Līga Rušeniece / Autori

Saruna ar Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Rinaldu Grantu.

Lielajā Piektdienā, 19. aprīlī, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava aicina uz koncertu Stabat Mater.

Ceturtdien, 11. aprīlī, kinoteātrī Splendid Palace pirmizrāde režisores Laimas Žurginas jaunajai dokumentālajai filmai Kaza kāpa debesīs. Tajā apkopoti unikāli materiāli par Latvijas kultūras dzīvē īpašu laiku, vietu un cilvēkiem – 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu Kaza un kultūras personībām, kas izaugušas no Kazas apmeklētāju loka.

«Ir laba sajūta, ka man ir bijusi pauze no teātra, ir bijusi pilnīgi cita dzīves izjūta, tas man bija nepieciešams. Ir brīnišķīgi, ka varu nākt uz darbu un darīt visu ar prieku – mēģināt jauno izrādi, spēlēt repertuārā esošajās izrādēs. Un priekam nekas netraucē, teiksim, pārslodze, pārgurums... Ļoti izbaudu to, ka man vairs nav lieka laika, ko vienkārši tērēt,» saka aktrise Ieva Segliņa.

«Šis ir stāsts par Alunāna dzīvi un viņa ietekmi uz latviešu teātri,» saka aktieris un režisors Valdis Lūriņš. Rīt, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Radio pulksten 22.05 piedāvā noklausīties muzikāla uzveduma Re, kā ziņģe skan! pirmatskaņojumu, kas veltīts Ādolfa Alunāna 170 gadu jubilejai, kas pērn tika plaši atzīmēta.

«Dzīve ir kā karnevāls, kurā cilvēks izdzīvo dažādas lomas un pieredzes,» saka gleznotāja Kristīne Luīze Avotiņa, kuras jaunāko darbu izstāde Karnevāls rīt tiek atklāta Swedbank centrālās ēkas izstāžu zālē.

«Šajā iestudējumā mēs runājam par cilvēkiem, viņu lietu uztveri, atbilstību vai neatbilstību vispārpieņemtajiem standartiem un mūsu katra iekšējiem kritērijiem,» saka režisore Inese Mičule. Ceturtdien, 7. martā, Nacionālajā teātrī iestudējuma Paradoksālā Latvija pirmizrāde. Tikai un vienīgi latviešu tematikai veltītajā teātra sezonā Inese Mičule piedāvās savu versiju par «īpatnēji domājošiem cilvēkiem, kuri dzīvo mūsu mazajā Latvijā un par kuriem daudz neko nezinām».

«Nezinu, vai šī izrāde ir aktuāla vai nav aktuāla, toties tā noteikti ir svarīga. Mūsu nenormālajā skriešanas laikā ir vērts vēlreiz parādīt to, kas ir labs, un izrāde ir laba,» saka horeogrāfe Olga Žitluhina. Piektdien, 1. martā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma viņas veidotā Raiņa un Aspazijas mīlestības vēstulēs balstītā laikmetīgās dejas izrāde Viens un Divi, kurā tiek uzdoti jautājumi par mīlestības eksplozīvo dabu, tās spēju vienlaikus satuvināt cilvēkus un radīt dziļu vientulību.

«Šīs atmiņas ir mana bagātība, ko es vēlos nodot mantojumā jaunajai paaudzei, lai rosinātu arī mūsdienu bērnus radoši un aktīvi aizvadīt brīvo laiku. Jo katrs jauns atklājums un piedzīvojums ir brīnums, kas vairo izziņas prieku,» saka Liene Lasmane, grāmatas Pagalma mantojums. 32 jautras spēles un rotaļas autore.

«Šis darbs nav kūrorts, bet es zināju, kur pieteicos, un arī piekritu strādāt,» saka Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba. Pirms nepilna gada viņu kā labāko kandidātu teātra vadītāja amatam izvēlējās Kultūras ministrijas izveidotā nominācijas komisija. Savus pienākumus viņš sāka pildīt 27. jūnijā. Sestdien Nacionālais teātris svinēs savas dibināšanas simtgadi.

Piektdien, 22. februārī, Sv. Jāņa baznīcā festivāla Saxophonia koncertā būs komponistu Jāņa Lūsēna, Riharda Zaļupes, Selgas Mences skaņdarbu pirmatskaņojumi, kā arī Riharda Dubras darbs. Diriģenta Kaspara Putniņa vadībā tiks risinātas muzikālas sarunas par Kosmosu, Mīlestību, Piedošanu un Radīšanu. Pirmo reizi skaņdarbu īpaši Latvijas Radio korim rakstījis komponists Rihards Zaļupe, kura darbs Lūgšana Monserratas melnajai dievmātei tapis klosterī Spānijā.

«Ne par mīlestību vai greizsirdību, bet gan par laiku, kas iznīcina visu,» saka režisors Aiks Karapetjans, raksturojot savu jaunāko darbu – operu Burvestība un Pajaci jauniestudējumu, kura pirmizrāde šovakar Latvijas Nacionālajā operā.

«Ne tik bieži es spēlēju Latvijā, apmēram divas reizes gadā, bet tas ir pietiekami. Iespēju koncertēt Latvijā es uztveru kā platformu eksperimentiem, jo te mani koncerti ir ļoti specifiski – te man ir ļoti daudz brīvības, koncerti Latvijā man ir kā radoša laboratorija. Tas noteikti ir kompliments mūsu publikai, jo nekur citur pasaulē es tā nedaru,» saka jaunais pianists Georgijs Osokins. Šovakar Dzintaru koncertzālē viņa solokoncerts.

«Kas var būt labāk par to, kā Visu mīlētāju dienā «palaist gaisā» filmu par draudzību un mīlestību, par to, ka man vairs nekad nebūs 16,» saka mūziķis Juris Kaukulis. Rīt, 14. februārī, Latvijā sāk izrādīt režisora Andreja Ēķa jaunāko filmu Klases salidojums, kurā viņš atveido mūžīgi jaunu rokeri ar pielūdzējām visās aizkulisēs un problēmu pašam izveidot pilnvērtīgas attiecības.

«Man jau šķiet, ka 75 gadi nav nekas daudz. Paldies Dievam, ka šobrīd es varu pavilkties, lai arī ar spieķa palīdzību. Ja varu paiet un būt tur, kur man vajag, tad jau viss ir kārtībā,» saka gleznotājs Juris Jurjāns, kam 15. februārī aprit 75 gadi. Dzimšanas dienas ballītē piedalīsies visi trīs bērni un septiņi mazbērni. «Vairāk neviena nebūs. Un man arī nevajag,» atzīst mākslinieks.

«Ir teorija, ka laikmetīgajā mūzikā var atšķirt, no kuras valsts nāk komponists, jo valodai ir tuva saikne ar mūziku, ko radām, un mūzikas valodā kaut kā dabiskā veidā ieaužas mūsu runātā valoda. Bet savā mūzikā es nedzirdu latviešu mūziku, absolūti nemaz, bet, kas to zina, kas būs pēc gadiem...» saka jaunā komponiste Linda Leimane. Sestdien, 9. februārī, 13. reizi izskanēs ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņos jaunās komponistes darbu Enantiomorphic Chambers.

«Šis ir unikāls notikums Berlīnes kinofestivāla vēsturē – šī ir trešā filma par suņu meiteni Loti, un trešo reizi tā iekļauta Berlīnes kino festivāla programmas Generation konkursa programmā,» saka pilnmetrāžas animācijas filmas Lote un pazudušie pūķi producents Vilnis Kalnaellis. Filmu studijas Rija un Igaunijas studijas Eesti Joonisfilm sadarbībā tapušās filmas pirmizrāde Berlīnē būs 11. februārī, bet no 22. februāra to būs iespējams redzēt arī Latvijā.

«Es nebūtu piekritusi strādāt, ja mani neuzrunātu vēstījums. Man patīk, ka tas ir lokāls stāsts – par latviešu Maskačku, par latviešu bērniem, par latviešu suņiem,» saka Elīna Brasliņa, pilnmetrāžas animācijas filmas Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi māksliniece. Filmu no 1. februāra sāk izrādīt Latvijā.

Sestdien, 2. februārī, Dailes teātra mazajā zālē pirmizrāde Šona Grenana lugas Alvas sieviete iestudējumam. «Šī ir tēma, par ko sabiedrībā īpaši nerunā. Pirms šīs lugas iestudēšanas, es kā pilsone nemaz nezināju, ka internetā ir iespējams reģistrēt iesniegumu, kurā es varu piekrist un ļaut savus orgānus izmantot pēc nāves, lai glābtu citu cilvēku dzīvību,» saka izrādes režisore Rēzija Kalniņa.

Piektdien, 1. februārī, kinoteātros sāk izrādīt jaunā režisora Jāņa Ābeles debijas filmu 7 miljardi gadu pirms pasaules gala, kas ir Latvijas un Francijas kopprojekts.

Klajā nākusi lietuviešu mākslas zinātnieces un rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskā romāna Silva rerum ceturtā, pēdējā, daļa par Norvaišu dzimtas vēsturi Lietuvas teritorijā. Stāstu rakstniece balstījusi uz reāliem notikumiem un biogrāfijām, savijot tās maģiskā vēstījumā par dzimtas mantojumu, postošām kaislībām, īstenību un zemapziņu, jūdaismu un libertīniem un četrām dabas stihijām – uguni, ūdeni, gaisu un zemi.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) līdz 18. februārim apskatāma izstāde Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai. «Tieši latviskās bibliotēkas, latviskā pašizglītošanās un biedrošanās briedināja latvietību, nobriedināja nāciju, tās apziņu, gatavību valstij,» uzskata LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.