Kristīne Gailīte: Ar šo koncertu es parādu savu attieksmi pret kamermūziku

© f64

«Ar šo koncertu es parādu savu attieksmi pret kamermūziku. Tā ir mūzika, kas man ir tuva, turklāt šādos koncertos ir tieša saikne ar skatītāju, un pats esi režisors savai dziesmai,» saka Kristīne Gailīte. Svētdien, 30. novembrī, Latvijas Nacionālās operas (LNO) Beletāžas zālē notiks operdziedātājas Kristīnes Gailītes solokoncerts.

Latvieši un franči

Koncertmeistara Edgara Tomševica pavadījumā skanēs Jāņa Kalniņa, Morisa Ravela un Kloda Debisī solodziesmas. Koncertu, kas iekļauts LNO programmā Opera tuvplānā, vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva. «Šī ir mana tradicionālā izvēle,» tā koncerta programmu, kurā skanēs latviešu un franču mūzika, raksturo Kristīne Gailīte. Komponista Jāņa Kalniņa (1904–2000) darbi ir izvēlēti gan tāpēc, ka šogad izcilajam latviešu komponistam ir 110 gadu jubileja, gan tāpēc, ka šis ir viens no solistei tuvākajiem latviešu komponistiem. Tieši pirms desmit gadiem, atzīmējot komponista simtgadi, Jāņa Kalniņa operas Hamlets iestudējumā viņa izpildījusi Ofēlijas lomu, bet šajā koncertā skanēs gan pirmskara periodā tapušās komponista solodziesmas, gan Latvijas klausītājiem mazāk zināmais Ņūbransvikas dziesmu cikls, kas komponēts jau pēc Otrā pasaules kara, kad komponists dzīvoja emigrācijā Ņūbransvikas provincē Kanādā. Koncerta otrajā daļā skanēs Morisa Ravela un Kloda Debisī solodziesmas, kā arī Morisa Ravela Divas ebreju melodijas un cikls Šeherezāde. «Man patīk, ka pati varu būt dziesmas režisore un ar koncertā pieejamajiem līdzekļiem uzburt komponista tēloto ainu,» Kristīne Gailīte raksturo ciklu Šeherezāde, kuru dziedāt bijis sens viņas sapnis. Šogad tas piepildīsies jau otro reizi – orķestra pavadījumā Šeherezāde šovasar izskanēja Cēsu koncertzālē, bet šajā koncertā māksliniece to dziedās klavieru pavadījumā. «Man ļoti gribētos, lai šajā koncertā būtu īstā publika un īstā noskaņa,» saka Kristīne Gailīte.

Valentīnu gaidot

Tā sanācis, ka šajā rudenī māksliniecei daudz kas sakritis vienā laikā un nākas strādāt pie vairākiem darbiem paralēli. Jau nākamajā nedēļā LNO pirmizrāde paredzēta Artura Maskata operai Valentīna, kas veidota, iedvesmojoties no izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes dzīvesstāsta. Šajā iestudējumā Kristīne Gailīte ir viena no titullomas atveidotājām, līdzās Ingai Kalnai un Evijai Martinsonei. «Opera Valentīna ir neparasts darbs, jo tās pamatā ir patiesi notikumi. Jāatzīst, ka muzikāli tas ir sarežģīts darbs un arī – latvisks,» saka Kristīne Gailīte. «Mūzika ir ļoti skaista, smeldzīga, vietumis – ironiska. Šajā darbā ir daudz interesantu momentu, visus pat negribas atklāt.» Soliste neslēpj, ka, lai arī iestudējums nav tiešs Valentīnas Freimanes dzīves notikumu atspoguļojums un tas ir komponista, libretista un režisora interpretācija par «šā cilvēka dzīves notikumiem», tomēr ir liels gods atveidot šo lomu. «Kādā mēģinājumā visa radošā ģimene jeb tie, kas iesaistīti iestudējuma veidošanā, nofotografējāmies, un bildi aizsūtīja pašai Valentīnai Freimanei, kas dzīvo Berlīnē un diemžēl pati nebūs pirmizrādē. Protams, ir neparasts šis darbs, tā laika notikumi, tā laika cilvēku attiecības... Neparasti un vienlaikus arī aizraujoši.» Šajā sezonā solistei esot vairāk darba LNO, un tas Kristīni Gailīti priecējot.

Audzināt jaunos

Jau vairāk nekā desmit gadu Kristīne Gailīte ir arī Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks. «Interesanta pieredze. Jo īpaši tad, kad dažs mans audzēknis jau ir mans kolēģis,» saka docente. «Protams, atbildīgs darbs. Man patīk tas brīdis, kad izdodas ieraudzīt perspektīvu. Labam pedagogam ir jāredz, kāds viņa audzēknis ir šobrīd, kāds viņš varētu būt un kādam viņam vajadzētu būt. Un noteikti prieks ir tajā brīdī, kad ieraugi, ka students sāk uzplaukt.» Liels gandarījums pedagogam esot arī tad, kad studenti ne tikai teorētiski saprotot pedagogu, bet «spēj izdarīt arī uz skatuves». Un vislielākais gandarījums esot tad, kad «audzēknis ir tik varošs un talantīgs, ka pārspēj pedagogu. Ir jāsakrīt tik daudziem faktoriem, lai no mazā cālēna izšķiltos gulbis, un veiksmei nav pēdējā loma... Talantu jau nevar izmērīt, vismaz es to neņemtos darīt. Es ilgus gadus esmu vērojusi savus studentus un pēc pieredzes varu teikt – ja ir dievišķā dzirksts, tad no tās parasti veidojas kaut kas vairāk par, negribu teikt, parastu dziedātāju, jo nav jau parastu un neparastu dziedātāju, bet ir dažādas skatuves, uz kurām mēs uzstājamies, katram ir savs ceļš un savs repertuārs. Es runāju par tiem talantīgajiem. Šajā specialitātē, līdzīgi kā aktieru profesijā, tikai procesā atklājas, vai būs vai nebūs dziedātājs. Dažkārt kādam balss ir varenāka nekā vienam otram, bet vienalga par mākslinieku nekļūst...». Ar vienu no saviem talantīgajiem audzēkņiem Kristīne Gailīte šobrīd ir jau kolēģe – otro sezonu LNO strādā viņas skolotais jaunais tenors Mihails Čuļpajevs.

Docentei ir gandarījums, ka latviešu vokālajai skolai ir labi panākumi ne tikai pašu mājās, bet arī pasaulē, turklāt studētgribētāju skaits Vokālajā nodaļā nemazinās. «Šovasar tieši Vokālajā katedrā bija vislielākais konkurss Mūzikas akadēmijā. Protams, ir tādi studenti, kas cer uz ātriem panākumiem, bet kopumā šis fakts apliecina interesi par šo profesiju, ceru arī – izpratni par šo profesiju.»

Tikai mūzika

«Tā ir visa mana dzīve,» saka Kristīne Gailīte, atbildot uz jautājumu, kas būtisks vēl ir viņas dzīvē bez operas un akadēmijas. «Es sevi īpaši nelutinu, tā man šķiet. Visi ceļojumi man saistīti ar mākslu jeb – ar darbu. Vasarā, kad akadēmijā un operā ir atvaļinājums, bieži vien notiek dažādi projekti un atkal nav brīva laika. Mākslinieks var būt laimīgs par katru kvalitatīvu uzaicinājumu. Šogad, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kvalitatīvu pasākumu ir daudz, citos gados – neparedzami,» smaidot saka Kristīne Gailīte. Viņa sevi pieskaita tiem māksliniekiem, kas riskē un piekrīt dažādiem negaidītiem piedāvājumiem. Lai arī pati ir īsts Rīgas jeb pilsētas bērns, ik pa laikam viņai nepieciešamas garas pastaigas pie jūras. Tādās reizēs braucot ciemos pie radiem uz Vidzemes jūrmalu. «Nekas oriģināls – garas pastaigas gar jūru vai kā nesen Šveicē, kur bijām viesizrādēs ar iestudējumu Līsistrate, – kāpiens kalnā.»

***

Kristīne GAILĪTE

• Soprāns, Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste (kopš 1998. gada)

• Dzimusi 1970. gada 7. septembrī

• Absolvējusi Anrī Barbisa Rīga 11. vidusskolu (šobrīd – Rīgas Franču licejs, 1982), Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) Vokālās nodaļas Lilijas Zilveres klasi (1998) un maģistrantūras Anitas Garančas klasi (2003)

• Vokālo meistarību papildinājusi Alessandro Paljaci meistarklasēs Kristiansunnā Norvēģijā un Oliveras Miljakovičas meistarklasēs Vīnē Austrijā.

• Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas pedagoģe (kopš 2003. gada), docente (kopš 2013)

• Kopā ar LNO trupu viesojusies Taivānā, Somijā, Meksikā, kā viessoliste dziedājusi Savonlinnas operfestivālā, Krievijas Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā un Igaunijas Nacionālajā operā

• Muzicējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un orķestri Sinfonietta Rīga, Igaunijas Nacionālo

simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri u. c.

• Solistes repertuārā ir virkne operlomu, šobrīd gatavo titullomu Artura Maskata operas Valentīna jauniestudējumam

• 2004. gadā izdots Kristīnes Gailītes soloalbums

Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu un Spēlmaņu nakts gada balvu

***

VIEDOKLIS

Arturs MASKATS, komponists:

– Brīnišķīga mūziķe, perfekcioniste, ar ārkārtīgi smalku gaumi un stila izjūtu. Operas pamatrepertuārs līdz šim ir atšķīries no Kristīnes Gailītes repertuāra, bet vienalga viņai bijušas spožas lomas un, ceru, tādas būs vēl. Es ļoti priecājos, ka viņa ir viena no Valentīnas lomas atveidotājām manā jaunajā operā Valentīna.

Kristīne ir ļoti trausla, bet ar milzīgu iekšēju spēku.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais