Māris Krūmiņš / Autori

Saspringta gaisotne vakar valdīja pie Pečeru klostera Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Līdz trešdienas vakaram Maskavas patriarhāta oficiālā kontrolē esošās Ukrainas pareizticīgo baznīcas (UPC-MP) pārstāvji atteicās pildīt valdības pieņemto lēmumu par nomas tiesību pārtraukšanu un izvākšanos no kompleksa. Vakar klostera teritorijā, kurā uzturas aptuveni 1000 garīdznieku un mūku, netika ielaisti valdības komisijas pārstāvji.

Šīs nedēļas nogalē Parīzē notiks referendums, kura dalībniekiem jāatbild uz jautājumu - vai jūs vēlaties, lai tiktu aizliegta elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšana galvaspilsētā? Daudzus parīziešus haoss, kādu pilsētas ielās rada bezrūpīgi šo transporta līdzekļu vadītāji, ir pamatīgi nokaitinājis. Francijas valdība šonedēļ gan pieņēma jaunu kārtību, kurā noteikts, ka tikai 14 gadu vecumu sasnieguši tā saukto skūteru vadītāji drīkst pārvietoties pa publiskiem ceļiem, turklāt par dažādiem pārkāpumiem paredzēti bargāki sodi.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas varas iestādēm jau tuvākajā laikā jāpieņem nozīmīgs lēmums attiecībā uz sabiedriskā transporta attīstību. Iepriekš bija nolemts, ka līdz 2035. gadam tā sauktās klimata neitralitātes vārdā nepieciešams atteikties no visiem transporta veidiem, kurus darbina fosilā degviela, atstājot vien tramvajus un elektroautobusus. Pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā un enerģētiskās krīzes gan vairs nav pārliecības, ka tas būtu pareizākais variants.

Sākot ar maiju Vācijā tiks ieviestas vienotas mēnešbiļetes braukšanai pilsētu autobusos un tramvajos, kā arī reģionālajos vilcienos un autobusos. To cena būs 49 eiro, taču atsevišķās federālajās zemēs plānots piemērot papildus atlaides. Projekta mērķis ir pamudināt cilvēkus no personīgajām automašīnām pārsēsties sabiedriskajā transportā, un tā izmaksas uz pusēm tiks finansētas no valsts un federālo zemju budžetiem. Likuma pretinieki gan uzskata, ka šāda rīcība ir nepārdomāta naudas šķērdēšana, kas arī novedīs pie finansējuma trūkuma transporta infrastruktūras uzlabošanai.

Lai gan Francijas valdība jau apstiprinājusi reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 64 gadiem, tās pretinieki vakar sarīkojuši kārtējo protesta akciju, pieprasot prezidentam Emanuelam Makronam atsaukt šo likumu. Vērienīgo streiku, kurā bija iesaistīti daudzu nozaru pārstāvji, pavadīja demonstrācijas, un jau ap pusdienlaiku pienāca pirmās ziņas par Nantē notikušām sadursmēm un kādas bankas ēkas aizdedzināšanu. Makrona popularitāte tikmēr kritusies līdz rekordzemam līmenim.

Šīs nedēļas nogalē Somijā notiks parlamenta vēlēšanas. Priekšvēlēšanu kampaņai izejot finiša taisnē, iezīmējušies trīs politiskie spēki, kuru izredzes balsojumā vērtējamas visaugstāk – līdz ar pašreizējās premjeres Sannas Marinas sociāldemokrātiem tā ir konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija un labējā Somu partija.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par nodomu Baltkrievijā izvietot taktiskos kodolieročus jau trešo dienu tiek apspriests pasaules medijos. To aptaujāto ekspertu vairākums piekrīt, ka no militārā viedokļa situācija daudz nemainās un šis Kremļa gājiens vērtējams kā kārtējais mēģinājums iebiedēt tā dēvētos kolektīvos Rietumus. Pie viena tas ļaus Putinam vēl īsākā pavadā turēt Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko.

Ieilgušais sausums novedis izmisumā daudzu Spānijas reģionu lauksaimniekus, bet katastrofālākā situācija pašlaik ir Katalonijā, kur jau ieviesti stingri ūdens taupīšanas pasākumi. Nespējot sagaidīt cerīgas ziņas no meteorologiem, pie pēdējā glābšanas salmiņa ķērušies nelielā Espunjulas ciemata iedzīvotāji, kuri no vietējās baznīciņas iznesuši Dievmātes statuju, sarīkojot brīvdabas misi un gājienu pa ciematu, lai izlūgtos lietu.

Pārtikas cenu kāpums licis Beļģijā un Francijā uzsākt interesantus eksperimentus, kas nodēvēti par "sociālo nodrošināšanu ar pārtiku". Proti, līdzīgi kā sociālās vai veselības apdrošināšanas sistēmās, cilvēki veiktu ikmēneša iemaksas, bet pēcāk saņemtu talonus vai pārskaitījumus uz maksājumu kartēm, lai veikalos varētu iegādāties kvalitatīvu un veselīgu vietējo organisko pārtiku, vēsta BBC.

Vācijā izcēlusies plašas debates saistībā ar bijušā grupas "Pink Floyd" līdera Rodžera Votersa maijā ieplānotajiem koncertiem šajā valstī. 79 gadus vecais Voterss izcēlies gan ar paziņojumiem, kurus varētu uzskatīt par antisemītiskiem, gan Krievijai paustu atbalstu karā pret Ukrainu, gan dažādu sazvērestības teoriju propagandu. Frankfurtē pieņemts lēmums 28. maijā paredzēto koncertu aizliegt (Voterss gan to solījis pārsūdzēt tiesā), savukārt Minhenes amatpersonas paziņojušas, ka juridisku pamatojumu neatļaut mūziķim uzstāties, neesot.

Tuvākajos gados Igaunijas valdība plāno ieguldīt būtiskus līdzekļus dzelzceļa kustības uzlabošanā. Cita starpā plānots, ka vilcieni no Aegvīdas valsts ziemeļaustrumos uz Tartu varētu traukties ar maksimālo ātrumu 160 kilometru stundā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ja viss notiks kā iecerēts, reālas aprises šis projekts iegūs nākamā gada nogalē vai 2025. gada sākumā.

Pagājušajā gadā Kanādas iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā miljonu, un tas ir lielākais šāda veida kāpums kopš 1957. gada. Valsts statistikas pārvalde informējusi, ka pieaugums lielākoties ir saistīts ar imigrantu ierašanos - aptuveni pusei no viņiem jau ir pastāvīgās dzīvošanas atļaujas Kanādā, bet otrai pusei ir pagaidu uzturēšanās atļaujas un tiesības strādāt vai studēt.

Šodien tiesas priekšā Jamaikā jāstājas 30 gadus vecajam Latvijas valstspiederīgajam Rihardam Upeniekam, kurš aizturēts par mēģinājumu no Jamaikas izvest vairāk nekā 4 kilogramus kokaīna.

Austrāliešu izcelsmes mediju magnāts Ruperts Mērdoks, kuram pieder vairākas ietekmīgas avīzes un televīzijas kanāli ASV , Austrālijā un Apvienotajā Karalistē, atkal ir gatavs iestūrēt laulības ostā. 92 gadus vecā miljardiera izredzētā ir 66 gadus vecā bijusī policijas kapelāne Anna Leslija-Smita, ar kuru viņš iepazinās pagājušā gada rudenī.

Lietuvā jau drīz varētu pieņemt likumu, kas būtiski ierobežotu pirotehnikas izmantošanu. Parlamentā iesniegtais likumprojekts paredz, ka valstī varētu aizliegt izmantot F4 kategorijas uguņošanas ierīces, kuras pašlaik atļauts izmantot tikai valsts svētku dienās. Tāpat parlamentārieši lems, vai atļaut pārdot F2 kategorijas uguņošanas ierīces personām, kas ir vismaz 18 gadus vecas – līdz šim noteiktais cenzs ir 16 gadu.

Vatikāns ir slēdzis diplomātisko misiju Nikaragvā, šādā veidā atbildot uz valstī notiekošo katoļu vajāšanu un sociālistu valdības iepriekš paustajiem draudiem pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Jau sen gruzdošajām domstarpībām degvielu pielēja Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kādā intervijā paziņojot, ka Nikaragvā valda nežēlīga diktatūra.

Lai gan Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajām vadlīnijām, katru gadu vairāk nekā 1000 cilvēku mūsu kaimiņvalstī priekšlaikus mirst tieši atmosfērā esošo kaitīgo izmešu dēļ. Galvenie atmosfēras piesārņotāji ir ne tikai rūpniecības uzņēmumi un transporta līdzekļi, bet arī visparastākās krāsnis, kuru "ieguldījums" cilvēku nāvē esot izjūtams ziemā un agrā pavasarī.

Igaunijas nevalstiskā organizācija "Slava Ukraini", kas gada laikā piesaistījusi vairāk nekā 6,5 miljonus eiro ziedojumos Ukrainas atbalstam, pašlaik pārtraukusi naudas pārskaitījumus uz šo valsti. Sākotnēji tika ziņots, ka galvenais iemesls ir šaubas par to, vai divi partneri Ukrainā šos ziedojumus patiešām izmanto paredzētajiem mērķiem, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka problēmas ir arī pašas "Slava Ukraini" iekšienē – jau uzsāktas izmaiņas tās vadības struktūrā, un paredzēts veikt nopietnu auditu.

Francijas valdības rīcība, bez balsojuma parlamenta apakšpalātā apstiprinot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem, vēl vairāk saniknojusi gan opozīciju, gan arodbiedrības, gan lielu sabiedrības daļu, kas šim lēmumam nepiekrīt. Naktī uz piektdienu protesta akcijas un sadursmes ar policiju notikušas ne tikai Parīzē, bet arī citās pilsētās. Gaidāms, ka opozīcija šodien oficiāli pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai (lai gan maz ticams, ka Elizabetes Bornas vadīto kabinetu izdosies gāzt), bet lielākās arodbiedrības plāno vēl vienu ģenerālstreiku 23. martā, turklāt brīdinājušas, ka sabiedrība ir tik dusmīga, ka tām būs grūti kontrolēt situāciju.

Pagājušā gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz, ka Somija ir gatava uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kas pašlaik ieradušies Igaunijā – līdz pat 100 cilvēkiem nedēļā. Taču pagaidām uz Somiju pārcēlušās vien trīs ģimenes (kopā desmit cilvēku), un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā interese par šo piedāvājumu varētu palielināties. Izskaidrojums, kādēļ kara bēgļi nesteidz uz bagātāko Somiju, ir vienkāršs – Igaunijā viņiem ir lielākas izredzes integrēties un atrast darbu.

Spānijas karaļa Felipes VI un karalienes Letīcijas vecākā meita Leonora šoruden uzsāks trīs gadus ilgu militāro apmācību kursu, iegūstot pieredzi gan sauszemes spēkos, gan flotē, gan gaisa kara spēkos. Lai gan 18 gadi princesei apritēs vien 31. oktobrī, nolemts, ka studijas Armijas militārajā akadēmijā Saragosā viņa uzsāks jau septembrī.

Jau vairāk nekā mēnesi tradicionāli pacifistiski noskaņotajā Vācijā notiek diskusijas par nepieciešamību atjaunot obligāto karadienestu. Džinu no pudeles izlaida aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, paziņojot, ka 2011. gadā pieņemtais lēmums pārtraukt iesaukumu armijā un civildienestā bijusi kļūda.