Mūsdienās daudz tiek runāts par to, ka mainīgajā darba tirgū izzūd jēdziens – profesija visam mūžam. Cilvēkam var nākties savu karjeru, specialitāti savā darba mūžā mainīt pat vairākas reizes. No vienas puses – pārmaiņas daudzus biedē, jo tās liek izkāpt no savas ierastās komforta zonas, bet no otras puses – pārmaiņas piedāvā iepazīt jaunus apvāršņus un bagātināt sevi. Maira Miķelsone pārmaiņām zaļo gaismu devusi vairākkārt un ir apliecinājums tam, ka ar gribasspēku, darba sparu un mērķtiecīgumu var sasniegt daudz, neskatoties uz to, ka pirmie soļi jāsper no nulles punkta. Viņas CV veido trīs galvenie pieturas punkti: medmāsa, uzņēmēja, producente.
Savs stāsts
«Laikam no padomju laikiem daudzi to uzskata par normu - visu mūžu strādāt vienā profesijā, viena darbavietā. Taču tas nav stāsts par mani. Es pat priecājos, ka man ir cits stāsts, ļoti labs, pieredzes bagāts stāsts,» sarunu iesāk Maira. Viņa stāsta, ka jaunības sapnis bija kļūt par ārsti. Uz tā realizēšanu arī soli pa solim iets. Pirmkārt, iegūta atbilstoša izglītība. Otrkārt, uzkrāta darba pieredze, strādājot par medicīnas māsu. Kā pati Maira norāda, tad sekojis vairāku gadu ilgs posms, kas veltīts trīs bērnu auklēšanai un audzināšanai. Šis posms ieviesa korekcijas arī Mairas nākotnes redzējumā - ārsta profesija viņai vairs nešķita aktuāla, tā vietā bija radusies vēlme pieteikt sevi uzņēmējdarbībā. Pirmais uzņēmums tapa 1999. gadā, un tā pamatdarbība bija pārtikas izejvielu vairumtirdzniecība. Nedaudz vēlāk iemēģināta roka tika arī darījumos ar nekustamo īpašumu. Maira atzīst - ne viss gāja gludi un bez puniem, taču viņa ir cīnītāja un pēc klupieniem atkal tika izslieta mugura.
Divi sāpīgi lūzuma punkti
Maira gan norāda - divi lūzuma punkti likuši ļoti rūpīgi pārstrukturēt nākamos soļus. Viens lūzuma punkts bija 2005. gadā, kad bija jāpiesaka uzņēmuma maksātnespēja, otrs sāpīgais kritiens - ekonomiskā krīze. «Biju nevis nulles punktā, bet lielā mīnusa punktā. Sāku apsvērt iespēju doties prom no valsts. Taču sagadījās tā, ka pārdomu laikā tieši saņēmu mantojumu, kas ļāva atgūt finansiālo stabilitāti.» Maira ir pārliecināta, ka šādi lūzuma punkti pat dažreiz nāk tieši laikā, jo tas atkal savā ziņā atmodina no ierastā ritma, sapurina un stiprina rakstura iezīmes. «Manā gadījumā - pacietību,» piebilst Maira.
Dažreiz gadās, ka pus pa jokam izteiktas frāzes kalpo kā starts kam gruntīgākam. Arī Mairas gadījumā tā notika. «Ar vienu paziņu no Šveices tērzējām par to, ar ko gan sievietes varētu nodarboties. Izskanēja ierosinājums tirgot apģērbu. Sākumā šo ideju uztvēru skeptiski. Taču mani pierunāja. Sākām Latvijā tirgot dažādu pasaulslavenu zīmolu apģērbus. Pagāja laiks, un man radās jautājums - vai tad mēs paši neko nespējam radīt? Varam. Lai arī es pēc savas būtības esmu tirgotāja, nevis ražotāja, nolēmu, ka ir vērts tomēr iepazīt arī pašu ražošanas procesu,» teic Maira.
Rada apģērbu zīmolu
Un nu jau aptuveni sesto gadu starp Latvijas apģērbu zīmoliem gozējas arī Mayra, kas piedāvā lina tērpus ar tautiskiem izšuvumiem un detaļām. «Es tos saucu par stilizētiem tautas tērpiem, ko valkāt ikdienā. Šo gadu laikā esmu secinājusi, ka mums šis tautiskais gēns ir ļoti izteikts, cilvēki labprāt valkā apģērbu, kur ir iestrādāts mūsu mazās tautas tradīciju, folkloras matojums.» Ir radīts arī interneta veikals, kur tiek pārdots 90% no izstrādājumiem. Maira stāsta, ka galvenokārt pircēji ir latvieši - gan vietējie, gan ārvalstīs dzīvojošie. «Mums ir neliela šūšanas darbnīca Rīgā un Valmierā, un strādājam pēc individuāla pasūtījuma. Ar laiku arvien vairāk par mūsu klientiem kļuva dažādi mūziķi, aktieri, kori jeb cilvēki no mākslas pasaules. Sanāca pastrādāt ar producentiem, un man pašai tas bija atklājums - cik aizraujoša ir vide, kur pulcējas mākslas un kultūras pārstāvji, cik interesantas personības ikdienā var satikt.» Redzētais tik ļoti Mairu uzrunāja, ka viņai dzima jauna ideja - jāpamēģina savi spēki producentes ampluā. Kā šajā Latvijā nelielajā šovbiznesa lauciņā ir ienākt jaunpienācējam? «Jāteic, ka kopumā jaunu producentu pieņem ļoti labi. Cilvēki ir pretimnākoši. Vide ir labvēlīga. Jaunajiem tiek dots uzticēšanās kredīts, tāpēc vēl jo būtiskāk ir visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Starp producentiem, protams, gan ir jūtama tāda nelielas konkurences pieskaņa. Taču tā nav ļoti izteikta. Katrā ziņā gribu izteikt atzinību producentiem, kuri šajā jomā strādā jau ilgus gadus, jo tagad saprotu - tas ir darbs stiprajiem.»
Pirmie soļi producentes ampluā
Kā pirmais nozīmīgais Mairas realizētais projekts bija pērn augustā Kultūras pilī Ziemeļblāzma notikusī Jūgendstila tērpu modes parāde, kur modeļu lomā iejutās sabiedrībā pazīstamas dāmas. Pēc tam simtgades ietvaros tika rīkoti vairāki koncerti Manai tautai, kur uz vienas skatuves satikās dziedātāji Armands Birkens, Lorija Vuda (abi dziedātāji pazīstami kā leģendārās apvienības Čikāgas piecīši dalībnieki) un Ieva Akuratere. Padarīto darbu sarakstā var iekļaut arī kantri festivālu Ratniekos, pasākumu Rumbulā - Saulgriežu nakts maģija. Bet šobrīd visa uzmanība tiek veltīta 24. augustā gaidāmajam koncertam Likteņdārzā, kas veltīts Baltijas ceļa 30. gadadienai - Saule, Pērkons, Daugava. Baltijas ceļam - 30! Svētku koncertā, kuru uzburs ap 250 dalībnieku, izskanēs mūsu tautai nozīmīgas un ar atmodas laiku asociatīvas melodijas un dziesmas.
Koncerts kā veltījums Baltijas ceļam
«Brīvdabas skatuve ar arhitektūras vizuālajiem līdzekļiem radīs skatu, kad saslēdzas dabas, dziesmu, mūzikas, deju skaistums,» koncerta īpašo gaisotni raksturo Maira. Koncertā piedalīsies komponists Mārtiņš Brauns, koris Gaudeamus, dziedātāji Ieva Akuratere, Lorija Vuda, Julgī Stalte, Aija Andrejeva, Rūta un Valdis Muktupāveli, Asnate Rancāne, Lauma Bērza un citi. Mārtiņš Brauns speciāli šim koncertam ir sagatavojis kādu pārsteigumu - jaunu skaņdarbu Tavā laikā ar Uģa Brikmaņa tekstu. «Es šo dzejoli esmu lasījusi vairākkārt, un, lai gan neesmu ļoti emocionāls cilvēks, es raudāju. Tajā ir nopietns vēstījums mums visiem - vai tavā laikā Latvija vēl pastāvēs? Jautājums skar gan emigrāciju, gan citas peripetijas, kas notiek pie mums, Latvijā,» norāda Maira. Savukārt pazīstamais horeogrāfs Agris Daniļevičs strādā pie deju priekšnesumiem, kas jāpielāgo dejai Daugavas krastā.
Bet pirms paša koncerta Likteņdārza teritorijā tiks izveidots Baltijas ceļš. Tajā piedalīties var jebkurš interesents, iepriekš gan dalība ir jāpiesaka, un vēl viens nosacījums - uz pasākumu jāierodas tautas tērpā vai kādā stilizētā tērpā.
«Kādreiz šķita - kāpēc producenti tik ļoti satraucas pirms katra pasākuma. Viss taču ir izdarīts, un būs viss kārtībā. Tagad, pašai esot producentei, redzu, ka vienkārši viss izskatās tikai no malas. Jo producents ir cilvēks, kas atbild par pilnīgi visu. Protams, ir nokomplektēta profesionāļu komanda, kurs katrs uzrauga savu jomu, taču producenta uzdevums ir šos visus procesus pieskatīt, lai viss harmoniski ritētu uz priekšu mierīgā gultnē un pasākums izdotos,» skaidro Maira.
Tautiskuma nots
Pēc 24. augusta Mairai gan jau būs neliels brīdis atelpai, bet tad ar jaunu sparu jāķeras pie jauniem darbiem, piemēram, novembrī gaidāma koncerttūre Manai tautai. Pērn interese esot bijusi tik liela, ka nolemts - arī šogad šāds koncerts jārīko. Zīmīgi, ka Mairas organizētos pasākumus caurvij tautiskuma, latviskuma nots. «Brieduma gados nereti cilvēki meklē atbildi uz jautājumu - ko es esmu darījis savas zemes labā, ko es paliekošu atstāšu aiz sevis. Mēs visu mūžu dzenamies pēc naudas, taču, cilvēkam aizejot, ne jau viņa konta atlikumu atceras, bet viņa darbus. Tāpēc ir šis zīmols Mayra, tāpēc ir šie pasākumi, kur tautiskā pieskaņa ir jūtama. Es ticu, ka mēs caur šiem rakstiem, zīmēm gūstam atbalstu no mūsu senčiem. Caur Mayra, caur pasākumiem es atstāšu savas pēdas savā zemē,» ir pārliecināta Maira.