Līga Rušeniece / Autori

«Es vairāk domāju par šodienu, nevis pagātni vai nākotni. Un šodiena ir forša. Man tuvie cilvēki ir sveiki un veseli, un, paldies Dievam, te pagaidām ir miers,» saka šīs dienas jubilārs jurists Aivars Borovkovs.

«Ļoti vienkārši – spēlēšu Izraidītos,» saka aktieris Dainis Grūbe, vaicāts, kā sestdien, 28. februārī, svinēs savu 31. dzimšanas dienu, un piebilst: «Starp citu, savā dzimšanas dienā Izraidītos spēlēju jau otro gadu pēc kārtas.»

Šīs nedēļas nogalē, no 27. februāra līdz 1. martam, izstāžu zālē Ķīpsala norisināsies Latvijas grāmatu izstāde 2015. Tās ietvaros sestdien, 28. februārī, pulksten 12 Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas Bērnu un jauniešu žūrija eksperti no visas Latvijas jau 13. reizi nosauks populārākās grāmatas, ko lasījuši pagājušā gada laikā. Rakstnieki, ilustratori, tulkotāji un izdevēji saņems šokolādes grāmatu kā augstāko jauno lasītāju godalgu.

«Latvijā es jūtos ļoti labi. Manuprāt, latvieši ir daudz atvērtāki un brīvāki nekā lietuvieši. Varbūt jāsaka – ne tik ļoti iebaidīti. Man vienmēr bijis grūti Lietuvā, lietuvieši baidās priecāties, būt laimīgi, pastāvīgi viņiem ir vainas izjūta, bet, ja tādas nav, tā ir jāizdomā. Un viss, ko teicu, ir arī manī, bet tieši tas mani vienmēr ir tracinājis, jo esmu redzējusi arī citādus cilvēkus un citādu veidu, kā dzīvot. Patiesībā šajā teātrī esmu izaugusi profesionāli, kā māksliniece,» saka operdziedātāja Asmika Grigorjana – lietuviete ar armēņu asinīm.

Dažas idejas interesantai un izzinošai nedēļas nogalei.

«Vai, Dieviņ, nesvinēšu!» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, izdzirdot jautājumu par dzimšanas dienas svinību iespējamo scenāriju. «Trešdienas rītā parasti ir būvsapulce atjaunojamajā Mākslas muzeja ēkā Valdemāra ielā, pēc tam visu dienu būšu savā darba vietā.» Un šogad tā sanācis, ka pat dzimšanas dienas vakarā viņa būs aizņemta darbos – vakarā paredzēts priekšlasījums kādā seminārā.

Piektdien uz kinoekrāniem iznāk par pirmo šausmu filmu Latvijā nodēvētā filma M.O.Ž. (M.O.Ж. – мужчина в оранжевом жилете). Pirmizrādi tā piedzīvoja pērn Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā Monreālā, kas tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem šī žanra spēlētājiem pasaulē. Straujo pavērsienu radošajos meklējumos Aiks Karapetjans komentē kodolīgi: «Negribēju taisīt filmu par reālo dzīvi, sociālām figņām un tā tālāk.»

«Galvenās ir atklāsmes, ko mākslinieks noskaidro pats sevī, radot darbus. Meklējumi nekad nebeidzas, bet man aktuāls bijis un ir eksperiments un tas, cik daudz iespējams izdarīt ar vienu materiālu, kur ir tā robežas, un visam vēl klāt sevis pārbaudīšana, savu spēju robežu noskaidrošana,» saka keramiķe Elīna Titāne. Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma viņas jaunākā personālizstāde Baltās pēdas.

«75 gadi ir ļoti skaists laiks, lai saprastu, vai dzīve ir vai nav velti nodzīvota,» atzīst latviešu animācijas vecmeistars Ansis Bērziņš. Šodien 75. dzimšanas dienu viņš atzīmēs savu vistuvāko cilvēku lokā.

«Man vienmēr ir patikuši šausmu stāsti, patīk režisora Deivida Linča filmas, patīk arī Hofmaņa slavenākie darbi, kas ir arī pateicīgi vizualizēšanai izrādē vai filmā, jo tie ir pilni ar spocīgiem brīnumiem,» saka Andris Vilcāns. Pēc septiņu gadu pārtraukuma komponists, kurš jau 12 gadus dzīvo ASV un strādā reklāmas jomā, atkal sarakstījis mūziku dramatiskā teātra izrādei un pirmo reizi strādā Liepājas teātrī – 13. februārī Liepājas teātrī pirmizrāde E.T.A. Hofmaņa pasakai pieaugušajiem Zelta pods.

«Dzirnas ir kā mazs bērns, ko ne uz mirkli nevar atstāt vienu,» saka deju grupas Dzirnas radītājs un skolotājs Agris Daņiļevičs. 12. februārī notiks viņa izveidotā kolektīva 30 gadu jubilejas koncerts 1 un kopā – Dzirnām 30. «Ar Dzirnām esam kopā bijuši dažnedažādās vietās, ne tikai treniņzālē un uz skatuves, bet arī ūdenī, džungļos un tuksnesī.»

«Esmu mazliet apslimusi, līdz ar to lielas ballītes nebūs. Svinēšu kopā ar vīru, dēlu, vedeklu un mazdēliņu, bet ar meitu un mazmeitām sazināšos skaipā,» saka Anita Garanča. Šodien leģendārajai vokālajai pedagoģei dzimšanas diena, ko viņa pati dēvē par «ne šis, ne tas, tāds dekoratīvs skaitlis – 66».

Par dārzkopi viņa kļuvusi tāpēc, ka, bērns būdama, allaž gājusi līdzi mammai – agronomei. «Bērnībā visas vasaras pavadīju dobēs – uz lauka vai siltumnīcās. Man patika darīt ar savām rokām un patika, ka varu redzēt rezultātu,» saka leģendārā Māra Skrīvele. Par ābolu Māru dēvētā dārzkope uzskata, ka latvietis vienmēr bijis, ir un būs zemes cilvēks, vien dažbrīd latvietis varot nedaudz attālināties no zemes darbiem, bet līdz ar gadiem, ar vecumu un tam līdzi – ar prātu un instinktīvi viņš atkal sāk meklēt zemi. «Paskatieties, kas piektdienas vakaros notiek Rīgā – visi brauc ārā no pilsētas, uz laukiem. Zeme dod spēku.»

«Tas nav apbalvojums amatam, tas ir apbalvojums cilvēkam par viņa padarīto, un tieši tādēļ man ir liels prieks to saņemt. Tas ir par milzīgo darbu, kas veikts vairāk nekā 20 gadu garumā,» saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras profesore Baiba Šavriņa. Janvāra beigās viņa saņēma kavaliera pakāpes Akadēmiskā palmas zara ordeni.

«Būšu mājās ar savējiem,» dzimšanas dienas svinēšanas plānus atklāj režisors Valdis Lūriņš un paskaidro, ka vārdā «savējie» viņš ietver ne tikai sievu un abus jaunākos dēlus Kristapu (14) un Valteru (10), bet arī vecāko dēlu Niklāvu un meitu Ditu ar ģimeni.

Nākamās nedēļas nogalē notiks kārtējā izstāde – gadatirgus Balttour, kas tradicionāli ievada jauno tūrisma sezonu. Vai šajā sezonā mainīsies ceļotāju iecienītākie galamērķi, kādas izmaiņas tūrisma biznesā varētu ienest Krievijas rubļa pirktspējas krišanās, cik aktīvi mēs varētu būt dzimtās zemes apceļošanā, Neatkarīgā vaicāja nozares profesionāļiem?

Brīvdienu ceļvedis kultūrā un izklaidē.

«Visas izrādes jau ir iestudētas, tāpat kā visa mūzika ir uzrakstīta un filmas – uzņemtas. Vajag tikai spēt tās sadzirdēt. Kā arheologam attīrīt telpu un atrast īsto trofeju. Ja pareizi strādā, tad atraksi un meklēto iegūsi veselu un neskartu, ja strādāsi rupji, tad kaut ko salauzīsi,» saka režisors Kirils Serebreņņikovs. Pēc divu gadu pārtraukuma viņš atkal strādā Rīgā, un ceturtdien, 29. janvārī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde viņa iestudētajai izrādei Raiņa sapņi.

«Visa diena paies aktīvā darbā, plānu svinēšanai nav,» saka Vitālijs Gavrilovs. Savu 68. dzimšanas dienu viņam nākas atzīmēt Briselē un, visticamāk, kopā ar sievu Lidiju, kas devusies līdzi dzīvesbiedram, vakarā aiziešot pasēdēt kādā krodziņā.

«Man vispār nav pagātnes, nedzīvoju tajā, kas bijis. Man arī nav nākotnes, man ir tikai šodiena. Un tā esmu dzīvojusi visu mūžu. Ne es ko nožēloju, ne īpaši priecājos, bet es noteikti izbaudu šodienu. Vai nav skaisti, ka no rīta ieraigi zilas debesis? » saka galerijas ASūna īpašniece Agija Sūna. Dailes teātra telpā Brīvības 75 apskatāmi viņas organizētā mākslas projekta Gada glezna iesniegtie darbi. 22 gadus pēc savas galerijas dibināšanas viņa domā par tās slēgšanu, bet vienlaikus atzīst, ka «nav tik viegli noiet no skatuves».

«Šķiet, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi kurzemniece,» saka Andra Konste. Savu dzimšanas dienu viņa šodien atzīmēs kolēģu lokā pašas vadītajā Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī.

Brīvdienu ceļvedis kultūrā un izklaidē.