Līga Rušeniece / Autori

«Man ļoti gribējās izdarīt savu labo darbu, sagaidot Latvijas valsts simtgadi,» atzīst radio un televīzijas diktore, žurnāliste, politiķe un Latgales vērtību sargātāja Anta Rugāte, kura ir idejas autore veidot Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks radio lasījumus. No rītdienas Klūgu mūks audio versijā skanēs Latgales radio, katru nedēļu būs dzirdama viena sērija, kopumā tapuši 19 lasījumi.

«Neviens nav apdrošināts pret neveiksmēm, galvenais, ka mēs šo ceļu ejam godīgi un bez izlikšanās. Pagaidām mēs ejam uz to, lai būtu interesanti ne tikai mums, bet arī skatītājiem,» domā aktieris Jakovs Rafalsons. Piektdien, 12. maijā, Rīgas Krievu teātrī Viljama Šekspīra leģendārās lugas Karalis Līrs iestudējuma pirmizrāde režisora Viestura Kairiša versijā.

«Cilvēki redzēs, ka uz afišas esmu smukā kleitā, izlasīs izrādes nosaukumu un domās, ka tas ir romantisks stāsts. Ne jau visi zina Stīvenu Kingu, ne visi lasījuši viņa grāmatas, skatījušies pēc viņa darbiem tapušās filmas. Teātrī šausmene ir pavisam citādāka nekā kino,» saka aktrise Indra Briķe un piebilst, ka tik traka loma viņai ir pirmo reizi mūžā.

«Es gribēju ļauties sev, būt brīva. Varētu teikt – kas tad tevi ierobežo? Bet ierobežo viss. Vai tev sāp mugura, vai ir nauda, arī domas par to, kur bildi pēc tam liksi, – tas viss neapzināti ierobežo. Es gribētu būt brīva, darīt vienalga, kas man ienāk prātā, bet brīvība bez robežām arī nav nekas. Un tā tas visu laiku – iekšējais cepiens ir,» saka gleznotāja Ieva Iltnere. Aprīļa vidū nosvinējusi savu 60. dzimšanas dienu, šodien galerijā Māksla XO atklāj savu jaunāko darbu personālizstādi Implants.

Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs 29. aprīlī svin pastāvēšanas astoņu gadu jubileju, un šoreiz to atzīmēs ar «papildinājumu ekspozīcijā» – režisores Ināras Kolmanes īsfilmu Viesos pie Konstantīna Pēkšēna.

Latvijā jau ir sākušies Latgales kongresa simtgadei veltītie pasākumi, kas kulmināciju sasniegs nākamajā nedēļā ar koncertu, ekumēnisku dievkalpojumu, svētku gājienu, Latgales simtgades kongresu jeb 4. pasaules latgaliešu saietu un Latgaliešu valodu nakti. Šo pasākumu rīkošanā iesaistīts arī režisors Viesturs Kairišs, kura dzimta saistīta ar Latgali, kurš pirms pāris gadiem uzņēmis dokumentālu filmu par Latgali Pelikāns tuksnesī, saņēmis latgaliešu kultūras balvu Boņuks.

Idejas brīvdienām

Ar koncertu Rakstiem un skaņai Latgales vēstniecībā Gors 22. aprīlī tiks atklāts Latvijas valsts simtgades projekts Latvijas gredzens.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) reizi sezonā veido īpašu kinokoncertu, un piektdien, 21. aprīlī, publikai tiks piedāvāta ekskluzīva iespēja noskatīties mēmā kino šedevru – 1928. gadā uzņemtu filmu Ašeru nama gals, kurai muzikālo pavadījumu izvēlējies šī koncerta diriģents Ainārs Rubiķis.

«Liepājā bija fundamentālisti, kuri mēģināja piespiest pārcelt šo koncertu. Tas gan būtu smags precedents Latvijā, ja dažu fanātiķu dēļ kāds iejauktos mākslinieciskā produktā, brīvvalsts laikā nekas tāds nav dzirdēts,» saka diriģents Ivars Cinkuss un Otrajās Lieldienās aicina uz koncertu Pagānu gadagrāmata.

Lielajā piektdienā, 14. aprīlī, koncertzālē Lielais dzintars Liepājas simfoniskais orķestris un koris Latvija aicina klausīties 21. gadsimta Mesiju – pasaulslavenā skandināvu komponista Svena Dāvida Sandstrēma oratoriju. Diriģenta Māra Sirmā vadībā uzstāsies arī solisti Elīna Šimkus, Laura Teivāne, Staņislavs Ļeontjevs un Rihards Millers.

«Šķiet, ka skolas laikā mēs gājām skatīties šo iestudējumu, bet diemžēl es neko neatceros, vien to, ka bija daudz valšu, bet šī izrāde būs arī nedaudz citādākā, mūsdienīgāka,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 12. aprīlī, Latvijas Nacionālajā baletā jauniestudējums – Helēnas Tangijevas Birznieces pirms 60 gadiem veidotā baleta Pie zilās Donavas horeogrāfijas atjaunojums. Ar šo iestudējumu 13. aprīlī tiks atzīmēta leģendārās baletmeistares Helēnas Tangijevas Birznieces 110. jubileja.

Idejas brīvdienām

«Pasaules mērogā 30 gadu stāžs tāda sīcene vien ir, bet, ja salīdzina ar jauniešu kora mūžu, tas ir nopietns cipars,» saka diriģents Ints Teterovskis un aicina uz jauniešu kora Balsis 30 gadu jubilejas koncertu, kas sestdien, 8. aprīlī, notiks Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.

«Sākoties mācību gadam, es studentiem uzdevu atgriezties bērnībā – zīmēt ar krāsainiem zīmuļiem, lai viņiem radītu citu dimensiju, uzplēstu savu radošo zemi. Pirms to uzdevu studentiem, pats izmēģināju,» stāsta gleznotājs Kristaps Zariņš. Rezultātā tapušas divas izstādes, pirmā no tām – izstāde Privāti – no rītdienas skatāma galerijā Māksla XO.

«Izrāde ir par tēmām, kas svarīgas visiem, tāpēc es ceru, ka šī izrāde būs vajadzīga skatītājiem, jo tā patiesībā risina mūžam un visiem aktuālu jautājumu – kā dzīvot?» tā par savu lomu Nikolas Makolifas lugas Juveliera jubileja iestudējumā saka aktrise Lāsma Kugrēna. Tās pirmizrāde rīt Nacionālajā teātrī.

Šonedēļ, 7. aprīlī, sāksies 22. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, skatītājiem piedāvājot izrādes Rīgā, Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Festivāla devīze ir nemainīga – No klasikas līdz avangardam, bet šā gada festivāla tēma ir Mīlestība. «Domāju, festivāls cilvēkiem dos pacēlumu. Neesmu no tiem cilvēkiem, kas varētu sniegt kaut ko depresīvu un pavisam nereālu un netveramu, mūsu festivāls ir pozitīvisma piesātināts un iedvesmojošs,» saka festivāla direktore Lita Beiris.

Izcilajam latviešu māksliniekam, spilgtajam klasiskā modernisma pārstāvim Romanam Sutam (1896–1944) pērn apritēja 120. dzimšanas gadadiena, un šim notikumam par godu tika aizsākta plaša programma, kas turpinās šogad – 28. aprīlī, mākslinieka dzimšanas dienā, tiks atklāts vērienīgs projekts Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula, kas norisināsies vienlaikus divos muzejos – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM).

«Dzīve visiem piespēlē iespējas, tikai daudzi nespēj tās ieraudzīt vai arī noticēt tām, vai arī baidās no dzīves izteiktā piedāvājuma, lai tikai nesarežģītu ierasto plūdumu. Ja esi atvērts, brīnumi arī notiek,» ir pārliecināta Madara Līviņa-Aišpure. Šoreiz dzīve viņai piespēlējusi iespēju veidot scenogrāfiju izrādei Liec Dievam pasmieties, tās pirmizrāde šovakar Dailes teātrī.

«Strādājot pie izrādes, mums priekšplānā izvirzījās tēma – ko mēs viens ar otru darām, ko atļaujam darīt ar sevi, cik paši to pamanām un arī nepamanām. Sevis neapzināšanās ir interesanta tēma jebkuram cilvēkam,» – tā režisore Māra Ķimele saka par savu jaunāko darbu – šovakar jaunajā Rīgas teātrī Henrika Ibsena lugas Nora (Leļļu māja) jauniestudējuma pirmizrāde. Galvenajās lomās Jana Čivžele un Ivars Krasts, scenogrāfiju veido Andris Freibergs.

«Iemesls, kāpēc es strādāju ārpus mākslas institūcijām, ir tas, ka tā ir garlaicīga komforta zona – parasts teātris man ir gluži kā brīvdienas,» saka norvēģu režisors un multimediju mākslinieks Mortens Traviks. Ziemeļkorejā viņš pirmo reizi nokļuvis deviņdesmito gadu vidū kā tūrists. Pēc tam sācis veidot kontaktus, šo gadu laikā ir bijuši vairāki projekti, un jaunākais no tiem – slovēņu grupas Laibach, kura savās uzstāšanās reizēs izmanto militārisma un totalitārisma elementus, koncerts.

No rītdienas, 25. marta, Mākslas muzejā Rīgas birža atklāta izstāde Prado 12 raksturi – pasaulē slavenu mākslinieku divpadsmit meistardarbi no Prado Nacionālā muzeja (Spānija) fondiem. Šī izstāde ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvana Latvijas valsts simtgadei. Izstādes kuratore ir Mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja mākslas zinātniece Daiga Upeniece.