Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Līdz 31. jūlijam turpinās dokumentu pieņemšana studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. 2018./2019. studiju gadā akadēmijā uzņems 120 studentu (kadetus). 

Latvijā trūkst darbinieku – to, šķiet, apliecinās jebkuras nozares darba devējs. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē brīvo vakanču skaits pieaug straujos tempos, piemēram, pērn vasaras sākumā darba sludinājumu skaits bija ap 10 000, šā gada jūlijā NVA datubāzē ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši brīvo darba vietu. Daļa darba devēju cer, ka izdosies atgriezt aizbraucējus un šobrīd gatavojas sarunām ar tiem.

Producenta Edžus Aruma profesionālā dzīve cieši savijusies ar kultūras, izklaides un sporta notikumu organizēšanu – viens projekts noslēdzas, otrs uzņem apgriezienus, piešķirot darbam mainīgumu un dinamiku. Taču ir viens projekts, kas nelaiž vaļā jau gadiem – lai ir arī bijusi vēlme likt punktu, allaž sanākusi daudzpunkte un projekts turpina savu dzīvi jau deviņus gadus. Tā ir deju izrāde No zobena saule lēca, kas Latvijas simtgades gadā pie skatītājiem dodas atkal – jaunā veidolā un konceptā.

Lai sekmīgi cīnītos ar kūdras un meža ugunsgrēka likvidēšanu Talsu novadā, tiek izmantoti dažādi resursi, informē Inta Palkavniece, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve. 

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš, prognozē meteorologi. 

Šā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina: starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gadus. Taču darba devēji norāda – pieprasījums pēc IKT jomas pārzinātājiem joprojām netiek apmierināts.

Darbs maiņās pie kases, ar klientiem, preču pasūtīšana, saņemšana, izkārtošana plauktos, administratīvo jautājumu risināšana, darbs dažreiz arī vēlās vakara stundās un brīvdienās – Raimonds Saulītis jau otro gadu uz savas ādas izjūt jauna uzņēmēja raibās darba dienas. Bet viņš negaužas, tieši otrādi – uzsver, ka savu lēmumu iesoļot uzņēmējdarbībā ne mirkli nenožēlo.

Starp tūkstošiem dejotāju un dziedātāju no Latvijas kā savējie jutās arī folkloras grupa Aurora no Maltas.

Šovasar mežos novērotas ne tikai lāču pēdas un lāči, bet arī lāču mazuļi - tie redzēti Staicelē, Straupē, Lēdurgā, Viļķenē. Tiek lēsts, ka šobrīd Latvijā uzturas vairāk kā 30 lāči un ar tiem pārsvarā ir sastapušies mednieki un mežstrādnieki. Vairāki lāči manīti pie dzīvnieku barotavām, savukārt pie apdzīvotām vietām lāči gan vēl neesot redzēti, tā LNT ziņām stāsta mednieku kluba “Limbaži” valdes priekšsēdētājs Indulis Kreišmanis.

Kāda facebook lietotāja Santa V. dalījusies ar savu pieredzi - cik ļoti sabiedrība ir atvērta vājredzīgiem cilvēkiem.

Šonedēļ limitētā daudzumā, tikai 400 CD kopijās, nācis klajā jaunākais Maestro Raimonda Paula dziesmu un skaņdarbu ieraksts ''Dziedāšanas svētki koncertzālē ''Lielais dzintars'''', kura ierakstā piedalījušies VAK ''Latvija'' diriģenta Māra Sirmā vadībā, ''Liepājas Simfoniskais orķestris'', solisti un instrumentālisti. Ieraksts veikts šī gada 16. martā, koncertzālē ''Lielais dzintars'', Liepājā, informē izdevniecība MicRec.

Trešdien, 4. jūlijā, neilgi pirms pulksten 22.00 Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes darbinieki saņēma informāciju par kādu sievieti alkohola reibumā, kura nespēja parūpēties par savu atvasi. Uz norādīto adresi nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas autopatruļa, informē Lāsma Zemene, Rīgas pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Soctīkli ir laba platforma, ar kuras palīdzību var uzrunāt ļoti daudz līdzcilvēku. Nesen izskanējis lūgums palīdzēt kādam jaunietim.

Šī nedēļa paiet Dziesmu un deju svētku zīmē - Rīgu pieskandina tūkstošiem dziedātāju un dejotāju, kultūras programma ir ļoti piesātināta un gaisā virmo ļoti pozitīvas emocijas. Kā atklāj kāda facebook lietotāja, ne visi svētki norisinājušies uz šādas pozitīvas nots.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.

Darba devēju organizācijas, paši uzņēmēji nenoguruši skandina, ka jau tagad ir un būs arī nākotnē akūta vajadzība pēc speciālistiem ar inženiertehniskām zināšanām. Ņemot vērā darba tirgus signālus, arī budžetā vietu sadalē lielāko kumosu dabū: dabaszinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, veselības aprūpe.

Ekskursija kopā ar klasesbiedriem bijušajā Salaspils kodolreaktorā un ciemošanās Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā Anatolijam Šarakovskim būtiski koriģēja viņa studiju plānus. Kā viņš pats saka, tas bija viens pēkšņs klikšķis, kad Anatolijs saprata – jāstudē fizika.

Aptuveni katrs trešais ķīmijas un farmācijas nozarē strādājošais ir vecāks par 50 gadiem. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) aprēķinājusi – lai notiktu pakāpeniska paaudžu nomaiņa, industrijā tuvākajos gados būtu jāienāk ap 1000 jauniem darbiniekiem.

«Pieceļoties no rīta un saprotot, ka man atkal jādodas uz darbu, es sāku raudāt. Un tā aptuveni trīs mēnešu garumā es cīnījos ar sevi, līdz sapratu, ka ilgāk tā nevar turpināties. Tā bija pirmā reize, kad piedzīvoju izdegšanu. Ir bijušas arī citas epizodes, bet tad es jau biju iemācījusies laikus pamanīt simptomus un rīkoties,» atklāj rakstniece Dace Rukšāne. Viņa par savu pieredzi ir gatava runāt, taču vairums no mums – nē, jo sabiedrība izdegšanu vairāk uztver kā cilvēka untumus nestrādāt, nevis kaiti, kas jāārstē. Tāpēc cilvēki izvēlas klusēt, tikmēr izdegšana var pāriet smagākā stadijā un attīstīties depresija.

Kad 3. martā sākās biļešu tirdzniecība uz Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem, interese bija milzīga – pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc apmēram 95 000 biļešu, arī papildu 2000 biļešu, kas tirdzniecībā nonāca jūnijā, tika izķertas dažu stundu laikā. Cerot uz labu peļņu, nesnauda arī spekulanti.

Samērā neierastu soli nolemis spert krodziņš "Mežavējš" - tas publiski atvainojies kādai ģimenei un cer, ka atvainošanās tiks sadzirdēta.

Biedrībā "Palīdzēsim viens otram" facebook publicējusi kārtējo palīgā saucienu - kādai mammai ar diviem maziem bērniem nav ko ēst.