Līga Rušeniece / Autori

«Ceru, ka cilvēki, kas noskatīsies šo filmu, savā ģimenē vairs negribēs cepties par sīkumiem. Neizniekos dzīvi, runājot par panckām. Kāpēc audzināt bērnu, ja pēc tam visu mūžu viņu zāģē? Labāk pateikt, ka viņu mīl, ka ar viņu lepojas. Uz to jau lieki netērē vārdus, labāk pasaka to, kas nav sanācis,» saka kinorežisore Ieva Ozoliņa, kuras filma Dotais lielums: mana māte no šodienas skatāma kinoteātros un arī interneta vietnē Shortcut.

«Veidojot vēsturiskas izstādes, visgrūtāk ir parādīt konkrēta laikmeta kontekstu,» uzskata vēsturnieks un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aplūkojamās izstādes Luters. Pagrieziens kurators Gustavs Strenga. Izstāde veltīta 500 gadiem kopš reformācijas sākuma, tajā īpaši akcentēta reformācijas lielā ietekme uz latviešu valodu un kultūru.

Rudenī nosvinējusi savu 92. dzimšanas dienu, māksliniece Džemma Skulme, uzrunāta intervijai, atzīst, ka pēdējā laikā viņai ir īpaši ražīgs darba periods, bet sarunai laiku tomēr atrod. «Runāt man liek pienākuma sajūta – šobrīd par mākslu, tās nozīmību un vērtību ir jārunā visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās. Nav vienkārši šobrīd mākslai, jo atbalsts tai ir tik niecīgs,» uzskata gleznotāja Džemma Skulme. Mūsu saruna notiek dzimtas mājās Mežaparkā.

Šodien, 27. decembrī, Bauskas pilī notiks dziedātājas Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina jaunākās programmas Ziemas sajūtu koncerts pirmatskaņojums.

Brīvdienu ceļvedis

«Jau vairākus gadus kokli esmu pielīdzinājusi latviskumam. Kokle ir diezgan kluss instruments, kā latvieša balss. Ja runā daudzu tautību pārstāvji, latvieša balsi diez vai varēs dzirdēt, un, ja koklei virsū spēlēs citi instrumenti, kokli nebūs iespējams dzirdēt, bet kokles tembru varēs dzirdēt cauri visam. Tās skaņas dziļums ir līdzīgs latvieša balss dziļumam. Latvieši arī nav skaļi un uzbāzīgi, bet viņus nevar nejust,» ir pārliecināta jaunā mūziķe Līga Griķe. Viņa ir arī pirmā koklētāja, kura uzstājusies Karaliskajā Alberta zālē Londonā.

«Visas grāmatas esmu rakstījusi, tās domājot gan tiem, kas pirmo reizi sāk interesēties par šīm tēmām, gan tiem, kas šajās sfērās jau «iesvaidīti». Jo tajās ir gan nopietnas lietas, gan sīkumi, gan praktiski padomi,» saka Iveta Galēja. Vairāk nekā 20 gadu strādājusi Radio SWH ziņu dienestā, bijusi tā vadītāja, bet pirms pieciem gadiem saņēmusies kardinālam solim, aizgājusi no stabila darba, pievērsusies grāmatu rakstīšanai, tulkošanai un kulinārijas meistarklašu vadīšanai.

Pēc iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidoja lapu internetā katramsavutautasterpu.lv, kurā stāsta par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Kad līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem un valsts simtgades svinībām atlicis mazāk nekā gads, Neatkarīgā aicināja uz sarunu Tautas lietišķās mākslas eksperti Lindu Rubenu, lai uzzinātu, kādas sekmes ir šim projektam.

Pirms 60 gadiem tieši Ziemassvētkos kristītais komponists Arturs Maskats savā dzimšanas dienā šoreiz prom nemuks, kā tas bija viņa pusgadsimta jubilejā, bet būs, kā viņš pats saka, – mājās, uz skatuves. 20. decembrī Lielajā ģildē tiks atskaņoti skaņdarbi, kas komponista radošajā ceļā atstājuši zīmīgas zīmes, un jubilārs izvēlējies būt kopā ar tiem izpildītājmāksliniekiem, kuriem arī ir bijusi būtiska loma viņa dzīvē.

«Lai nākamajā gadā katram izdodas piedzīvot tādu notikumu, kas dāvā milzu prieku, ir svarīgs pašam. Lai valda miers un saticība. Lai mēs vairāk smaidītu,» – ar šādu vēlējumu sev un citiem šo gadu pavada un jauno gadu sagaida diriģente Aira Birziņa. Ziemassvētki, kā allaž, viņai ir īpaši blīvs darbs periods, jo tiek gādāts par svētkiem citiem.

Šīs nedēļas nogalē, 15. decembrī, atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē sāksies Ziemassvētku festivāls, kura laikā izskanēs desmit koncerti.

Brīvdienu ceļvedis

«Par to, ko mēs šodien gribam. Jo gribas ne tikai aiziet līdz darbam, laikus atnākt mājās, paēst vakariņas, pagulēt un atkal iet uz darbu. Katrs taču domā par to, ko spēs izdarīt, ko aiz sevis atstās,» tā par savu Adventes ciklu elektriskajai ģitārai un zēnu korim saka komponists un ģitārists Kaspars Zemītis. Cikla Gaismu gaidot pirmatskaņojums rīt, 8. decembrī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, festivāla Eiropas Ziemassvētki atklāšanas koncertā.

«Visaptveroša izdevuma par Rīgas Doma vēsturi nav bijis apmēram gadsimtu, iepriekšējais bija vācu valodā – 1912. gadā iznāca Vilhelma Neimaņa grāmata Der Dom zu St. Marien in Riga (Svētās Marijas Doms Rīgā),» saka mākslas zinātniece Elita Grosmane. Apgādā Jumava klajā nākusi Elitas Grosmanes grāmata Rīgas Doms gadsimtu gaitā, kurā apkopota informācija par Rīgas Doma mākslas un arhitektūras vērtībām, to mainību un attīstību vēstures kontekstā.

«Pēc jebkuras bērnu izrādes man vislielākais kompliments ir, ja mazais cilvēks izsaka vēlēšanos konkrēto darbu izlasīt pats,» atzīst režisors Jānis Znotiņš. Ar Alberta Kronenberga darba Mazais ganiņš iestudējumu, kura pirmizrāde ir šodien, viņš debitē Latvijas Nacionālajā teātrī.

Brīvdienu ceļvedis

«Man šis būs vēsturisks vakars, jo uz mūsu Baltā nama skatuves neesmu dejojusi apmēram divus gadus, un es priecājos, ka man iespējama šāda atgriešanās – savā mīļajā teātrī, uz mīļās skatuves, mīļajās mājās,» saka baletdejotāja Evelīna Godunova.

«Parasti iestudējumi repertuārā ir ilgāku vai īsāku laiku, pēc tam tos noraksta. Sena iestudējuma atjaunojums ir izcils piemērs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Šī izrāde ir pirmatnējā iestudējuma restaurācija, turklāt – ar lielu pietāti,» saka režisors Guntis Gailītis. Piektdien, 1. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā Džakomo Pučīni operas Turandota atjaunojuma pirmizrāde.

«Es gribēju filmēt Japānā, galvenās lomas atveidotāja gribēja filmēties Rīgā, un rezultātā izveidojām stāstu, kurā tas bija iespējams,» saka Māris Martinsons.

Brīvdienu ceļvedis

«Man Saulcerīte nav Latvijas simbols, bet sieviete, kura ir zārkā. Kāpēc sievietei gadiem ilgi būtu jābūt zārkā, bez saules gaismas? Un kāpēc gan vienīgais veids, kā viņu atbrīvot, ir apprecēt viņu? Man šis ir skumjš stāsts,» saka režisors Duda Paiva.

«Kad biju apmēram Kristus vecumā, es sapratu – lai varētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai būtu spēja pilnvērtīgi uztvert dzīvi, svarīgi ir nebeigt brīnīties. Visu mūžu to arī esmu centies saglabāt – spēju brīnīties,» saka režisors Mihails Kublinskis. Šogad aprit 60 gadi, kopš viņš sācis strādāt Nacionālajā teātrī, un rīt viņš saņems Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.