Līga Rušeniece / Autori

«Cilvēks, ietekmējoties no ārējiem apstākļiem, rada savu dzīves modeli un pats ir neapmierināts ar to. Pienāk brīdis, kad šim jaunajam vīrietim viss ir līdz kaklam, viņš meklē ārēju veidu, kā tikt prom no savas pašreizējās dzīves, un nevis maina sevi, bet meklē citu planētu. Patiesībā – tā ir bēgšana,» – tā par savu jaunāko lomu muzikālā komēdijā pieaugušajiem Biļete uz Tranaju saka aktieris Kaspars Kārkliņš. Sestdien, 10. martā, Liepājas teātrī jauniestudējuma pirmizrāde.

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks Lielās mūzikas balvas laureātu sumināšana. Jau 25. reizi. Koncertorganizācijas Latvijas koncerti, kas ir šā pasākuma rīkotāja, vadītājs Guntars Ķirsis sola īpašu balvu pasniegšanas ceremoniju, kurā «paši mūziķi varēs justies pacilāti, apbrīnoti un novērtēti».

No rītdienas, 2. marta, Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstāde Būs jārunā. Izstādē apvienotas pēdējo trīs gadu laikā tapušas gleznas, jo «viena tēma ierosina nākamo, un tādējādi jaunā tēma patiesībā dīgusi un nobriedusi jau iepriekšējās izstādes laikā».

Klajā nākusi kārtējā filma programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei – režisores Madaras Dišleres debija pilnmetrāžas spēlfilmas žanrā Paradīze ’89, kas vēsta par četru meiteņu piedzīvojumiem Latvijas laukos Baltijas ceļa vasarā 1989. gadā. Pēc pirmizrādes Rīgā filma tiek izrādīta arī citviet, kopā vairāk nekā 160 vietās Latvijā.

«Vēdiskajās tradīcijās māja tiek uzskatīta par sievietes smalkā ķermeņa turpinājumu. Pēc Vastu principiem nelabvēlīga māja ar vāju, destruktīvu enerģētiku vispirms ietekmēs tieši sievietes veselību un psihi, savukārt no mājokļa ar labu enerģētiku ieguvēji būs visi,» ir pārliecināta Viktorija Darakova, Vastu Šastra* speciāliste, kas ar šo vairāk nekā 5000 gadu seno vēdisko zinātni nodarbojas jau 20 gadu, ir sarakstījusi grāmatu, pasniedz seminārus, sniedz konsultācijas. «Mums visiem ir gadījies nokļūt vietās, kurās jūtamies labi, un vietās, no kurām ātrāk gribas iet prom. Vastu zinātne sniedz tam skaidrojumu.»

Kad bija pienācis brīdis izvēlēties profesiju, Aleksejs Naumovs neīstenoja vienu no saviem sapņiem – kļūt par kino operatoru, bet turpināja mākslas ceļu un iet to jau vairāk nekā 40 gadu.

Piektdien, 23. februārī, Valmieras teātrī (VT) pirmizrāde jauniestudējumam Vidzemnieki, kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa mazāk zināmo stāstu motīviem. Šis ir režisores Indras Rogas pirmais darbs VT, kopš viņa pērn kļuva par šā teātra māksliniecisko vadītāju. Izrādes veidotāji sola «citādu Blaumani – atraktīvu, krāšņu un muzikālu». «Kaut arī stāsti ir sarakstīti gandrīz pirms simts gadiem, tie ir par mums pašiem – latviešiem –, mūsu ikdienas cīņām, bēdām, šaubām, priekiem, ilgām un sapņiem. Blaumanis tik ļoti ir mīlējis latviešu cilvēka dvēseli un tā sarežģīto, pretrunīgo dabu, vienlaikus nebūdams akls – līdzās baltumam redzēdams arī melnumiņus, kas brīžiem spēja sagandēt vai visu cilvēka mūžu, ka tā bija kļuvusi par viņa vienīgo un vissvarīgāko vielu,» saka režisore Indra Roga.

Fotogrāfa Gunāra Janaiša vārds daudziem asociējas ar leģendāro nedēļrakstu Literatūra un Māksla, kurā viņš strādāja teju 30 gadu, bet kopš valsts neatkarības atjaunošanas bijis saistīts arī ar Nacionālo teātri, Nacionālo operu un baletu, kā arī Dailes teātri. Tieši Dailes teātrī šobrīd apskatāma viņa darbu izstāde Bijums, bet apgādā Neputns nācis klajā unikāls izdevums Personības un laikmets – latviešu kultūras elites informatīvi un vizuāli blīvs fiksējums.

Šodien, 15. februārī, pirmo reizi Latvijā iespējams noskatīties Igora Stravinska operu Izvirtības hronika (The Rake’s Progress, 1951). Rīt jauniestudējumā galveno lomu dziedās mūsu operas trupas jaunais solists Mihails Čuļpajevs. «Pirmo reizi dzimšanas dienu svinēšu uz skatuves,» atzīst Mihails Čuļpajevs, kam 16. februārī apritēs 29 gadi.

«Lai arī daudzos projektos Baltijas valstis nav spējīgas atrast kopēju valodu, bet šajā tas izdevies. Ja mūsu valstu politiskā elite nereti nespēj vienoties kopējam darbam, tad mūzikas valoda izrādījusies daudz universālāka un saprotamāka mums visiem,» saka diriģents Guntis Kuzma. Šīs nedēļas nogalē viņš Cēsīs un Rēzeknē muzicēs kopā ar Baltijas Mūzikas akadēmiju simfonisko orķestri.

Izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas šodien Teātra muzejā pirmizrāde jaunākajam iestudējumam Zibeņu domas. Irbīte – par gleznotāju Voldemāru Irbi (1893–1944). Galvenajā lomā – aktieris Juris Bartkevičs.

«Ceļošana apliecina nācijas labklājību. Ja ir grūti laiki, cilvēks uzreiz atsakās no izklaidēm, un ceļošana ir izklaide. Ja ir maz naudiņas, tomēr gribas kaut ko, tad aizies uz koncertu vai nopirks grāmatu, bet neceļosi. Skaitļi rāda – pa savu valsti mēs ceļojam arvien vairāk,» saka Lauku ceļotāja prezidente Asnāte Ziemele.

Rakstnieces Janas Vagneres (1973) pirmais romāns Vongezers (2011) viņas dzimtenē Krievijā kļuva par dižpārdokli, ieguva vairākas nominācijas literārām prēmijām un balvas arī Francijā, ir tulkots 11 valodās, arī latviešu, un tiek gatavots izdošanai arābu valodā; tiek veidots astoņu sēriju seriāls pēc šā darba motīviem. Romāns Vongezers vēsta par grupiņu cilvēku, kas, glābjoties no vīrusa Maskavā, kurš jau izvērsies pandēmijā, dodas uz Karēliju, kur cer patverties drošībā. Apokaliptiskā romāna Vongezers turpinājums, romāns Dzīvi cilvēki, nāca klajā 2013. gadā, bet pērnā gada nogalē tika izdots rakstnieces jaunākais darbs – romāns Kurš nepaslēpās, pēc kura motīviem, jau zināms, tiks veidota filma.

Atzīmējot pasaulē viszināmākās latviešu izcelsmes mākslinieces Vijas Celmiņas 80. jubilejas gadu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē atklāta izstāde Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma, kas būs aplūkojama līdz 25. martam.

Šodien un rīt Dailes teātrī notiks izrāde Sniega simfonija, kurā galvenās lomas atveidos klauns Slava Poluņins un vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar cirka māksliniekiem un kamerorķestri Kremerata Baltica. Izrādes veidotāji sola pusotras stundas smieklu un laimes sajūtas.

«Smalka, cilvēku pētoša luga par trīs draugu attiecībām ar mākslu, sievietēm un citam ar citu,» – tā par savu debijas izrādi režijā saka Jānis Vimba. Šovakar Nacionālajā teātrī Jasmīnas Rezā lugas Art jauniestudējuma pirmizrāde, kas vienlaikus ir arī Jāņa Vimbas režijas diplomdarbs Latvijas Kultūras akadēmijā.

Katrs desmitais – pašdarbnieks

No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā četrus vakarus pēc kārtas skatāma multimediāla izrāde Gaismas raksti, ko tās veidotāji pozicionē kā laikmetīgu stāstu par to, kur savu spēku smelties mūsdienīgam latvietim, par mūsu valsti, kuru ar katru nodzīvoto brīdi radām mēs paši, un par kultūras elpu, kuru saņemam no iepriekšējām paaudzēm un, tulkotu sava laika toņkārtā, iepūšam savos bērnos. Gaismas raksti – laikmetīgs skatuves darbs par spēju saprasties ar savām saknēm, tautu un sevi. Projekta idejas autors un mākslinieciskais vadītājs – diriģents Kaspars Putniņš.

«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.

Šodien kinoteātros un LMT straume visā Latvijā pirmizrāde ilgi tapušajai spēlfilmai Nameja gredzens. Divus ar pusi miljonus izmaksājušais, bet pēc filmas producenta Andreja Ēķa uzskata – vairāk vērtais, jo filmēšanas procesā daudz tika piesaistīts brīvprātīgo un nefinansiālu ziedotāju, kinoprojekts vēsta par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Filmas režisors Aigars Grauba uzsver: «Leģenda par Nameja gredzenu pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa.»

Ceturtdien, 18. janvārī, Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) notiks Franca Kafkas romāna Process skatuviskās adaptācijas pirmizrāde Mārča Lāča režijā. Šajā izrādē galveno lomu atveido Toms Veličko, kuram šī ir pirmā sezona diplomēta aktiera statusā un arī pirmā sezona Jaunajā Rīgas teātrī.

«Savus skatītājus jau esam pieradinājuši pie koncertuzvedumiem, kuros piedalās ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, tos rīkojam regulāri – kādreiz bija tikai viens sezonā, bet nu jau ir divi sezonā. Un Ernani koncertuzvedums būs īpašs – šī Verdi opera Latvijā pilnībā nav skanējusi kopš 1931. gada iestudējuma, tas nozīmē – jau mūžībā aizgājusi paaudze, kura to varēja būt dzirdējusi mūsu operā,» saka šā iestudējuma režisore Dace Volfarte.