Līga Rušeniece / Autori

Neraugoties uz siltajiem laikapstākļiem, Latvijā vasara sākas tikai rīt, 21. jūnijā, pulksten 18.54. Tiek uzskatīts, ka saulgriežu laikā debesu lūkas ir vaļā, tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties sevi ne tikai kā fizisku, bet arī garīgu būtni, kurai vajag ne tikai paēst un padzert. Ne tikai apzināties, bet arī kaut ko darīt. Kas ir tie trīs darbi, ko, protams, nav obligāti jādara, tomēr ir vēlams?

«Kas notiek ar cilvēkiem, kurus personiski neskar represijas, bet viņi tieši tāpat no tām cieš? Jo izšauta lode nekad netrāpa tikai vienam, tās sekas iet uz visām pusēm, cieš arī citi,» tā savu debijas romānu Vēstule ar pielikumu raksturo vēsturniece Inese Dreimane.

«Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem,» saka māksliniece Anna Heinrihsone. Jūrmalas Kultūras centrā šobrīd apskatāma viņas jaunāko darbu izstāde Mans miers ir beigts.

Baznīcu nakts ir samērā jauna tradīcija ne tikai Latvijā, kur tā tiek rīkota tikai sesto reizi. Grūti izskaidrot, kāpēc uz muzejiem un baznīcām cilvēki labprāt gatavi doties vēlās pievakarēs un nakts laikā, jo, piemēram, Muzeju naktī, Baznīcu naktī un mūsdienu kultūras forumā Baltā nakts dažādi objekti ir ļaužu pārplūdināti.

«Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli – tā es varētu teikt par savām gleznām,» gleznotāja Dace Lielā raksturo savu darbu izstādi Gleznas, kas galerijā Daugava apskatāma līdz jūlija beigām.

Sestdien, 8. jūnijā, sagaidot Jāņa Petera 80. dzimšanas dienu, Arēnā Rīga notiks dzejnieka jubilejas lielkoncerts Dzejnieka sirdsvārdi. «Es to sauktu par literāri muzikālu vakaru, nevis lielkoncertu, jo pēc mana lūguma tajā skanēs ne tikai dziesmas, bet arī dzeja,» saka gaviļnieks Jānis Peters.

Sestdien, 1. jūnijā, Vidzemes koncertzāle Cēsis svinēs pastāvēšanas piekto gadadienu. Veidotāju komanda uzsver, ka svinības būs vērienīgas, ar klasikas virsotnēm – ar Vāgneru, Blumbergu un Čaikovski. Vidzemes koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska uzskata, ka piecu gadu jubilejas koncerts būs «apliecinājums mūsu pārliecībai, darbības principiem un sasniegumiem, ko raksturo izcilība, unikalitāte un laikmetīgums».

Ir vismaz divi iemesli, lai šīs nedēļas nogalē dotos uz Kurzemes jūrmalu – 1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā jau desmito gadu notiks Ceļotāju dienas, bet Lībiešu krastā Latvijā pirmo reizi notiks Mājas kafejnīcu dienas.

Mums visiem ir gadījies nokļūt vietās, kurās jūtamies labi, un vietās, no kurām ātrāk gribas iet prom. Vastu zinātne sniedz tam skaidrojumu.

Žurnāliste Aija Kuģe pēc 40 gadu prombūtnes Latvijā atgriezās pirms pieciem gadiem. «Mani prom aizveda mīlestība,» saka Aija Kuģe, kura 17 gadu vecumā aizbrauca studēt psiholoģiju Maskavas Lomonosova universitātē, tur arī satika savu vīru, serbu mūziķi Jovanu Pavičeviču, un ģimene izvēlējās dzīvot vīra dzimtenē Dienvidslāvijā.

Šovakar Dailes teātrī dramaturga Artūra Dīča lugas Purva bērni pirmizrāde.

Šodien pirmizrāde režisores Ilonas Brūveres veidotajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai Konstrukcijas – stāstam par izcilo dzejnieku un tulkotāju, Literatūras gada balvas 2019 laureātu Uldi Bērziņu un viņa dzimtu, kas mīt vienā namā Rīgā, Maskavas forštatē. Ar filmas pirmizrādi tiek atzīmēta arī dzejnieka 75. dzimšanas diena.

«Neteikšu, ka man ir īpašas sajūtas, jo šo «ciparu» es vairāk teorētiski apzinos. Nevaru teikt, ka es ļoti jūtu savus gadus, ka mani tie uztrauktu,» saka populārā žurnāliste Lia Guļevska, kura rīt atzīmēs savu 75. dzimšanas dienu. «Mani ļoti pacilā tas, ka mana dzimšanas diena ir maija vidū, kad daba mostas, viss zied. Un galvenais, lai visiem man tuvajiem cilvēkiem viss ir labi, tad man ir vienalga, cik man ir gadu.»

«Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu modi es nevaru nosaukt par izsmalcinātas gaumes laiku, tajā daudz bija kiča,» saka slavenais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, kura dibinātajā Modes muzejā Rīgā atklātajā izstādē Spožie astoņdesmitie apskatāmi 74 tērpi un 150 aksesuāru, kas spilgti raksturo to laiku.

Šodien Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļā tiek atklāta apjomīga ekspozīcija, kas veltīta 120 gadus senajam namam un ar to saistītiem notikumiem Latvijas valsts vēsturē.

«Pamatprincips ir ļoti vienkāršs – pirmkārt, maksimāli izmantot to enerģiju, kas nāk no dabas, nebloķēt to; otrkārt, maksimāli saglabāt īpašumā jau ienākušo enerģiju un neļaut tai aizplūst,» – tā īpašuma un dārza ierīkošanas principus definē astroloģe un Vastu Šastra, senās vēdu zinātnes par mājokļa iekārtošanas principiem, eksperte Dace Ozola. «Praktiskā Astroloģija» jau rakstījusi par Vastu Šastra principiem mājoklī, bet šoreiz – par tās principiem dārzā.

Sestdien un svētdien, 10. un 11. maijā, Dzintaru koncertzālē būs unikāla iespēja noskatīties koncertizstādi Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..., kas pērn izrādīta tikai dažos koncertos un tika arī izvirzīta Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada uzvedums.

«Notikumu epicentrā es noteikti neesmu, bet savas dzīves epicentrā es varu atrasties un arī atrodos vienmēr,» saka Kristiāna Dimitere. Jūrmalas kultūras centrā skatāma viņas darbu izstāde Zilons Čārlzs (atrodi paslēpušos mednieku!).

«Es vienmēr apbrīnoju cilvēkus, kas ir gatavi sevi atdot dokumentālistu rokās – dariet ar mani, ko gribat. Es viņiem vienmēr esmu pateicīga par uzticēšanos,» saka režisore Inese Kļava. Eiropas dienā, 9. maijā, pirmizrāde Ineses Kļavas veidotajai dokumentālajai filmai Brisele; no 10. maija to iespējams skatīties kinoteātros Latvijā.

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs (NKC) rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī Splendid Palace – bezmaksas seansus visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā. Šāgada akcenti – jaunākās simtgades filmas un sešas pirmizrādes.

«Bieži sev uzdodu jautājumu – vai māksla man ir pareizākais ceļš? Un atbilde ir – jā, citādi nemaz nevarēja būt. Tomēr izdevīgi tas noteikti nav,» saka māksliniece Margrieta Griestiņa, kura kopā ar domubiedriem sarīkojusi jaunu mākslas festivālu MABOCA.

Šajā pragmatiskajā laikmetā, kurā visu var izskaidrot, paņemt rokās, aplūkot mikroskopā, sadalīt sastāvdaļās, izteikt formulās, arvien vairāk cilvēku savā prātā un dzīvē ielaiž rokās nepaņemamo un nepierādāmo sfēru, interesējas par enerģijām, pievēršas garīgām praksēm.