Līga Rušeniece / Autori

«Kāpēc visu laiku jākuļ tas, cik mums ir slikti? Man ir gandrīz 90 gadu, es maz ko varu izdarīt, bet es varu Dievu lūgt, lai reiz beidzam vaimanāt, žēloties, sūkstīties un kurnēt. Ko mēs kurnot sagaidīsim? Kurnēšana ir gandrīz vai modē – no apakšas līdz augšai. Vajag dot, ne prasīt» saka latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina. Šajā vasarā viņai apritēs 90 gadu, bet 14 gadus no savas dzīves viņa pavadījusi nebrīvē – cietumos un lēģeros kā politieslodzītā.

"Man nekad nav bijis raksturīgi rīkot lielas balles, tomēr tajās jautrības nekad nav trūcis," saka gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs. Sestdien viņš «šaurā ģimenes, draugu un kolēģu» lokā atzīmēs 60. dzimšanas dienu.

«Manas dzimšanas dienas galvenais atribūts ir klavieres – ja tās ir, tad viss ir forši,» saka šīsdienas jubilāre Latvijas Nacionālās operas soliste Ieva Parša. Pārāk liela svinēšana nav ieplānota, ciemos tiek gaidīti draugi un kolēģi, ar kuriem kopā vienkārši pavakarēt un parunāties par dzīvi un darbiem.

«Jautājumi par Dievu un par mīlestību ir svarīgi, un atbildes uz tiem nevar nopirkt veikalā, pašam dzīvē ir kaut kas jāpiedzīvo, lai līdz atbildēm varētu nonākt,» saka aktieris Kaspars Zāle. Šovakar Dailes teātrī pirmā pirmizrāde jaunajā gadā – krievu dramaturga un scenārista Aleksandra Molčanova lugu Pusslepkava iestudējis režisors Regnārs Vaivars, galvenajā lomā jaunais aktieris Kaspars Zāle, kurš aizvada savu pirmo sezonu šajā teātrī.

Nav nemaz tik maz cilvēku, kuri Ziemassvētku laiku nevar iedomāties bez šī slavenā baleta izrādes apmeklējuma. Svētdien, 21. decembrī, kinoteātrī Citadele pulksten 17 būs translācija no Maskavas Lielā baleta, kur tiks izrādīts balets Riekstkodis divos cēlienos pēc Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa tāda paša nosaukuma pasakas, iedvesmojoties no Mariusa Petipā libreta. Riekstkodis ir Pētera Čaikovska pēdējais balets, tas tapis un pirmizrādi piedzīvojis 1892. gadā Sanktpēterburgas Marijas teātrī, un ir viens no vispazīstamākajiem baletiem pasaulē. Jurija Grigoroviča horeogrāfijas versija, kas radīta Lielajam teātrim, ir pilna romantisma un filozofisku pārdomu par ideālu mīlestību. Šī versija ir ierindojusies dižo divdesmitā gadsimta klasikas darbu vidū. Iestudējums tapis pirms diviem gadiem, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Simons Virsaladze, diriģents Pāvels Kliničevs.

«Tāds ir šis laiks – mērķtiecīgie var sasniegt daudz, bet pārējie – turpinās sēdēt pie televizora un gaidīt rindā, lai aizietu dabiskās atlases ceļā, un līdz tam būs veiksmīgi aptieku sponsori,» uzskata sertificēts ārsts, pasniedzējs, cigun skolotājs un personības izaugsmes treneris Igors Kudrjavcevs. Pēdējā gada laikā klajā nākušas trīs viņa grāmatas – Miera ārsta padomi, Dzīvības spēks un Dievs – mans draugs –, kurās viņš tālāk nodod savas zināšanas, kas saistītas ar veselības, enerģijas un harmonijas uzturēšanu.

«Latvietis šajos godos centās iegūt svētību, un tai ir plašs jēdziens – tā ietver auglību, veselību, pārpilnību, bagātību, saskaņu, laimi... Mūsdienās cilvēki dzīvo pilsētās, te arī var un vajag bluķi vilkt. Nav nozīmes, vai es to daru vienā, otrā vai trešā vietā, svarīgi – ka es to daru,» saka folkloriste Aīda Rancāne. Sestdien, 21. decembrī, pulksten 18 Rātslaukumā sāksies bluķa vilkšana pa Vecrīgu, svētku norisēs piedalīsies Rīgas folkloras kopas, arī Grodi un tās vadītāja Aīda Rancāne.

«Nupat iznācu no slimnīcas, es gribu nedaudz mieru un atpūtu. Iespējams, ceturtajā Adventē pie manis ciemos atbrauks draudzenes kopš Jaunatnes teātra laikiem, tad arī nosvinēsim visu pie viena,» saka leģendārā latviešu aktrise Velta Skurstene, kurai rīt 84. dzimšanas diena.

«Dzimšanas dienas pirmā puse man paies Mūzikas akadēmijā – no rīta būs mēģinājums ar 1. kursa jauniešiem, pa dienu – studentiem ieskaite. Pēc tam iešu vakariņās kopā ar sev vistuvākajiem cilvēkiem. Un nākamajā dienā es uz dažām dienām braucu uz Berlīni, lai noskatītos dažas izrādes,» atklāj gaviļniece Ināra Slucka, šodien viņai aprit 55.

«Man ļoti patīk koncertēt Ziemassvētku gaidīšanas laikā, jo tas ir dvēseles atvēršanas laiks. Mākslinieks jau to dara visu laiku, bet arī cilvēki kļūst atvērtāki, sirsnīgāki un mierīgāki,» uzskata operas soliste Inga Šļubovska, un šovakar Mazajā ģildē festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros aicina uz romantiskās mūzikas vakaru.

Sestdien Latvijas Nacionālajā operā notikušajā 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvu (EKA) pasniegšanas ceremonijā triumfēja Lielbritānijā dzīvojošā poļu režisora Pavela Pavļikovska filma Ida, kas tika pie piecām trofejām, arī skatītāju simpātiju balvas, ko režisors atzina par vislielāko pārsteigumu.

Dažas idejas kā pavadīt nedēļas nogali.

Rīt Latvijas Nacionālajā operā pirmo reizi Latvijā notiks Eiropas Kinoakadēmijas (EKA) balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tiks pasniegtas balvas uzvarētājiem 21 nominācijā. Par dažiem trofeju ieguvējiem jau ir izlemts un publiski paziņots, bet apmēram pusē nomināciju uzvarētāji taps zināmi tikai rīt.

«Mana dzimšanas diena sakrīt ar festivāla Lielais Kristaps noslēgumu. Neesmu no tiem, kas dzimšanas dienas uzskata par neaizskaramām, jo nav jau Ziemassvētki,» saka režisors Armands Zvirbulis un atklāj, ka šovakar noteikti dosies uz pašmāju kino lielajiem svētkiem.

«Vai jūs esat laimīgi? Vai dzīvē darāt to, kas vislabāk atbilst jūsu talantiem un spējām? Vai esat kādreiz padomājuši par reiz jaunībā izdarītās izvēles sekām? Jums derētu par to padomāt. Pat, ja tas jūs tiešā veidā neskar, jūs nekad neesat pasargāti no negaidītiem pārsteigumiem,» saka aktieris Gatis Gāga. Rīt pirmizrāde viņa karjerā pirmajai monoizrādei – uz Jaunā Rīgas teātra skatuves savu dzīvi sāk Patrika Zīskinda monologs vienā cēlienā Kontrabass.

«Es nekad mūzikā neesmu bijis politisku procesu atainotājs, bet Valentīna ir sabiedriski aktuāls darbs,» atzīst komponists Arturs Maskats. Šodien Latvijas Nacionālajā operā pasaules pirmizrāde viņa pirmajai operai – Valentīna, kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas, ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem. Leģendārā kinozinātniece bērnību pavadīja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, Valentīnai Freimanei vienīgajai no visas ģimenes Rīgā izdevās pārdzīvot holokaustu, kurā gāja bojā gan viņas vecāki, gan vīrs. «Valentīnas mūža dramatiskākie mirkļi sakrituši ar zīmīgajiem 20. gadsimta vēstures notikumiem, tomēr operā nav tikai politika: visus notikumus caurvij arī spilgts mīlas stāsts un dziļas jūtas.»

«Kāda mūzika parasti skan Ziemassvētkos? Vai nu demokrātiskas dziesmiņas ar vieglām melodijām un viegliem vārdiem, vai arī – skaistā klasika. Savukārt šis koncerts, manuprāt, ir neparasts un netradicionāls – simfoniskā mūzika, turklāt vēl jaundarbi,» uzskata komponiste Selga Mence. Sestdien, 6. decembrī, festivāls Eiropas Ziemassvētki tiek atklāts ar koncertu Eiropas vainags. Ziemassvētku mūzikas pasaules pirmatskaņojumi, kurā skanēs arī Selgas Mences īpaši šim koncertam rakstīts darbs.

«Šodien man jādodas pie ārstiem uz sirds pārbaudi, ballīte būs brīvdienās. Šodien es tikai gatavošos – morāli un amorāli, lai svētdien būtu gatavs svinēt,» saka populārais radio žurnālists Raitis Kalniņš, kurš šodien iekāpj astotajā gadu desmitā.

Līdz 12. decembrim notiek Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kas skatītājiem piedāvās vairāk nekā 130 filmu seansus. Festivāla programma aptver kā jaunākās latviešu kino skates un retrospektīvas, tā arī aktuālāko Eiropas filmu klāstu. «Kinomīļus sagaida ārkārtīgi daudz lieliska kino,» ir pārliecināta festivāla direktore Sonora Broka.

«Kad sākas ugunsgrēks, parasti liesmu uzsit te vienā, te citā vietā, respektīvi – uguns atrod vājo vietu, kur iekosties, pēc tam uguns apvienojas... Un vāju vietu mūsu sabiedrībā ir daudz. Mēs dzīvojam garīgi ļoti seklā laikmetā, līdz ar to esam ļoti vāji,» ir pārliecināts Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Kalniņš. Saruna ar viņu par sabiedrības pubertāti, par individuālu un kolektīvu atbildību, tēvu grēku ietekmi trīs paaudzēs un to, ka beigu beigās viss atnāk atpakaļ.

«Vīrieši, kas ir jaunāki par mani, ļoti bieži nespēj noticēt, ka man tūlīt apritēs 30 gadu, un izsaka man dažādus komplimentus. Jā, man tiešām tūlīt būs 30 gadu!» saka dziedātāja Diāna Pīrāga. Piektdien, kad mūziķe iekāps jaunā gadu desmitā, ballītes nebūs, taču tāda, komplektā ar pašas koncertu, tiks rīkota sestdien un arī svētdien, kad mājās būs viesības tikai tuviniekiem.

«Ar šo koncertu es parādu savu attieksmi pret kamermūziku. Tā ir mūzika, kas man ir tuva, turklāt šādos koncertos ir tieša saikne ar skatītāju, un pats esi režisors savai dziesmai,» saka Kristīne Gailīte. Svētdien, 30. novembrī, Latvijas Nacionālās operas (LNO) Beletāžas zālē notiks operdziedātājas Kristīnes Gailītes solokoncerts.