mobilitātes iespējas (izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs) izmantojuši jau daudzi tūkstoši Latvijas studentu un mācībspēku. Līdz šim programmas dalībnieki savu redzesloku varēja papildināt, dodoties uz kādu no ES valstīm, ES kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, bet kopš 1. jūnija robežas ir paplašinātas – studentiem un mācībspēkiem tiek piedāvāts doties, piemēram, uz Brazīliju, Ķīnu, Indiju, Dienvidkoreju, Palestīnu.

Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šā gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm.

Daudzviet pasaulē brīvprātīgais darbs ir ļoti izplatīts, tas kļuvis par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu un veidu, kā cilvēks papildus algotajam darbam iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Lai arī Latvijā brīvprātīgo kustība pamazām vēršas plašumā, tomēr lielākā sabiedrības daļa joprojām tik atrauc: «Kāpēc man kas jādara par velti!»

Kristu Indrišonoku un Aleksandru Geržatoviču kopš 1. klases vieno draudzība un skolas sols, tagad arī augstskola un kopīgs bizness. Viņu izvēlētā niša ir ekskluzīva dizaina zeķu ražošana. Uzņēmēja gars abiem puišiem jau modies, vēl pašiem esot skolēniem – tad abi rosījušies Skolēnu mācību uzņēmumos.

Šāds uzraksts rotāja vienu no plakātiem piketā, kas vienkopus pulcēja liepājniekus, kuri skeptiski raugās uz pašvaldības ieplānoto skolu reformu pilsētā. Tās rezultātā, piemēram, J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola zaudētu savu statusu un pārtaptu par pamatskolu. Pret to iebilst skolas kolektīvs. Pašvaldība gala lēmumu vēl nav pieņēmusi.

Līdz vasaras beigām darbosies Latvijas Studentu apvienības ikgadējās reflektantu informatīvās kampaņas Augstskolu anatomija konsultatīvā tālruņa līnija.

Plašās tehnoloģiskās iespējas mūsdienās ļauj īstenot elastīgu darba stilu, tāpēc pasaulē, tostarp arī Latvijā, attālinātais darbs tiek praktizēts arvien plašāk, proti, darbinieki savus tiešos pienākumus pilda ārpus ierastajām biroja telpām. Uzrunātie darba devēji norāda, ka viņiem būtisks ir darba rezultāts, nevis strikta astoņu stundu darba dienu grafika ievērošana, vienlaikus uzsverot: lai neciestu darba kvalitāte, elastīgs darbs prasa zināmu briedumu gan no darbinieka, gan no vadītāja.

Bilingvālā izglītība mazākumtautību jauniešiem nešķiet optimāla, un galvenie iebildumi ir par to, ka, esot grūtāk mācīties, jo divu valodu lietošana stundās nevajadzīgi sarežģījot mācīšanās procesu, secināts pētījumā Mazākumtautību skolēnu identitāte un piederība Latvijai.

Ir pagājuši deviņi mēneši, kopš Ilona Viļuma savu loloto ieceri par radošām bērnu rotaļlietām ir realizējusi dzīvē un aktīvi rosās uzņēmējdarbībā. Grūti nepamanīt, cik ļoti viņa ir iedegusies par savu ideju. Turklāt šī dzirksts un biznesa ideja ir atzinīgi novērtēta arī starptautiskā arēnā – pērn uzņēmums GIGI bloks ieguva godpilno 2. vietu pasaulē kā radošākais uzņēmējs. Bet viss sākās ar dāvanas meklēšanu savam bērnam...

Pavisam drīz – maija beigās – apritēs 21 gads, kopš Vīgants Radziņš pirmo reizi vēra Latvijas Mobilā telefona (LMT) durvis, lai uzņēmumā sāktu strādāt par klientu konsultantu. Šo gadu laikā viņš palēnām ir iekarojis arvien augstākas karjeras virsotnes un šobrīd ir LMT Biznesa vadības dienesta direktors, kā arī meitasuzņēmumu LMT Retail & Logistics un ZetCOM padomes loceklis.

Šopiektdien sāksies skolēnu reģistrēšanās vasaras nodarbinātības pasākumam, kas paredz, ka vienu mēnesi 15 līdz 20 gadu veciem jauniešiem būs iespēja iepazīt darba tirgus virtuvi, par darbu saņemot arī atalgojumu. Plānots, ka pasākumā, kas norit Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) paspārnē, praktisko rūdījumu šovasar gūs ap 3500 skolēnu.

Profesionālās izglītības prestižs pamazām uzlabojas, tomēr joprojām liela daļa jauniešu un viņu vecāku uzskata, ka vērtīgāk ir mācīties augstskolā un tieši studijas augstākajā izglītības iestādē būs atslēga uz sekmīgu iekļaušanos darba tirgū. Taču darba tirgus signalizē augošu pieprasījumu pēc dažādiem speciālistiem, it sevišķi ražojošajās nozarēs, kurus sagatavo profesionālās skolas.

Jau otro gadu Latvijas iedzīvotājiem pieejama Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+. Viena no būtiskākajām sadaļām ir mācību mobilitātes iespējas, kas piedāvā noteiktu laiku izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs, tādējādi ne tikai paplašinot savu redzesloku, uzlabojot svešvalodu prasmes, bet arī ceļot savu vērtību darba tirgū. Turklāt programma paredz arī finansiālu atbalstu.

Darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, vajadzīgi ir darbinieki ražojošos, uz eksportu vērstos uzņēmumos, aktīvi tiek meklēti ar labi sava amata pratēji pārdošanā. Tomēr personāla atlases uzņēmumu pārstāvji uzsver – jauniešiem, izvēloties savu profesiju, nevajag akli vadīties tikai pēc pieprasījuma darba tirgū. Šobrīd darba devēji cīnās par talantiem.

Jaunieši var daudz ko izdarīt paši, un tad paveiktajam ir pavisam cita vērtība – ar šādu domu Bauskā aizsākās skeitparka atjaunošana. Nenoliedzami, ar labu ideju ir par maz, svarīgs arī finansējums, tāpēc biedrība Apvienība JUMS nolēma ar skeiparka pilnveides ieceri startēt projektu konkursā Diena kā piedzīvojums, kurā arī plūca uzvaras laurus, iegūstot naudas balvu. Arī šogad tāds konkurss ir izsludināts, piešķirot 10 000 eiro aktīva dzīvesveida veicināšanai jauniešu vidū.

Latvijā ir 10 augstākās izglītības iestādes, kas sagatavo sabiedrisko attiecību (PR) speciālistus, un gadu no gada interesentu attiecīgajās studiju programmās netrūkst.