Līga Rušeniece / Autori

Piektdien, 5. februārī, Dzintaru koncertzālē ciklā Dzimuši Latvijā ar solokoncertu uzstāsies pianists Vestards Šimkus.

«Tas mums jāatceras – Latvijā ir daudzus tūkstošus gadu seni pieminekļi, protams, mazāk izpētīti un ne tik plaši zināmi. Piemēram, bedrīšakmeņi ir plaši sastopami kulta akmeņi, kuri Baltijā visvairāk atrodas Igaunijā (apmēram 1750), bet arī Lietuvā un Latvijā zināmi ap 30. Es bieži vien salīdzinu – kad Latvijā veidoja bedrīšakmeņus, Ēģiptē veidoja piramīdas,» saka Andris Grīnbergs, Latvijas Petroglifu centra vadītājs, vēsturnieks un tūrisma gids.

«Ir tik dīvaini, ka cilvēki šodien nespēj ticēt cilvēka nesavtīgai rīcībai. Žanna nemeklē nekādu labumu sev, bet arī mūsdienās cilvēki vispirms domā – kāpēc kāds kaut ko dara, kāds viņam no tā labums? Jo, ja nav labuma sev, tad cilvēks ir trakais,» tā par titullomu izrādē Žanna d`Arka saka aktrise Ieva Segliņa. Šovakar Dailes teātrī mūzikla Žanna d`Arka pirmizrāde.

«Mans lielākais kapitāls ir nabadzīgā bērnība un ticība izglītībai. Tagad jauniem cilvēkiem ir grūtāk, jo spožās reklāmas tos apžilbina, viņiem grūti saskatīt savu vadošo zvaigzni,» saka leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs. Jau piecus gadus viņš stāv malā no kino, bet joprojāmir darbos. Gan kā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, gan vadot dažādas žūrijas, tiekoties ar klausītājiem lekcijās. Arī gleznošana un rakstīšana aizņem laiku. Ir gaidāma jauna grāmata, varētu pat vairākas, ja ne, kā Streičs smejot saka par sevi: «Dievs vien zina, kas no manis sanāktu, ja bērnībā būtu dota iespēja rakņāties un grimt internetā. Tas apēd manu laiku. Bet es nenositu to, jo gūstu jaunas zināšanas.»

«Tajā brīdī, kad cilvēks ir politikā, viņš nedomā par to, ka ir dzīve arī ārpus politikas. Ir vērts aiziet no politikas, lai redzētu, ka īstā dzīve ir ārpusē,» uzskata Linda Abu Meri, kas pēc desmit politikā pavadītiem gadiem pirms pieciem gadiem no tās aizgāja un šobrīd ir biznesā – vada viesnīcu Roma.

«Jau vairākus gadus to nedēļu, kurā man iekrīt dzimšanas diena, es cenšos paņemt brīvu no darbiem un doties uz kādu slēpošanas kūrortu, tāpēc šīs dienas scenārijs ir apmēram vienāds – pa dienu esam uz kalna, bet vakarā ar sievu Trūdi aizejam uz kādu smalku krogu,» savas 55. dzimšanas dienas scenāriju atklāj aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Vislabākais vēlējums viņam šajā dienā būtu – aukstu laiku.

«Jau pirms gadiem pieciem ar Māru runājām par to, ka vajadzētu iestudēt šo lugu. Tad nejutos tik spēcīga, bet tagad uzdrošinos mēģināt,» saka režisore Inese Mičule. Šovakar Jaunajā Rīga teātrī dramaturģes Māras Zālītes leģendārās lugas Pilna Māras istabiņa jauniestudējuma pirmizrāde.

«Šobrīd esmu foršā vecumā. Vispār es nemaz filozofiski nedomāju par saviem gadiem, jo jūtos brīnišķīgi, turklāt dzīve ir interesanta, vēl arvien pārsteigumu un jaunatklājumu pilna. Kamēr ir iespēja pasaulē ieraudzīt ko aizraujošu, tikmēr gadu skaitlim nav nekādas nozīmes,» uzskata šīs dienas gaviļnieks Aigars Grauba (51).

«Tā jau ir mana ikdiena – mālēšana,» tā par savu jaunāko personālizstādi saka Biruta Delle (1944), kuras personālizstāde Ikdiena šobrīd skatāma galerijā Daugava. Tā ir tradīcija – gadu iesākt ar personālizstādi, pie viena nosvinēt savu dzimšanas dienu 17. janvārī. Māksliniece savulaik dēvēta par kulta gleznotāju, un par viņas glezniecību interese nezūd joprojām. Sarunu māksliniece iesāk ar lūgumu – nelietot uzrunas formu «jūs», jo «visi cilvēki ir vienādi». Mēģinu, bet neizdodas.

«Kāds ir mākslinieka uzdevums? Ko es mainu ar šo izrādi? Neko nemainu. Vai ar vienu izrādi varu ietekmēt cilvēka dzīvi? Droši vien nevaru. Un tomēr es gribu ticēt, ka ar mākslu var mainīt pasauli. Tā es nonāku pretrunās ar sevi,» saka režisors Elmārs Seņkovs. Pērnās sezonas Spēlmaņu nakts Grand Prix ieguvējs par izrādi Antigone teātrī klusējis pusgadu, un šodien Nacionālajā teātrī viņa jaunākā iestudējuma, Huana Majorgas lugas Zēns pirmizrāde.

«80 ir interesants skaitlis, kas sevī slēpj daudz ko. Viss kaut kas ir bijis. Gan mācības, gan jaunība, gan nepatīkami, gan ļoti patīkami periodi. Publikas, klausītāju attieksme pret mani arī bijusi dažāda, katrā ziņā ir ko atcerēties. Es negribu neko nožēlot – kā bija, tā bija. Un neraugoties arī uz visādiem režīmiem, es esmu izdzīvojis. Paldies Dievam, vai ne tā,» domā leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 12. janvārī viņam apritēs 80 gadi. Un savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs uz skatuves – Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula jubilejas koncerts. Kopumā ieplānoti 13 koncerti, visi jau izpārdoti.

Idejas brīvdienām

«Esmu perfekcionists, taču ilgu laiku bijuši citi darbi, nav bijušas iespējas sakārtot savu arhīvu. Nu beidzot tam esmu pieķēries, un par to man pašam milzīgs prieks,» saka izcilais latviešu fotogrāfs Atis Ieviņš, kuram šodien, Zvaigznes dienā, aprit apaļi 70.

«Man vienmēr bijis liels gods pasaules mēroga pasākumos pārstāvēt Latviju. Un man ir vienalga, kā mani piesaka – kā latvieti, kā krievu, jo mūzikai nav nacionalitātes. Un zinu, ka manas mājas vienmēr būs šeit un vienmēr es pārstāvēšu Latviju. Gribu pateikt vienu – esmu Latvijas pianisma pārstāvis, un to, ar ko es nodarbojos, jau var saukt par Latvijas pianisma skolu,» uzskata jaunais mūziķis Georgijs Osokins.

«Vislabākais vēlējums man apaļajā dzimšanas dienā? Lai piepildās manas trīs vēlēšanās, par kurām skaļi nevaru runāt, bet, kad es satikšu zelta zivtiņu, es viņai izstāstīšu. Un ceru, ka, iespējams, Jaungada naktī man izdosies viņu sastapt,» saka šīs dienas gaviļniece, modes māksliniece Žanete Auziņa.

«Šis gads man bijis piepildīts ar mūziku, un tieši to arī vēlējos aizvadītā gada nogalē. Jaunu dzīvi es nesāku līdz ar gadu miju, jo īstais brīdis sākt jauno var pienākt jebkurā citā laikā. Es vispār dzīvoju pēc atziņas – ar mums notiek tas, kam mēs esam gatavi. Citreiz tas ir stāsts par to, ka tevi iemet upē un tu, izrādās, proti peldēt, tikai līdz šim tev nav bijusi drosme upē iekāpt,» saka mūziķis Jānis Aišpurs. Viņš ir pārliecināts, ka ar domām vajag būt ļoti uzmanīgam, jo tās tiešām materializējas.

Latviešu rakstnieks Zigmunds Skujiņš tieši Ziemassvētku dienā, 25. decembrī, atzīmēs savu 89. dzimšanas dienu un, kā pats saka, iekāps deviņdesmitajā. Jau 15 gadus viņš vairs neraksta jaunus darbus, toties ik pa laikam pārlasa paša uzrakstīto, rediģē to, lai, iespējams, nākotnē darbi dienasgaismu ieraudzītu jau mazliet citā redakcijā. Savus nesen izdotos kopotos rakstus 10 sējumos uzskata par savu testamentu, tur viņš esot pateicis itin visu, ko gribējis. Ja kāds gribēs to uzzināt, tad – lai lasa.

«Adventes laikā ir jādomā par sajūtām, par to, ko mēs vēlamies Ziemassvētkos saņemt. Manuprāt, šajā laikā cilvēki grib dzirdēt tādu mūziku, kas aicina uz harmonizēšanos, sniedz mīlestības un garīgas vērtēšanas izjūtu. Šajā laikā notiek atskatīšanās uz to, kas gadā bijis, un vienlaikus gribas arī noskaņot sevi uz gaišām domām nākotnē. Tāds izjūtu komplekss,» saka komponists Arturs Maskats, kas ir tradicionālā festivāla Eiropas Ziemassvētki mākslinieciskās koncepcijas autors.

Šogad mākslas un mūzikas festivāls Bildes atzīmēja 30 gadu jubileju, un, lai šo īpašo notikumu padarītu vēl nozīmīgāku vēsturē, klajā nācis vizuāli krāšņs mākslas albums, kas sniedz pārskatu par šī unikālā festivāla pastāvēšanu.

«Berlīnē esmu uz ilgu laiku, loti ticams, ka līdz pensijai, tas ir – 35 gadus. Sirreāla sajūta, tomēr – nekad jau nevar zināt, kas notiks, arī to, vai klasiskā mūzika cilvēkiem būs vajadzīga pēc gadiem desmit, divdesmit? » saka kontrabasists Gunārs Upatnieks, pirmais mūziķis no Latvijas, kurš spēlē vienā no labākajiem orķestriem pasaulē – Berlīnes Filharmoniskajā simfoniskajā orķestrī. Svētdien, 20. decembrī, Dzintaru koncertzālē viņš muzicēs koncertā Kontrabasa stāsts. 22. decembrī šo programmu iespējams klausīties Liepājā.

Sestdien Berlīnē notika 28. Eiropas Kinoakadēmijas (EKA) balvas pasniegšanas ceremonija, kurā uzvarētājiem 21 nominācijā tika pasniegtas trofejas.

Aktuālie notikumi pasaulē mudinājuši ceļotājus mainīt tradicionālos plānus atpūtai gada nogalē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā šobrīd aktuāli ir trīs brīdinājumi, kas ceļotājiem iesaka atturēties vai rūpīgi pārdomāt, pirms doties uz trim galamērķiem – Ēģipti, Beļģiju un Franciju.