Māris Krūmiņš / Autori

Kanādas lielpilsētas Toronto lidostā nedēļas sākumā nozagts konteiners, kurā atradās zelta lietņi un citas vērtslietas vismaz 20 miljonu Kanādas dolāru (13,5 miljonu eiro) vērtībā. Policija, kas par notikušo oficiāli paziņoja vien pēc pāris dienām, sniegusi ļoti skopu informāciju, taču arī pēc tās var izsecināt, ka pagaidām tai nav izdevies uziet īsto pavedienu, lai atklātu šo noziegumu.

Joprojām nerimstas baumas ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vizīti Hersonas un Luhanskas apgabalos – Ukrainai piederošās teritorijās, ko sava agresīvā iebrukuma laikā sagrābusi Krievija. Nav īsti skaidrs, kad Kremļa saimnieks tur pabijis, nav saprotams, kādēļ Maskava tik ļoti uzstāj uz to, ka tas noticis šajā pirmdienā, bet vēl mazāk ir saprotams, kādēļ Putinam šāda vizīte bija vajadzīga.

Sašutuma vētra, kas izcēlusies Zviedrijas sabiedrībā un aicinājumi boikotēt populāro degvīnu “Absolut”, likuši franču uzņēmumam “Pernod Ricard”, kam pieder šis zīmols, pārskatīt mēneša sākumā pieņemto lēmumu un tomēr atteikties no “Absolut” eksportēšanas uz Krieviju.

Igaunijas policijas novērojumi liecina, ka aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību tiek audzēta marihuāna, turklāt ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai. Sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka šajos noziedzīgajos nodarījumos bieži vien iesaistīti cilvēki bez kriminālas pagātnes.

Projekts, kura mērķis ir Polijā uzbūvēt 20 mazos modulāros kodolreaktorus (“SMR”), straujiem soļiem virzās uz priekšu. Nule kā divas ar ASV valdību saistītas finanšu organizācijas piekritušas šim nolūkam piešķirt 4 miljardu dolāru aizdevumu uz Polijai izdevīgiem nosacījumiem.

“Es joprojām esmu iestrēgusi 2021. gada 21. novembrī,” žurnālistiem sacījusi 50 gadus vecā spāņu alpīniste Beatrisa Flamini, kura 500 diennaktis pavadījusi pilnīgā izolācijā kādā 70 metrus dziļā alā Spānijas dienvidos. Viņas piedzīvojums bija daļa no eksperimenta “Timecave”, kura laikā speciālisti, vadoties pēc Flamini veiktajiem ierakstiem, kas viņiem tika nodoti, pētīja, kādu iespaidu tik ilga vientulība un arī laika izjūtas zaudēšana atstāj uz cilvēku.

Sestdien Vācijā no energotīkla tika atslēgti pēdējie trīs kodolreaktori, un no šī brīža var uzskatīt, ka Vācija ir atteikusies no atomenerģijas. AES slēgšanu aktīvi atbalstīja valdošajā koalīcijā pārstāvētās sociāldemokrātu un Zaļo partijas, taču to par pārsteidzīgu soli nodēvējuši opozīcijā esošie konservatīvie un koalīciju pārstāvošie Brīvie demokrāti. Paradoksāli, taču tieši šīs divas partijas bija valdībā 2011. gadā, kad kanclere Angela Merkele paziņoja par AES slēgšanu līdz 2022. gada nogalei.

Vakar Bostonas tiesas priekšā bija jāstājas 21 gadu vecajam ASV Nacionālās gvardes ierindniekam Džekam Teišeiram, kurš tiek vainots Pentagona slepeno dokumentu nopludināšanā. Varētu šķist dīvaini, ka tik jaunam un nepieredzējušam darbiniekam bijusi piekļuve dokumentiem, kurus Pentagons nodēvējis par īpaši slepeniem un ar valsts nacionālo drošību saistītiem, taču ir zināms, ka Teišeira strādājis gvardes izlūkdienesta informācijas tehnoloģiju nodaļā, kas arī izskaidro viņa pieeju šiem failiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons jau kārtējo reizi nodemonstrējis savu savdabīgo izpratni par ģeopolitiku. Lielās Eiropas Savienības valsts līderis, kurš iepriekš regulāri centies sazvanīties ar agresorvalsts Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tagad pieglaimojies Ķīnai, pavēstot, ka Francijai ir savs viedoklis par Pekinas un Taibejas attiecībām un ASV pavadā šī valsts neiešot.

Itālijas ziemeļos, Trento pilsētas apvidū aprīļa sākumā notikusi traģēdija – kāds brūnais lācis saplosījis jaunu vīrieti, kurš bija devies skriet pa meža taciņām. Noskaidrots, ka šī lācene jau iepriekš uzbrukusi cilvēkiem, tāpēc pieņemts lēmums to likvidēt.

Jau vairāk nekā nedēļu pasaules medijos tiek apspriesti no Pentagona nopludinātie dokumenti. Nekādu lielo sensāciju tajos nav, ja par tādu neuzskata faktu, ka amerikāņu izlūkošanas dienesti rūpīgi seko līdzi ne tikai politisko pretinieku, bet arī tradicionālo Vašingtonas sabiedroto darbībai. Taču amatpersonu paziņojumi ir tik miglaini, ka nekļūst īsti skaidrs – cik lielā mērā šie dokumenti ir autentiski, bet cik lielā safabricēti.

Spānijas policija arestējusi vairāk nekā desmit cilvēkus, kuri bija izkrāpuši naudu no turīgu brazīliešu ģimenēm, apsolot, ka spēs to gados jaunās atvases padarīt par pasaules līmeņa futbola zvaigznēm. Uz šo vilinošo piedāvājumu iekrituši vairāk nekā 70 puišu, taču, neraugoties uz lielajiem tēriņiem, nevienam no viņiem tā arī nav izdevies noslēgt ienesīgu profesionālo līgumu.

Šajās dienās tiek atzīmēta 25. gadskārta, kopš Lielās piektdienas vienošanās pielika punktu vairāk nekā 30 gadu ilgušajai vardarbībai Ziemeļīrijā, kas prasīja vismaz 3600 cilvēku dzīvības. Politiskas pretrunas šajā Apvienotās Karalistes provincē pastāv joprojām, par ko spilgti liecina fakts, ka jau 14 mēnešus ir bloķēts provinces parlamenta jeb Ziemeļīrijas asamblejas darbs.

Bijušā Dienvidāfrikas paraolimpieša Oskara Pistoriusa, kurš notiesāts par savas draudzenes slepkavību 2013. gadā, advokāti solījušies turpināt cīņu par viņa apžēlošanu. Pagājušajā nedēļā par farsu izvērtās apžēlošanas komisijas sēde, kurā sākumā tika uzklausīti pušu argumenti, bet tad komisija pēkšņi paziņoja, ka Pistoriuss vēl nav izcietis pusi no piespriestā cietumsoda, tāpēc apžēlošanas lūgumu varēs iesniegt vien nākamā gada augustā. Pie neskaidrās situācijas novedušas daudzās apelācijas šajā lietā, kuru dēļ nav īsti skaidrs, kuru datumu tad uzskatīt par brīdi, kad Pistoriuss sācis izciest piespriesto sodu.

Šā gada 30. septembrī beigsies NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš. Lai gan Ziemeļatlantijas alianses valstu vadītāji ar ASV prezidentu Džo Baidenu priekšgalā cenšas viņu pierunāt palikt amatā uz vēl vienu gadu, pašlaik Stoltenbergs ir nelokāms, apgalvojot, ka rudenī atgriezīsies Norvēģijā. Oficiāli tiek noliegtas arī baumas par tādu Eiropas līmeņa "smagsvaru" kā Eiropas Komisijas prezidente Urzulas fon der Leiena un Nīderlandes premjers Marks Rite kandidēšanu, bet starp potenciālajiem Stoltenberga pēctečiem, kas varētu apmierināt ne visas NATO dalībvalstis, minēta virkne ES (un ne tikai) politiķu, starp kuriem ir arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Vakar vizītē Ķīnā ieradušies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, kuriem šodien paredzēta kopīga tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. Eiropas līderi centīsies panākt, lai Ķīna mazina savu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, starp galvenajām sarunu tēmām būs arī savstarpējās tirdzniecības jautājumi un iespējami kopīgi pasākumi globālo klimata pārmaiņu mazināšanai.

Čehija noslēgusi līgumu ar ASV kompāniju "Westinghouse Electric Co." par nepieciešamās kodoldegvielas piegādi Dukovanu atomelektrostacijai (AES) sākot ar nākamo gadu. Iepriekš bija panākta vienošanās, ka ari Temelinas AES ar kodoldegvielu nodrošinās šī amerikāņu kompānija un Francijas uzņēmums "Framatome". Līdz ar to Čehijas atomenerģētikas nozare vairs nebūs atkarīga no Krievijas piegādēm.

Piektās parlamenta vēlēšanas beidzamo divu gadu laikā Bulgārijā noslēgušās ar tādu pašu rezultātu kā iepriekšējās četras. Lielāko atbalstu guvuši nesamierināmie pretinieki – konservatīvā partija "GERB" un liberāļu bloks ar partiju "Mēs turpinām pārmaiņas" priekšgalā. Abu partiju rezultāti ir diezgan līdzīgi, kas vedina uz domām, ka tām jau atkal neizdosies atrast kopsaucēju valdošās koalīcijas izveidē.

Ja jūs uz Amsterdamu vēlaties doties tikai piedzerties, sapīpēties marihuānu un iztrakoties, tad labāk nebrauciet nemaz! Šāds vēstījums ir Nīderlandes galvaspilsētas mērijas uzsāktajai reklāmas kampaņai, kura sākotnēji tiek adresēta 18 līdz 35 gadus veciem britiem. Beidzamo gadu laikā mērija jau pieņēmusi vairākus lēmumus, kuru mērķis ir mazināt uz skaļām izklaidēm tendēto tūristu pieplūdumu un padarīt Amsterdamu pievilcīgāku ģimeņu tūrismam.

Somijas parlamenta vēlēšanās uzvaru izcīnījusi konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija ("Kok"), kuras līderis Peteri Orpo nu kļuvis par galveno pretendentu uz premjerministra amatu. Elektorāts nodemonstrējis, ka spējis uzklausīt konservatīvo brīdinājumus par to, ka pārāk lieli budžeta tēriņi un parāda audzēšana ilgtermiņā nekādu labumu Somijai nedos. Tā vietā pareizāk būs mazliet savilkt jostas, bet izbrīvētos līdzekļus ieguldīt ekonomikas augšupejā. Tāds vismaz ir paša Orpo plāns.

Vācijas valdošās koalīcijas partijas beidzot vienojušās par likumprojektu, kura mērķis ir atteikšanās no vairumā mājsaimniecību izmantotajām apkures sistēmām, kas tiek darbinātas ar fosilo kurināmo. Zaļo partijai gan nav izdevies uzspiest plānu jau no nākamā gada sākuma aizliegt uzstādīt jaunus apkures katlus, ko darbina dabasgāze vai naftas produkti. Panāktā kompromisa rezultātā plānoti visdažādākie pārejas periodi un izņēmumi, kas radikālākajos tā sauktās klimata neitralitātes piekritējos izraisījuši sašutumu, jo viņi uzskata, ka šādā veidā mērķi – līdz 2045. gadam Vāciju padarīt par klimata neitrālu valsti – nesasniegt.

Donalds Tramps nākamnedēļ kļūs par pirmo ASV prezidentu (bijušo vai esošo), kuram oficiāli izvirzītas apsūdzības kriminālnoziegumā. Konkrētas apsūdzības detaļas tiks atklātas vien tiesas sēdē, uz kuru nāksies ierasties arī pašam Trampam, taču ir skaidrs, ka šī lieta saistīta ar viņa 2016. gadā veikto maksājumu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, lai viņa klusētu par abu intīmajām attiecībām. Pati par sevi šādas klusēšanas naudas maksāšana nav nekas nelikumīgs, taču, spriežot pēc visa, Tramps to noformējis kā biznesa izdevumus, nevis personīgos tēriņus.