Idejas brīvdienām
BALETS STACIJĀ
Šodien, 7. aprīlī, sākas 22. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, pulksten 17 tas tiek atklāts ar koncertu dzelzceļa stacijā Rīgā. Atklāšanas koncertā uzstāsies Riga City Jazz Dance, Evilenas Protektores kvintets, deju grupa Ritms, Allas Duhovas deju skolas Todes dejotāji un Māra Pūra stepa dejotāji. Festivālā, kas norisināsies līdz maijam, uzstāsies arī deju grupa Giordano Dance Chicago (ASV), Pekinas Dejas teātris un itāliešu horeogrāfe Benedeta Kapanna. Norisināsies arī Zviedrijas dejas filmu vakars, savukārt 11. maijā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas Ugunī pirmizrāde.
GUNĀRS FREIDENFELDS ĀDAŽOS
Sestdien, 8. aprīlī, pulksten 18 uz savu 75 gadu jubilejas koncertu aicina komponists Gunārs Freidenfelds. Jubilejas koncertā kopā ar komponistu uzstāsies Viktors Lapčenoks, Margarita Vilcāne, Normunds Rutulis, jauniešu koris Mundus, bērnu popgrupa Rakari, ansamblis Mēs tikāmies martā, kā arī Gunāra Freidenfelda vadītais vīru vokālais ansamblis. Tā kā Gunārs Freidenfelds 25 gadus kopā ar dzīvesbiedri Margitu Freidenfeldi vadījis bērnu ansambli Vējupīte, bērnu rokgrupa Rakari izpildīs dziesmas no Vējupītes repertuāra. Būs arī īpašs duets - kopā uzstāsies mūziķi Ivars Kraucis un Inese Bumbiere. Jubilejas koncerta noslēgumā - balle ar grupu Zeļļi.
ATKLĀT BURTNIEKU
Šodien, 7. aprīlī, pulksten 15, Vecates pagasta kultūras namā notiks vēstures zinātņu doktores un arheoloģes Ilgas Zagorskas grāmatas Senā Burtnieka noslēpumi atvēršanas svētki. Grāmata ir stāsts par Burtnieka ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām - Zvejnieku, Riņņukalna un Kaulēnkalna apmetnēm un to izpētes vēsturi. Tās zināmas kā vienas no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Apmetnēs atrastie kapulauki, darbarīki, rotaslietas, zivju asakas, gliemežvāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Latvijā un ļauj izpētīt to, kā viņu dzīvesveids attīstījies līdz pat akmens laikmeta beigām. Vēstures zinātņu doktore un arheoloģe Ilga Zagorska seno akmens laikmeta apmetņu pētniecībai Burtnieku ezera apkārtnē veltījusi visu mūžu. Grāmata ir viņas stāsts par senvietu ilgo un sarežģīto izpētes gaitu, lieliskajiem atklājumiem un cilvēkiem, kuri ir piedalījušies aizraujošajā apmetņu pētīšanā.
FRANČU MŪZIKA LATGALĒ PŪPOLSVĒTDIENĀ
Pūpolsvētdienā, 9. aprīlī, pulksten 16 uz pavasarīgu koncertu Francijas noskaņās aicina Rēzeknes kamerorķestris un vijolniece Olīvija Steindlere, kuru izpildījumā izskanēs Žorža Bizē, Kamila Sensānsa, Morisa Ravela un citu franču komponistu skaņdarbi. Orķestra diriģents Jānis Stafeckis programmas izvēli pamato: «Veidojot koncerta programmu ar Rēzeknes kamerorķestri, allaž vēlos tajā iekļaut jaunajiem mūziķiem saistošu, muzikāli daudzveidīgu un uz orķestra izaugsmi vērstu programmu. Tāpat savos koncertos mēģinām piesaistīt mūsu klausītājam interesantus solistus - šoreiz tā būs Francijā dzīvojošā vijolniece Olīvija Steindlere».
ANTOŅENKO UN AVOTIŅA CĒSĪS
Sestdien, 8. aprīlī, koncertzālē Cēsis tiks atklāta mākslinieces Ilzes Avotiņas personālizstāde Pavasara pastorāle. Izstādē būs apskatāmi gan pēdējās desmitgadēs tapuši darbi, gan jaunas, citur vēl neizstādītas gleznas. Pēc tam notiks tenora Aleksandra Antoņenko solokoncerts. Mākslinieka balss pēdējos desmit gados skanējusi uz pasaules ievērojamāko operteātru un koncertzāļu skatuvēm, un, lai arī reti, Antoņenko uzstājas arī Latvijā. Kamermūzikas programmās viņš spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīts varonis uz operas skatuves, bet arī ar pērļainu smalkumu un intīmu siltumu atklāt mūzikas lappuses balsij un klavierēm. Šajā programmā skanēs latviešu klasiķu un Riharda Štrausa vokālie darbi. Pēc izstādes atklāšanas un pirms koncerta notiks Pirmskoncerta saruna, ko vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva. Šoreiz saruna gan par mūziku, gan mākslu, kas apskatāma mūzikai veltītajā namā. Lienes Jakovļevas sarunu biedri būs pianists Daniels Pavļuts un māksliniece Ilze Avotiņa.
ARHEOLOĢISKĀ TĒRPA DARINĀŠANA UN VALKĀŠANA
Otrdien, 11. aprīlī, pulksten 15 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu zālē notiks Iritas Žeieres grāmatas Arheoloģiskais tērps. Tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā atvēršana. Grāmatā apkopota informācija un plašs ilustrāciju klāsts par nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem tekstilatradumiem Latvijā, sniegtas norādes par kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm Latvijas teritorijā dzīvojošo etnisko grupu apģērbā, kā arī iespējām mūsdienās veidot vēsturiski precīzas arheoloģisko apģērbu rekonstrukcijas. Izdevums domāts cilvēkiem, kam nav priekšzināšanu šajā jomā, tas ir kā pirmais solis arheoloģiskā tekstilmateriāla iepazīšanā. Arheoloģiskā tērpa tēmu Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Iritu Žeieri aktualizēja jau 2016. gadā, projekta Katram savu tautastērpu ietvaros radot kalendāru un plānotāju, kas iepazīstina ar divpadsmit arheoloģisko tērpu rekonstrukcijām. Projekta Katram savu tautastērpu mērķis ir stāstīt par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām, un tas iekļauts Latvijas valsts simtgades svinību programmā.