Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Jau gadiem tiek runāts, ka augstākajai izglītībai no valsts budžeta netiek nodrošināts pienācīgs finansējums, līdz ar to daudzas ieceres paliek vien uz papīra, daudzas vajadzības netiek apmierinātas. Piemēram, studenti jau sen kā sūkstas par vajadzību palielināt aplami niecīgās stipendijas. Taču naudas nav un būs vien, tā teikt, jāiztiek, kā ir. Taču to noteikti nevar teikt par valsts augstskolu rektoru atalgojumu – aplūkojot viņu iesniegtās gada deklarācijas, redzams, ka daudzi no viņiem ar katru gadu tiek atalgoti arvien dāsnāk.

Latvijā ir vairāki simti dažādu studiju programmu, arī profesionālās skolas piedāvā daudzveidīgas izglītības iespējas, taču neviena no tām nesagatavo optiķus – briļļu izgatavotājus (studijas optometrijā gan dod ieskatu šajā profesijā). Optiķa profesijā strādā princips – zināšanu gūšana pie meistara. Arī Vladislavu Šmukstu šajā profesijā ieveda pieredzējis praktiķis – optiķis. Un tagad viņš pats savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk jaunajiem. Vladislavs par optiķi strādā vairāk nekā 25 gadus.

Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir vērts sestdien, 21. septembrī, Rīgā apmeklēt specializēto ārzemju izglītības izstādi Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Tajā būs iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.

Caur formālo izglītību mēs apgūstam daudz noderīgu pamatprasmju, bet neformālā izglītība ļauj pilnveidot dažādas personības šķautnes un paplašina cilvēka zināšanu horizontu. Kritiskā domāšana, iecietība, līdzdalība, konfliktu risināšana, empātija, sava viedokļa argumentēšana – šādas iezīmes ir daļa no mūsdienu cilvēkam nepieciešamā ikdienas prasmju komplekta. Lai veicinātu šo prasmju stiprināšanu jauniešu vidū, pirms trīs gadiem aizsākās projekts Jaunatne par cilvēktiesībām!, kura mērķis, izmantojot izglītību cilvēktiesību jomā, ir veicināt demokrātisko vērtību, pamattiesību, starpkultūru sapratnes un aktīvas pilsonības pamatprincipu aktualizēšanu jauniešu vidū, kā arī ar neformālās izglītības metodēm izglītot jauniešus par vienlīdzību, iecietību, ne diskrimināciju.

No 4. līdz 7. septembrim Baltijas nozīmīgākais pārtikas industrijas notikums Riga Food 2019 Ķīpsalā pulcēs nozares profesionāļus no visas pasaules – izstādē piedalīsies 700 uzņēmumu no 30 valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja smelties idejas savai ēdienkartei, nogaršot daudz ko jaunu un baudīt pavāru, konditoru un bārmeņu šovus.

Šobrīd ārpus Latvijas strādā, mācās, dzīvo vairāki simti tūkstošu mūsu valsts piederīgo. Precīzu ciparu, šķiet, neviens nespēj nosaukt, bet, piemēram, pērn Ārlietu ministrijas izplatītajā informācijā tika minēts skaitlis – ārzemēs dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lai arī ir iedarbināts reemigrācijas plāns, darba devēji ir aizsākuši kopīgu kustību par aizbraucēju atgriešanu dzimtenē, masveidā nenotiek koferu krāmēšana. Tāpēc katra tautieša atgriešanās ir kā neliels veiksmes stāsts.

Mūsdienās daudz tiek runāts par to, ka mainīgajā darba tirgū izzūd jēdziens – profesija visam mūžam. Cilvēkam var nākties savu karjeru, specialitāti savā darba mūžā mainīt pat vairākas reizes. No vienas puses – pārmaiņas daudzus biedē, jo tās liek izkāpt no savas ierastās komforta zonas, bet no otras puses – pārmaiņas piedāvā iepazīt jaunus apvāršņus un bagātināt sevi. Maira Miķelsone pārmaiņām zaļo gaismu devusi vairākkārt un ir apliecinājums tam, ka ar gribasspēku, darba sparu un mērķtiecīgumu var sasniegt daudz, neskatoties uz to, ka pirmie soļi jāsper no nulles punkta. Viņas CV veido trīs galvenie pieturas punkti: medmāsa, uzņēmēja, producente.

Reti kurš jaunietis pēc 12. klases absolvēšanas skaidri zina, kādā jomā vēlas sevi realizēt nākotnē. Arī Alisei Alkai šajā jautājumā nebija vienas konkrētas atbildes. Savas īstās vietas un aicinājuma meklējumu iznākums Alisei pašai bija liels pārsteigums. Programmēšana. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma skolas laikā un arī vēlākos gados nebija raisījusi interesi, tieši pretēji – Alisei par to bija izveidojušies dažādi maldīgi priekšstati. Taču reiz viņa nolēma pamēģināt, ko tad īsti nozīmē programmēt. Alise nebija gaidījusi, cik ļoti šī nodarbe viņu spēs uzrunāt. Visi aizspriedumi sabira drumstalās. Latvijas programmētāju pulks nu kļuvis vēl kuplāks – arī Alise to tagad sauc par savu profesiju.

Dainis Dembovskis jau studiju laikā skaidri zināja, kur viņš vēlas strādāt, un darba meklējumu procesā nosūtīja vienu vienīgu CV noskatītajai darba vietai – telekomunikāciju operatoram Bite. Sākot uzņēmumā strādāt par klientu apkalpošanas speciālistu, Dainis izvirzīja sev nākamo mērķi – ar laiku ieņemt arvien atbildīgākus amatus. Arī tas tika izpildīts – un nu viņš ir uzņēmuma sociālo tīklu seja. Dainis uzskata, ka tieši nospraustie mērķi ir virzītājspēks neapstāties pie jau sasniegtā.

Pirms 13 gadiem pirmo reizi verot STENDERS biroja durvis, Inesei Kūķei pat prātā neienāca, ka ar uzņēmumu viņai izveidosies tik noturīga un tuva draudzība. Viņa toreiz bija atnākusi uz darba pārrunām – vakanta bija jaunākās pārdevējas vieta. Sev par pārsteigumu – darba saturs tik ļoti piesaistīja un ievilināja, ka pagaidu darbs pārtapa par ko nopietnāku. Inese šo gadu laikā pieredzi ir guvusi sešās dažādās amatu pozīcijās un šobrīd ir pārdošanas vadītāja. Inese atzīst – nekad nebija domājusi, ka viņas ikdienas nodarbošanās būs tik cieši saistīta ar cipariem un atskaitēm, jo studēta tika svētku režija.

Agatei Martai Šerenai šī vasara paies prakses zīmē, bet jau septembrī sāksies mācību noslēdzošais posms – 4. kurss Profesionālās izglītības kompetences centrā (PIKC) Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Viņa nolēmusi kļūt par apģērbu dizaineri. Šī profesija viņu patiesi aizrauj un iedvesmo, arī padodas, jo ne velti nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019 viņa savu profesionālo sagatavotību teicami apliecināja, savā specialitātē iegūstot 2. vietu. Agate apsver iespēju savu tālāk izglītošanos turpināt aiz Latvijas robežām un uzsver – profesionālā izglītība viņai devusi stabilu pamatu lēcienam plašajā pasaulē.

Gaļinai Pančenko piemīt ļoti vērtīga rakstura iezīme – vēlme nemitīgi izzināt ko jaunu, mācīties, atklāt sev jaunus apvāršņus. Tieši šī personības šķautne palīdzējusi veidot daudzveidīgu karjeras ceļu. Viņa piekrīt, ka prasme un vēlme mācīties ir atslēga ikviena cilvēka konkurētspējas stiprināšanā, it sevišķi jau mūsdienās, kad darba tirgus ir tik ļoti mainīgs, tādēļ ļoti iespējams, ka cilvēkam mūža laikā var nākties mainīt savu profesiju vairākas reizes. Tāpēc ikvienam jāprot pielāgoties mainīgajai profesiju pasaulei un jāizglītojas visa mūža garumā. Gaļina tam ir spilgts piemērs.

Māmiņu kluba labdarības fonds un raidījums Māmiņu klubs rīko vērienīgu brīvdabas festivālu ģimenēm ar bērniem, kas norisināsies 8. jūnijā visas dienas garumā kultūras pils Ziemeļblāzma parkā.

Ir ļoti patīkami tikties ar cilvēkiem, kas izstaro prieku, aizrautību. Un Zane Skreija tāda ir. Šis pozitīvās uzlādes komplekts viņai lieti noder, strādājot personālvadībā, jo kā gan ir iespējams iedvesmot citus, ja pašam acīs nav dzirksts. Zanei šīs dzirkstelītes ir un daudz, jo ir izdevies izpildīt vienu no dzīves uzdevumiem – atrast savu aicinājumu, un Zanei tā ir personālvadība (kā profesionālā niša) un mandalas (kā veldze brīvajos brīžos).

Biežāk nekā vajadzība pēc konkrētas izglītības, tehniskām vai pamatprasmēm darba sludinājumos tiek norādīts uz nepieciešamību pēc dažādām personības, rakstura iezīmēm, valodas prasmēm, secināts Jauno uzņēmēju centra Jobs & Society (JUC) projekta Youth BIZ Skillset laikā veiktajā pētījumā.

Biežāk nekā vajadzība pēc konkrētas izglītības, tehniskām vai pamatprasmēm darba sludinājumos tiek norādīts uz nepieciešamību pēc dažādām personības, rakstura iezīmēm, valodas prasmēm, secināts Jauno uzņēmēju centra Jobs & Society (JUC) projekta Youth BIZ Skillset laikā veiktajā pētījumā. Projekta ietvaros tapis arī inovatīvs rīks jauniešiem sekmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 8. līdz 21. septembrim četrpadsmito reizi norisināsies starptautiskais glezniecības simpozijs Mark Rothko, šogad ar tēmu Gleznojam savu nākotni kopā.

Uzzinot par 100 dienu ilgo svētceļojumu apkārt Latvijai par godu valsts simtgadei, Valentīna Putāne ne mirkli nešaubījās – ir jāiet! Domāts, darīts. 6. maijā kopā ar vēl 11 ceļabiedriem Valentīna devās ceļā, vēl nenojaušot, cik daudz patīkamu pārsteigumu un jaunu atklāsmju šis ceļojums dos. Par spīti smeldzei kājās, kas ik pa laikam par sevi atgādināja, un neskatoties uz tuvojošos vecumu, kad pārkāpts jau 60 gadu slieksnim, Valentīna 100 dienās kopā ar domubiedriem nogāja vairāk nekā 1800 kilometru. Kopš svētceļojuma pagājušas jau vairākas nedēļas, bet Valentīnā turpina mutuļot spilgta emociju buķete – prieks, saviļņojums, lepnums par savu valsti un iedzīvotājiem, kā arī spēcīgs ticības strāvojums.

Daudzdzīvokļu māja Rīgā, Detlava Brantkalna ielā 9, pirmā ir pabeigusi remontdarbus, izmantojot jauno pašvaldības līdzfinansējuma programmu. Nomainīti logu un durvju bloki kāpņu telpās un pagrabstāvā. Rīgas domes līdzfinansējumu 50% apmērā remontdarbu veikšanai ieguvušas vēl deviņas dzīvokļu īpašnieku biedrības. Programma jaunus pieteikumus gaidīs arī turpmāk.

Latvijā no visiem nodarbinātajiem vairāk nekā trešdaļa (33,7%) ir vecumā virs 50 gadiem. Taču tieši viņi ir viena no neaizsargātākajām strādājošo grupām.

Latvijā trūkst darbinieku – frāze, kas vairs nevienu neizbrīna. Taču, pirms ievest viesstrādniekus, vai patiesi ir izsmelti visi vietējie darbaspēka resursi? Nebūt ne. Piemēram, bez darba ir ļoti daudz cilvēku ar invaliditāti, jo viņi paliek ārpus darba tirgus dažādu aizspriedumu dēļ.