Līga Nestere-Nikandrova / Autori

«Darbs bankā, kur diendienā vajadzīgas zināšanas matemātikā, darba procesi saistīti ar skaitļiem un cipariem? Tas nav domāts man,» aptuveni šādi kādreiz domāja Evija Stūrmane. Taču dzīve šo pārliecību būtiski koriģēja – Evija jau 10 gadus sevi sekmīgi apliecina banku sektorā. Šo gadu laikā no klientu apkalpošanas speciālistes viņa ir izaugusi līdz bankas Citadele Austrumu reģiona vadītājas amatam, kas nozīmē – būt modrai par 14 filiāļu darbu.

Latvijas iedzīvotājiem uzņēmējgars ir augsts, ideju ir daudz, secina uzņēmējs, biedrības Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks, taču vienlaikus uzsver: «Cilvēki Latvijā ir vairāk fokusējušies uz pašu ideju. Taču pats svarīgākais ir nevis spīdoša, unikāla biznesa ideja, bet izpratne, kā ar to nopelnīt.»

Jau astoto gadu pēc kārtas Latvijā norisināsies Atvērto durvju nedēļa uzņēmumos. Šogad jauniešiem savas durvis atvērs 55 darba devēji. Viņu galvenā motivācija – atrast ieinteresētus darbiniekus vai praktikantus, savukārt studentiem tā ir iespēja klātienē iepazīt interesējošo uzņēmumu, pieteikties brīvajām vakancēm, bet skolēniem gūt ieskatu dažādu speciālistu darba dienu ritējumā, kas varbūt labāk ļaus saprast savu aicinājumu nākotnē.

Prasme mainīties līdzi darba tirgus vajadzībām un neiestrēgt vienā profesijā ir stūrakmens sekmīgām profesionālām gaitām. Pielāgošanās, protams, prasa arī neatlaidību un vēlmi mainīties, un tās Jānim Brunavam netrūkst – viņš savā darba mūžā nodarbošanos ir koriģējis piecas reizes.

Eiropā ceturtajai daļai pieaugušo 25–64 gadu vecumā iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību. Latvijā ar šādu izglītības līmeni ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.

Pēc 9. klases mācības neturpina aptuveni 2000 jaunieši, pēc vidusskolas – ap 6000 gados jauni cilvēki, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Savukārt bez kārtīgas izglītības arī laba darba atrašanas iespējas ir ierobežotas. Tāpēc statistika par 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu ikdienas soli ir drūma – vairāk nekā 50 tūkstoši nedz strādā, nedz izglītojas. Ja šīs personas dzīvotu vienkopus, tās veidotu piekto lielāko pilsētu Latvijā.

Nākamajā mācību gadā starts tiks dots pilotprojektam, kas paredz, ka no 1. klases bērni integrēti ar citiem mācību priekšmetiem apgūs mācību priekšmetu Datorika. Savu akceptu šai iniciatīvai jau devušas vairāk nekā 50 mācību iestādes. Vienīgi nav vēl skaidrs viens būtisks jautājums, proti, vai visi skolotāji šai pieejai ir gatavi.

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ik gadu saskaras ar īslaicīgu muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisītu darbnespēju. Tā ir izplatītākā, invaliditāti izraisošā slimību grupa Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā. Neskatoties uz ierobežoto funkcionalitāti, īpaši konkurences apstākļos, lielākoties strādājošie slimību no darba devēja slēpj.

Ir virkne profesiju (piemēram, sētnieks, apkopējs, šuvējs, pastnieks, pārdevējs, sanitārs, aukle), kuru pārstāvji uz rokas mēnesī saņem 400 un mazāk eiro, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā atalgojuma pētījuma dati. Turklāt vērā ņemama darba samaksas paaugstināšanās drīzumā nav gaidāma. Tāpat eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā uz jaunu darba vietu izveidošanu šogad.

Šonedēļ Latvijā norisinās E-prasmju nedēļa, veicinot apgūt digitālajam laikmetam nepieciešamās e-prasmes un izprast to priekšrocības darbā, karjeras attīstībā, kā arī cilvēka personiskajā izaugsmē.

Dažādas spraigas un radošas aktivitātes (piemēram, iejušanās indiāņu, kovboju un pirātu lomās, loku gatavošana, meža taku izzināšana) jau kopš bērnības un pusaudža gadiem aizpildīja Sandija Krastiņa brīvo laiko. Šis piedzīvojumu meklētāja gars ar gadiem nemazinājās. Sandijs nolēma, ka paša reiz piedzīvotā emociju buķete jāpārvērš atraktīvās nometnēs bērniem.

Eiropā telekomunikāciju jomā pēdējo gadu laikā vērojama konkurences palielināšanās. Uzņēmumiem ir jābūt spējīgiem sekot visām industrijas jaunākajām vēsmām, piemēram, LTE 4G tīklu attīstībai, optiskās šķiedras platjoslas paplašināšanai, mākoņskaitļošanas izplatīšanās, satura pakalpojumu (televīzija, aplikācijas u.c.) nozīmes pieaugumam. Rezultātā telekomunikācijas nozarē ir vērojama aktīva konsolidācija, jo lieliem uzņēmumiem ir vieglāk pārvarēt sīvo un arvien globālāko konkurenci.

«Es gribu un būšu vadītājs,» šādu mērķi Andris Trumars sev izvirzīja, vēl būdams praktikants SIA Eco Baltia grupa. Divu gadu laikā savu apņemšanos viņš ir īstenojis un šobrīd ir grupas uzņēmumu valdes loceklis un Biznesa attīstības nodaļas vadītājs.

Plānots, ka 2017. gada 1. janvārī stāsies spēkā norma, kas nosaka – lai iegūtu apsarga sertifikātu, cilvēkam būs jāapgūst 640 stundu gara izglītības programma. Gaidāmās pārmaiņas dara bažīgu pašu nozari, jo tā uzskata – ilgais apmācību kurss vēl vairāk saasinās kvalificētu darbinieku trūkumu: cilvēki nebūs ar mieru tik ilgas stundas mācīties, lai galu galā strādātu par apsargu, piemēram, veikalā. Turklāt aktuāls ir arī jautājums, vai būs, kas māca un kāds būs mācību saturs.

Šobrīd profesionālo skolu absolventi saņem diplomu divi vienā, iegūstot gan vidējo izglītību, gan profesionālo kvalifikāciju.

Daudzpusīgu informāciju par mācību iespējām Latvijā un ārzemēs, palīdzot izvēlēties piemērotāko izglītības ceļu, vienkopus varēs smelties izstādē Skola 2015, kas no 27. februāra līdz 1. martam notiks izstāžu centrā Ķīpsalā.

Ik gadu ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās pieaug: piemēram, 2011. gadā pie mums studēja 2717 ārvalstnieku, 2013. gadā 4475, bet 2014./2015. akadēmiskajā gadā jau 5272 studenti. Taču, kā norāda aptaujātie augstskolu pārstāvji, ir virkne neatrisinātu faktoru, kas kavē iebraucējus piesaistīt ar vēl lielāku vērienu un pievienoto vērtību.

Saruna ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.

Lai arī Latvijā automehāniķus apmāca vairāk nekā 25 profesionālās skolas un grupas izdodas nokomplektēt bez īpašām grūtībām, darba devēji novērojuši, ka līdz sekmīgam mācību finišam nonāk un reālam darba tirgum gatavi ir mazāk par pusi skolēnu. Tas savukārt rada arvien pieaugošākas bažas par šo speciālistu pietiekamību nākotnē. Jau tagad vakances aizpildīt ir problemātiski.

Pērnais gads Laurim Fišeram bija ļoti ražens un darbu piesātināts – viņam kopā ar domubiedriem izdevās nodibināt trīs uzņēmumus, kuriem nepilna gada griezumā izdevies izdzīt dzīvotspējīgus asnus. Viņš secina, ka pievērsies sava biznesa kaldināšanai, jo līdz tam ierastās astoņu stundu garās darba dienas vienā uzņēmumā viņam šķitušas par garlaicīgu.

Latvijā 9,8% jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas nav turpinājuši izglītības ceļu, liecina Eiropas Komisijas ziņojums par 2013. gadu.

«Ķīniešu valodas apguve ir vienkāršāka nekā, piemēram, krievu valodas,» uzskata Laimonis Rozenbergs. Viņš ķīniešu valodu apgūst četrus gadus un savas zināšanas teicami apliecina dažādās sacensībās un runas konkursos. Laimoņa ievērojamo progresu ķīniešu valodas apguvē atzinīgi novērtēja arī konkursā Ķīniešu valodas tilts vidusskolēniem, jaunietim balvā pasniedzot iespēju bez maksas pusgadu ķīniešu valodu apgūt kādā no Ķīnas augstskolām.