Māris Krautmanis / Autori

Referendumi Latvijā praktiski vairs nav iespējami – kopš pagājušā gada sākuma referenduma rosināšanai to iniciatoriem jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb balsstiesīgo paraksti, kas ir apmēram 155 000 parakstu.

Ombudsmens jeb jauka institūcija, ko izdomājuši skandināvi, ir arī Latvijā, kur tā tiek saukta par tiesībsargu. Sākumā ar šo lietu kaut kā nevedās, jo par tiesībsargu tika ielikts Romāns Apsītis, kurš šajā amatā jutās kā iekāpis svešās kurpēs un kam arī veselība neļāva labi pastrādāt. 2011. gadā par tiesībsargu tika ievēlēts Juris Jansons, kam tagad pilnvaras iet uz beigām. Saeimai vistuvākajā laikā jābalso, vai Jansons būs arī turpmāk tiesībsargs.

Pagājušā gada nogalē kāds bija izvietojis interneta sociālajos tīklos ziņas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieku algām. Mērķis laikam bija sacelt vētru, ka algas lielas, taču sanāca tā, ka šis materiāls nekādu milzu bumu neradīja. Jo, ja apskatās tuvāk, nekādas milzīgās šīs algas nav, varētu pat teikt, ka pieticīgas. Jāsatraucas, ka tik valstij nozīmīgā aģentūrā, kur strādā skoloti speciālisti, algas nav diez cik konkurētspējīgas.

Piektdien Kubas galvaspilsētas Havanas lidostā tikās Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks un Krievijas pareizticīgo baznīcas vadītājs, Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils. Abu saruna sākās ar sasveicināšanos: «Esmu priecīgs sveikt tevi, dārgo brāli,» teica patriarhs Kirils. «Beidzot,» atbildēja pāvests Francisks. Tikšanās gaitā abi lielāko uzmanību pievērsa kristiešu vajāšanai Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā un parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā, daudzviet citējot Bībeli, 30 punktos pausta vēlme abām konfesijām tuvināties un spēt atbildēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Jaunajā Māra Kučinska (ZZS) valdībā 11 ministru ir tie paši vecie Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības ministri, tomēr dažas novitātes ir. Vienotība tagad vairs nebūs valdošākā no valdošajām un vecākais brālis. Laiks rādīs, vai Vienotība spēs saņemties, samierināties ar savu samazināto lomu un konstruktīvi strādāt, vai arī pēc laiciņa būs kāda brēka, skandalēšanās un demarši. Vismaz pašlaik partija uzvedas solīdi, ir nolikusi malā savus iekšējos kašķus, Vienotības Saeimas frakcija ir disciplinēti nobalsojusi par jauno valdību.

Ir tāda dokumentālā filma Kam pieder šī dziesma?, ko uzņēmusi bulgāru režisore Adela Pejeva. Filma sākas Turcijā, Stambulā, pagrabiņa restorānā, kur burvīga jauniete dzied dziesmu Üsküdar’a gider İken.

Demisionējusī premjere Laimdota Straujuma trešdien LNT raidījumā 900 sekundes izteicās, ka ir ļoti maz ir bēgļu, kuri gribētu braukt uz Latviju – uz tādu zemi, kur auksts klimats. Esot kādi septiņi gribētāji, no kuriem četri atbilst tiem kritērijiem, kādus bēgļiem izvirzījusi Latvija. Vakarā LTV7 raidījumā Punkti uz i no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes PētersonesGodmanes noslēpumainajiem izteikumiem varēja izlobīt, ka patiesībā ir nevis maz, bet nav nemaz bēgļu, kas gribētu uz Latviju.

Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabineta veidotāji ir vienojušies par krēsliem jeb, kā tagad modīgi teikt, par atbildības jomām, tāpēc var domāt, ka 11. februārī valdība jau varētu iet uz balsošanu Saeimā.

Ēnu ekonomikas apkarošana un rūpe par nodokļu iekasēšanu jau vairākām valdībām ir bijusi viena no prioritātēm, un nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Viens no triecieniem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpējiem ir bijusi reversās PVN kārtības ieviešana vairākos uzņēmējdarbības veidos, kur izkrāpšana savulaik gāja pilnā sparā un valsts makam secen gāja desmiti miljonu.

Jaunās valdības veidošanas galma intrigu spēlēs nupat iestājusies tā fāze, kad strauji turbulento dinamismu nomainījusi stumdīšanās uz vietas. Partijas iesēdušās ierakumos, savilkušas «sarkanās līnijas» un priecīgas, ja var atkarot naidniekam kaut vai pusmetru augstu pauguriņu mežmalā.

Šodien premjera amata kandidātam Mārim Kučinskim (ZZS) paredzēta tikšanās ar partijas Vienotība vadību. Tā būs lielā mērā izšķirīga tikšanās, pēc kuras varēs apjaust nākamības aprises.

Laimdotas Straujumas valdības krišana sākotnēji it kā nesolīja nekādus lielus satricinājumus – bija jāveic sīks, tehnisks gājiens: nomainīt premjeri pret kādu citu un rullēt pa vecam. Taču vēji ir iegriezušies tā, ka mazā premjeru nomaiņa nav sanākusi un politiskā vide nupat ir ieberzusies dziļā krīzē un strupceļā. Aizspēlējušies ir kungi un dāmas.

Politikas debesu augstumos īsu brīdi uzspīdēja un uzreiz nodzisa Valmieras mēra, Vienotības sadarbības partneres partijas Valmierai un Vidzemei pārstāvja Jāņa Baika zvaigzne.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau pagājušajā gadā ir formulējis gan sāpīgākās problēmas valstī, gan kritērijus, kādiem jāatbilst nākamajam premjeram.

Politiķi allaž ir pratuši iepriecēt publiku ar ņemšanos un skandalēšanos, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums.

ASV trešais prezidents Tomass Džefersons sacījis, ka vislabākā valdība ir tā, kuras ir vismazāk – proti, tāda, kas netraucē cilvēkiem dzīvot. Par Latvijas aizgājušo Laimdotas Straujumas valdību gan nevar sacīt, ka tā būtu bijusi nepamanāma un nesāpīga. Jaunajā gadā spēkā stāsies virkne likumu, kas diezgan jūtami ietekmēs ļaužu dzīvi.

Ir iestājies mulsuma un neziņas periods līdz 28. decembrim, kad partija Vienotība oficiāli paziņos, kuru personu īsti virzīs uz Ministru prezidenta amatu. Tā kā šī persona droši vien būs partijas līdere Solvita Āboltiņa, mulsums un neziņa var iestiepties garumā un turpināties arī janvārī. Noņemt Āboltiņu no trases partija vairs tā īsti nevar, jo tad jau pagalam nelāgi izskatīsies – partija nupat ir nograuzusi pati savu premjeri Laimdotu Straujumu, bet tagad arī savai Āboltiņai duncis mugurā? Tas tā kā būtu par daudz.

Varēja jau kaut kā ātrāk un vienkāršāk, taču politiķi jaunā premjera meklēšanu ir izlēmuši taisīt kā meksikāņu seriālu – pastiept garumā sāpi un asarainību.

Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus plānots nodrošināt ar ziepēm, tualetes papīru, segām, apakšveļu, sezonai atbilstošu apģērbu, galda piederumu komplektu, ar gaismas avotu ar baterijām un citām precēm, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kuru šodien skatīs valdība.

Laimdotas Straujumas virziens uz demisiju bija iezīmējies jau labi pasen, taču kaut kad aptuveni ap satiksmes ministra Anrija Matīsa pēkšņo padzīšanu sākās straujš pikējums uz to, ka valdības gals ir neizbēgams un jau pavisam tuvu. Droši vien, ja Straujuma vēl mēģinātu turēties krēslā un kaut ko gaidītu, process kļūtu jau pagalam šķērms, tāpēc premjere aizgāja pati. Tas viedi darīts.

Kas kopīgs partijas Vienotība līderei Solvitai Āboltiņai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu?

Rēzeknes tiesa pasludinājusi spriedumu lietā par tā saukto Zaķa balsu pirkšanas skandālu. Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) draugs Andrejs Kozulis lietā par vēlētāju balsu pirkšanu Zaķa labā attaisnots, savukārt Andrejs Sačkovskis atzīts par vainīgu un notiesāts ar nosacītu brīvības atņemšanu. Prokurors Pēteris Rutkovskis ar spriedumu nav mierā un ir apņēmies to apstrīdēt. Viņš apsūdzētajiem bija prasījis reālu cietumsodu.