Mārtiņš Apinis / Autori

Atsevišķi dati vedina domāt, ka diezgan drīz Latvijas ekonomika varētu būt vairāk pakļauta cenu krituma, nevis pieauguma procesiem, kā tas noticis divus iepriekšējos gadus. No vienas puses, tas sola zināmus ieguvumus patērētājiem, taču, no otras – liek domāt par uzņēmējdarbības apsīkumu, tādējādi diezgan ticamu ienākumu samazināšanos, kas no korporatīvā sektora likumsakarīgi pāries uz mājsaimniecībām, bet valstij var kavēt ieplānoto nodokļu iekasēšanu budžeta pildīšanai.

Baltijas uzņēmumu vērtība atkal ir sākusi pieaugt par spīti ekonomikas lejupslīdei un agresīviem kaimiņiem. Acīmredzams ir tas, ka Baltijas atrašanās NATO tiek uztverta kā pietiekami nozīmīgs faktors, lai būtu vēlme ieguldīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos.

Lai gan atsevišķu faktoru ietekmē kopš gada sākuma patēriņa cenu līkne tiek nedaudz “paspiesta uz augšu”, šis gads varētu būt ar nelielu inflācijas pieaugumu, un, visdrīzāk, gada beigās tā nepārsniegs 5% robežu. Ir pat pamats domāt, ka tā būs tuvāka nullei nekā minētajiem pieciem procentiem.

Kredītu sadārdzināšanās un patēriņa mazināšanās Rietumeiropas valstīs iepriekš lika samazināties mūsu valsts preču eksportam. Tagad ir cerības, ka līdz ar lētākiem kredītresursiem eksports var atgūties.

Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.

Neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgušo un straujo procentu likmju kāpumu, jau šobrīd finanšu tirgū ir redzama tendencei naudai kļūt lētākai. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, bet slikta tiem, kas vēlas krāt, izmantojot konservatīvas metodes, veicot banku termiņnoguldījumus vai iegādājoties valsts krājobligācijas. Ir ļoti ticams, ka šis ir gandrīz pēdējais brīdis, lai kaut cik ienesīgi ieguldītu šajos samērā konservatīvajos uzkrājumu veidos.

Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.

Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.

Neraugoties uz dažādiem satraukumiem, kas gan ekonomiku, gan finanšu tirgus, gan vienkāršas mājsaimniecības vajāja pagājušā gada lielāko daļu, “naudas dievs” pērngad bijis labvēlīgs pensiju krājējiem. Viņiem ir izdevies tikt pie visai solīdas peļņas. Vai tas turpināsies visu jauno gadu, pagaidām ir pāragri spriest. Sākotnējā konjunktūra nākotnes sirmgalvju kapitāla vairošanai šobrīd šķiet labvēlīga.

Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.

Inflācija un cilvēku skaita samazināšanās aizvien turpina deldēt Latvijas tirdzniecības nozares apmērus. Var izteikt pieļāvumu, ka tuvākajā laikā pārdoto preču apjoma kritums beigsies, kaut gan naudas izteiksmē tirdzniecība vēl varētu sarukt saistībā ar potenciāli sagaidāmo deflāciju.

Neraugoties uz visai nepārliecinošo ekonomisko fonu šobrīd, nākamais gads varētu solīt izaugsmi lielākajai daļai Latvijas tautsaimniecības nozaru. Pieauguma procenti, visticamāk, būs diezgan neizteiksmīgi. Turklāt ar atrunu, ka pasauli nepāršalks kāda šobrīd neparedzēta un liela krīze.

Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.

Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?

Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.

Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.

Pasaulei kļūstot aizvien nemierīgākai, trauksme jūtama arī finanšu tirgos. Tur šogad notikušas visai pamanāmas zelta cenas svārstības. Ir pamats domāt, ka pasaules drošības situācija tuvākajā laikā neuzlabosies un arī nenoteiktība globālajā ekonomikā varētu turpināties. Vai tas nozīmē, ka lielākā uzkrājumu daļa būtu jāpārvērš dārgmetālos, lai paglābtos no iespējamajām krīzēm, vai jārēķinās, ka zelta rotaslietas varētu kļūt dārgākas?

Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.

Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukums Ukrainā radīja jaunus izaicinājumus Latvijas enerģētiskajam sektoram, prasot iespaidīgu pārorientāciju un spēju manevrēt augošajās tirgus negācijās. Par to, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties pasaules gāzes tirgū, un to, kādi varētu būt tālākie risinājumi Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, stāsta AS "Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs un uzņēmuma enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Jānis Kalējs.

Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Pagājušajā gadā dzirdēti tūrisma jomas ekspertu izteicieni par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir mazinājis ārvalstu tūristu vēlmi doties uz Latviju. Tomēr vienlaikus no tūrisma statistikas ir noprotams, ka ārzemnieki Latviju ne tikai nav norakstījuši, bet šeit ierodas vairāk, tādējādi vedinot domāt, ka bailes no mūsu austrumu kaimiņa ir kaut nedaudz pierimušas.

Latvijā brīvo darba vietu skaits aizvien ir ļoti augsts.