Tiesa, lemjot par prokurora interešu konfliktu, faktiski attaisnojusi Aivaru Lembergu vienā no viņam izvirzītajām apsūdzībām, – balstoties uz tiesu izmeklēšanā klajā nākušajiem faktiem un tiesas reakciju uz tiem, savā debašu runā secināja advokāte Irina Kauke.
Pamācot miljonāru Valentīnu Kokali, kā atbildēt uz aizstāvības jautājumiem, Rīgas apgabaltiesa likusi būtiskus šķēršļus aizstāvībai nopratināt cietušo par apstākļiem, kuri var radīt šaubas par apsūdzēto vainu kriminālprocesā, tādējādi pārkāpjot tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā, debašu runā t.s. Lemberga prāvā secināja advokāte Irina Kauke.
Prokuratūrā iespējams pasūtīt krimināllietu pret personu – pie šādiem secinājumiem, analizējot tiesvedībā atklāto, nonācis pirmajā instancē kriminālprāvu uzvarējušais ekspolitiķis uzņēmējs Māris Dzenītis.
Izvērtējot t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sastāva pieņemtos lēmumus, advokāte Irina Kauke atklājusi rupjus cilvēktiesību pārkāpumus, īpašu labvēlības nodrošināšanu prokuroriem un svarīgus procesuālus dokumentus, kuri esot uzskatāmi par viltotiem.
Vismaz piecas personas laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam Ģenerālprokuratūrā t.s. Ventspils amatpersonu lietā iesniegušas daudzas vienu un to pašu dokumentu kopijas. Lai arī dokumenti, visticamāk, nākuši no viena un tā paša avota, prokurori vienādās kopijas katru piereģistrējuši kā atsevišķu pierādījumu, – savā debašu runā Rīgas apgabaltiesā secināja advokāte Irina Kauke.
Valsts apsūdzība t.s. Lemberga krimināllietā mēģina pierādīt vainu ar virkni neapliecinātu, neskaidras izcelsmes dokumentu kopiju – savā debašu runā Rīgas apgabaltiesā teica advokāte Irina Kauke.
Šveices advokātam Rudolfam Meroni glabāšanā nodotā arestētā manta ir valsts darījums ar šveicieti, lai viņš uzturētu pret Aivaru Lembergu sniegtās apsūdzošās liecības, – analizējot Latvijas valsts un Šveices advokāta attiecību labirintus, secināja Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke atklājusi, ka no krimināllietas pazudis aizstāvības lūgums tiesai izvērtēt vairāku tiesiskās palīdzības lūgumu atbilstību likuma normām.
Pēc tiesas norādījuma aizstāvība t.s. Lemberga lietā šo pirmdien sāka debates daudz sliktākā starta pozīcijā, nekā tā bija valsts apsūdzības uzturētājiem – prokuroriem.
Rīgas apgabaltiesā t.s. Ogres mēra Egila Helmaņa tiesvedību atļauts filmēt, turpretī t.s. Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedību prokuroru iebildumu dēļ filmēt ir aizliegts.
T.s. Lemberga prāvā advokāts Māris Grudulis savas debašu runas laikā savdabīgi, bet korekti reaģēja uz tiesas neieinteresēto attieksmi pret tiesvedības procesa norisi.
Jau ceturto reizi vairāk nekā desmit gadu ieilgušajā t.s. Lemberga prāvā Ventspils mērs Aivars Lembergs lūdza tiesu atļaut procesu translēt internetā, taču, tāpat kā iepriekšējās reizēs, tiesa šo lūgumu noraidīja.
Ventspils brīvostas valdes loceklim Ģirtam Valdim Kristovskim amatā neesot jāveic «darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt viņa personiskās vai mantiskās intereses,» – teikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rakstiskajā atbildē Neatkarīgajai.
Premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs izvairās izpaust argumentus, kāpēc abu partijas biedram Ģirtam Valdim Kristovskim (Jaunā Vienotība) valdība atļāva savienot valsts amatpersonas – Ventspils brīvostas valdes locekļa – amatu ar amatiem privātajā biznesā, kuram, iespējams, ir intereses Ventspils brīvostā.
Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē t.s. Lemberga prāvas rekordilguma iemeslus un tiesiskumu kriminālprocesā, kā arī prognozē, kas notiks tiesas zālē jau tuvākajos mēnešos.
Latvija sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem nemitīgi veic apjomīgus tieslietu sistēmas pētījumus. Mūsu tieslietu efektivitāte uz Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu fona tiek vērtētā kā veiksmīga, bet atsevišķās tieslietu jomās esam pat paraugs pārējām dalībvalstīm, sarunā ar Neatkarīgo atklāja Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Justīcija attīstībai vadītāja Anna Skrjabina.
Intervijā Neatkarīgajai bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Finanšu policijas pārvaldes vadītājs un Ģenerālprokuratūras virsprokurors Gunārs Kūtris atklāj savu izpratni par bordānistu pasludināto «bezkompromisa tiesiskumu»; analizē riskus, ja politikā iesaistās negodprātīgi bijušie operatīvie darbinieki, kuri viņiem pieejamo slepeno informāciju izmanto politisko konkurentu apkarošanai; kā arī analizē garo tiesvedību problēmas un saprātīgo termiņu ievērošanas problēmu krimināllietās.
Neatkarīgās žurnālisti vakar iesniedza ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar pēdējās dienās medijos publicēto, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni grāmatvede Urzula Haranda deklarēta kā vienīgā patiesā labuma guvēja vairākos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos, kuros turklāt šīs «patiesā labuma guvēja tiesības» ir arestētas jau kopš 2008. gada.
Latvijas valsts reputāciju graujošās tieslietu ministra Jāņa Bordāna vēstules, kuras viņš pirms pusotras nedēļas nosūtīja ārvalstu diplomātiskajām misijām, raisa diskusijas par J. Bordāna atbilstību NATO direktīvās aprakstītajiem kritērijiem, kas jāievēro, lai izsniegtu pielaidi slepenajai informācijai.
Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks uzskata, ka sabiedrība nedrīkst neko uzzināt par Saeimas Juridiskās komisijas un Bordāna partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Jutas Strīķes vārda maiņas apstākļiem, izriet no rektora atbildes vēstules Neatkarīgajai.