Līga Rušeniece / Autori

No piektdienas, 25. janvāra, uz lielajiem kinoekrāniem Latvijā skatāma jauna pilnmetrāžas spēlfilma Vecā dārza noslēpums. Ar šo piedzīvojumu stāstu ģimenei spēles kino debitē labi zināmais dokumentālo filmu režisors Olafs Okonovs.

Šovakar Latvijas Nacionālās operas (LNO) repertuārā atgriežas Džakomo Pučīni operas Bohēma iestudējums, tajā Rūdolfa lomā debitēs Raimonds Bramanis.

Pirmo reizi Baltijā Mākslas muzejā Rīgas birža atklāta izstāde Boriss Lurje un NO!art. «Tie ir sociāli aktīvi darbi – absolūtais pretmets rimtai estētikai, kurā cilvēki caur mākslu nododas saviem intīmiem pārdzīvojumiem. Personīgā sāpe tajos darbos ir, bet ir arī visu cilvēci un sabiedrību skaroši jautājumi,» saka mākslas zinātniece Vita Birzaka.

Rīt Latvijas Kara muzejā (LKM) atklās ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920, kas ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.

«Man bija liels pārsteigums, kad piezvanīja galerijas vadītāja Anda Treija un teica: «Tev taču nāk jubileja – 75 gadi, jātaisa izstāde. Pati biju pārsteigta, ka man jau tik daudz gadu. Gleznojot dienas, mēneši un gadi paiet tā, ka nevar pat manīt, laiks paiet nemanot,» saka gleznotāja Biruta Delle. No šodienas galerijā Daugava apskatāma mākslinieces personālizstāde Kurš olīvu dārzā ir lieks?.

«Ir jābūt drosmei pieķerties, ir pietiekami trakam jābūt, lai sāktu darīt. Jo visi kā viens man teica, ka to nekad nevar izdarīt viens cilvēks, ka tas būtu jādara vairākiem pētniekiem, institūtam, bet amatieris jau nezina to, cik tas būs grūti. Un vēl ir jābūt ēzeļa pacietībai, lai izdarītu līdz galam,» saka Vitolds Mašnovskis.

«Ziemassvētkos būsim Rīgā. No Daugavpils atbrauks Elgara vecāki, būs arī viņa trīs brāļi, arī mana māsa šobrīd ir Rīgā, atbraukusi studentu apmaiņas programmas Erasmus ietvaros. Esmu katoliete, pusnaktī noteikti iesim uz misi, bet svētkus svinēsim tā, lai visi justos labi. Ziemassvētkos visiem jābūt kopā,» saka Veronika Felce.

Īsi pirms Latvijas valsts simtgades svinībām apritēja 85 gadi kopš izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša (13.11.1933.–28.11.1983.) dzimšanas. Tam par godu Ojāra Vācieša muzejs sarūpēja divus vērienīgus projektus – dzejnieka rokrakstu izstādi Dzeja izgudro mani un 13 disku izdevumu Runā Ojārs Vācietis. Neatkarīgā uz sarunu aicināja muzeja vadītāju Ievu Ķīsi.

«Hariju Gulbi es saucu par latviešu Čehovu, jo Gulbis ir ļoti smalks un jūtīgs autors, viņa darbos ir daudz svarīgu jautājumu, un šobrīd man svarīgākie ir – kādi mēs esam viens pret otru, kā savus Cīrulīšus saglabāt sevī? Mūsdienās taču ir tik daudz cilvēku, kas dzīvo bez saviem Cīrulīšiem, ar tiem es saprotu ne vien dzimtās mājas, Cīrulīši var būt mīlestība, tuvs cilvēks, kāds sapnis vai vēl kas cits, bet daudzi tos zaudē, lai gan dzīvo brīnišķīgi – pelna naudu, iekārto dzīvi, un viņiem pat prātā neienāk, ka paši sev atņēmuši kaut ko ļoti būtisku,» saka režisors Edmunds Freibergs.

«Katru reizi pirms jauniem darbiem man šķiet, ka es nevarēšu, ka kaut kas ir pazudis, spēju nav, bet vajag tik sākt darīt,» saka komponiste Anna Ķirse. Rīt, 5. decembrī, Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Vladislava Nastavševa jaunākajam iestudējumam Tenesija Viljamsa lugai Jaunības putns ar saldo balsi, kurai viņa rakstījusi mūziku un ir izrādes muzikālā noformējuma autore.

«Daudzi ikdienā neapmeklē koncertus, iztiek ar mūzikas klausīšanos radio un kompaktdiskos, bet Adventes laikā ir īpaša stīga, un, manuprāt, tā īpašā sajūta «aizdzen» uz baznīcu, tāpēc ik gadu Ziemassvētku tematikai veltītie koncerti ir labi apmeklēti. Ja ikdienā uz baznīcu neej, tad ap Ziemassvētkiem iekšējā balss saka – reizi gadā jau vajadzētu... saka komponists Valts Pūce. Ar koncertu 1. decembrī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā sākas Ziemassvētku projekts Tik klusa un svēta.

Nupat izdevniecībā Zvaigzne ABC klajā nākusi grāmata Zilā ekonomika. Kopš grāmatas klajā laišanas 2010. gadā, tā tulkota 44 valodās, izdota miljonos eksemplāru. Neatkarīgā uz sarunu aicināja grāmatas autoru, uzņēmēju, ekonomistu un sabiedrisko darbinieku Gunteru Pauli (1956).

«Bieži esam izmisumā un esam arī gatavi sastrādāt trakas lietas, lai tikai būtu mīlēti un ieraudzīti, un pamanīti, un atzīti,» teic aktrise Anta Aizupe. Ceturtdien, 29. novembrī, Dailes teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes jaunākā darba Sapņotāji pirmizrāde, tajā Anta atveido galveno sieviešu lomu.

Gatavošanās valsts simtgades svinībām deva impulsus dažādiem projektiem, un viens no tiem realizējās arī tūrisma jomā – klajā nāca karte Ceļošana Latvijā 100+ gados, kurā fiksēti interesanti fakti, kas saistīti ar ceļošanu šajā teritorijā.

«Varētu jau apzināt tik daudz radu un arī draugu, lai piepildītu kādu kultūras namu, bet tieši šajā dienā man ir svarīgi būt blakus tēvam un mātei, un to es arī darīšu,» saka šīsdienas jubilārs žurnālists Armands Puče, kurš dienā, kad viņam aprit apaļi 50, nolēmis doties uz dzimto pilsētu Limbažiem.

«Kā var uzgleznot to, kā smaržo mežs, kā lapas čaukst? Bet es to mēģinu. Un man šķiet, ka tas tomēr iezogas darbos,» saka māksliniece Vija Zariņa. Galerijā Daugava tieši pirms Latvijas valsts simtgades svētkiem atklāta viņas personālizstāde Uzgleznotā daba.

18. novembrī un 19. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī, vietā, kur dibināta Latvijas valsts, notiks koncertuzvedums Dzimšanas dienas nakts, ko tā veidotāji raksturo kā skaistu dzimšanas dienas apsveikumu Latvijai.

Sēlijā dzimusī Sanita Kozuliņa nav uzaugusi ar mītu par Lielvārdes jostu, jo tikai pirms 17 gadiem apstākļu sakritības dēļ nokļuvusi Lielvārdē un sākusi par to interesēties. Tagad viņas vaļasprieks ir Lielvārdes jostu aušana. Turklāt – bez stellēm. «Mēs tik daudz runājam par to, ka šī josta ir unikāla, bet nesaprotam, ko tas īsti nozīmē. Etnogrāfi zina, ka tā ir unikāla tehniskā ziņā, cilvēks parastais atceras kaut kādu leģendu... Tāpēc aicinu – noaudiet kaut vienu, atbildes atnāks pašas,» saka Sanita Kozuliņa.

Kur gan citur, ja ne Lielvārdes muzejā būtu iespējams redzēt ne tikai mūsdienās austas, bet arī senākas Lielvārdes jostas. Izveides stadijā atrodas ekspozīcija par Lielvārdes etnogrāfiju, un tur šobrīd apskatāms Lielvārdes tautastērpa komplekts, Lielvārdes jostas un jostu aužamās stelles, taču pavisam drīz apskatei tiks eksponēta pasaulē garākā un platākā Lielvārdes josta.

Pēc teju gadsimta ceturkšņa klajā nāk latviešu animācijas vecmeistares Rozes Stiebras jaunākā pilnmetrāžas animācijas filma – Saule brauca debesīs. Tās pirmizrāde notiks īsi pirms Latvijas valsts simtgades, 15. decembrī.

Rīt, 8. novembrī, Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ietvaros pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma Lustrum – par čekas/VDK atstāto mantojumu. Filma veidota programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. «Atslēgu filmai man iedeva saruna ar Māru Zālīti, kurā viņa atsaucās uz Česlava Miloša teikto, ka nevienam cilvēkam, kurš ir piedzimis, uzaudzis un dzīvojis brīvībā, nav tiesību tiesāt tos cilvēkus, kuri dzīvojuši nebrīvē,» saka filmas režisors Gints Grūbe.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, līdz 2019. gada 24. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) skatāma izstāde Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme. Projekts norisināsies vienlaikus trīs vietās – LNMM galvenajā ēkā, izstāžu zālē Arsenāls un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Neatkarīgā uz sarunu aicināja šīs izstādes kuratori, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci.