Viens no augsto procentu likmju un tām sekojošas ekonomiskās lejupslīdes elementiem ir arī pieprasījuma kritums pēc būvdarbiem. Par to, kā mūsu uzņēmēji šādos apstākļos turas vietējā tirgū, “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu un mūsu uzņēmumu iespējām rosīties ārvalstīs stāsta Latvijas būvuzņēmēju apvienības (LBA) vadītājs Gints Miķelsons.
Iepriekš notikusī iedzīvotāju maku iztukšošanās augstās inflācijas ietekmē, kam tagad vēl pievienojusies ekonomiskā lejupslīde, kā arī ziņas par to, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazinās, nerada priecīgu noskaņojumu un varbūt kādam pat liek apšaubīt Latvijas attīstības perspektīvas un valsts kā tādas saglabāšanos arī turpmāk. Vai tiešām viss ir bezcerīgi, centīsimies noskaidrot, izmantojot dažādus datus.
Dīzeļdegvielas, 95. markas benzīna un atsevišķās vietās arī 98. markas benzīna cenas nokrišana zem 1,60 eiro atzīmes litrā nav vērtējama kā kardināls Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma signāls, taču vismaz rada kādu pozitīvu asociāciju. Jautājums, vai patīkamie skaitļi Latvijas degvielas uzpildes stacijas cenrāžos saglabāsies un vai var cerēt uz tālāku to kritumu.
Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Šomēnes vēl ne un varbūt arī vēl nākamajā nē, taču ir diezgan ticams, ka nākamā gada sākumā Latvijā inflācija būs izzudusi un tās vietā mūsu valsts ekonomiku būs pārņēmusi deflācija. Par to liek domāt jaunākā informācija par to, kā mainās patēriņa cenas mūsu valstī.
Ziņas par pasaules ekonomikas bremzēšanos jau ir kļuvušas par visai ierastu parādību. Tomēr šobrīd ierastajām bažām nāk klāt jaunas – problēmas ekonomikā apdraud arī pasaules tautsaimniecības vilcējspēkus. Tā nav laba ziņa Latvijai.
Kamēr Ukraina vēl aizvien saskaras ar sarežģījumiem graudu eksportam pa Melno jūru, Latvijā ar plašu vērienu tiek ievesti okupantu valsts graudi, turklāt atsevišķās pozīcijās pat ar pieaugošu tendenci. Latvija gaida, ko par Krievijas graudiem izlems politiķi Briselē.
Augsta inflācija un Eiropas Centrālās bankas īstenotais procentu likmju kāpums ir divi faktori, kas pēdējo pāris gadu gaitā ir atstājuši būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošanu. No nozares uzņēmumu vadītāju teiktā var noprast, ka situācija kļuvusi samērā sarežģīta, liekot mainīt plānus. Tomēr, neskatoties uz to, darbi turpinās.
Pretēji iepriekš paustajām pesimistiskajam prognozēm mūsu valsts ekonomiskais samazinājums ir bijis samērā niecīgs. Diemžēl arī nākotnes priekšvēstneši nav tie labākie. Uz pagaidām pieticīgā ekonomikas krituma fona tas neļauj paredzēt, ka visas nedienas ir galā.
Statistikas dati liecina, ka strādājošo algas turpina samērā strauji augt, neraugoties uz valsts ekonomikas lejupslīdi, tomēr iepriecinošs ir tikai algu pieauguma temps, nevis faktiskais apmērs, ko vairums strādājošo reāli saņem. Tāpat ir pamats bažām, ka straujais kāpums drīz beigsies, jo tam trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušās Eiropas Savienības (ES) valstu kultūras ministru padomes sanāksmes attiecīgās nozares ministre Latvijā Agnese Logina nāca klajā ar viedokli par nepieciešamību attīstīt digitālo spēļu potenciālu arī mūsu valstī. Intervijā “Neatkarīgajai” viņa skaidro, ko ar šo paziņojumu domājusi.
Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropā attiecībā uz enerģētisko resursu piegādēm nācās piedzīvot izbīli, nepatīkamie momenti vismaz šķietami ir kļuvuši par pagātni. Šobrīd abu minēto resursu cenas ir kļuvušas ievērojami zemākas nekā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā.
Latvijas uzņēmumi šā gada trešajā ceturksnī kopumā ir pelnījuši mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. Tomēr arī Latvijā ir nozares, kuras spējušas gūt pat pieckārt lielāku peļņu.
Labklājības trūkums Latvijas reģionos jau ir kļuvis par vispārēju normu, un tas ir spogulis mūsu valsts līdz šim visai bēdīgajai reģionālajai politikai, reizēm arī vietējās varas, kā minimums, nekompetencei ekonomiskajos jautājumos.
Neraugoties uz kopējā algu līmeņa pieaugumu un inflācijas samazināšanos, atsevišķi signāli vedina domāt, ka lielas sabiedrības daļas materiālā situācija turpina pasliktināties. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka šobrīd sabiedrības noslāņošanās notiek pat straujāk nekā agrāk un tas galu galā var novest pie plašāka mēroga sociālām problēmām.
Lai arī kādam varētu šķist, ka mūsu ekonomika ir trausla un pēdējos gados viss ir gājis tikai lejup, patiesā aina nav tāda. Bezdarba līmenis atrodas tuvu vēsturiski zemākajam līmenim un kopējā ekonomiskā situācija nav piedzīvojusi ilglaicīgu regresu - drīzāk gan otrādāk. Taču ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir jārēķinās, ka darba ņēmēja dzīve Latvijā drīz var kļūt sarežģītāka nekā bija līdz šim.
Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.
Lai gan pašreizējais ekonomiskais fons gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā šķiet visai padrūms, nākamgad situācija varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Par to liek domāt arī jaunākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes.
Līdz šim Latvijā viedokļi par digitālā eiro ieviešanu dalījušies kardināli pretēji – vieni šādu soli atbalsta, savukārt citiem tas saistās ar bažām, ka varētu pazust tradicionālā nauda, ko kā maksājuma līdzekli esam izmantojuši līdz šim. Vēl citiem tas saistās ar izbailēm par to, ka “lielajam brālim” būšot lielākas iespējas izsekot savas avis, jo visas finansiālās darbības tad būšot kā uz delnas.
Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.