Pamācot miljonāru Valentīnu Kokali, kā atbildēt uz aizstāvības jautājumiem, Rīgas apgabaltiesa likusi būtiskus šķēršļus aizstāvībai nopratināt cietušo par apstākļiem, kuri var radīt šaubas par apsūdzēto vainu kriminālprocesā, tādējādi pārkāpjot tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā, debašu runā t.s. Lemberga prāvā secināja advokāte Irina Kauke.
Tiesas sastāva priekšsēdētāja Borisa Geimana konsekventās pamācības cietušā statusā noformētajam miljonāram, bijušajam Ventspils prokuroram V. Kokalim, kā pareizi atbildēt uz aizstāvības jautājumiem, proti, sniedzot tikai īsas atbildes «neatceros vai nezinu», nevis mēģināt atcerēties, kā viss patiesībā noticis, var izrādīties būtiskas t.s. Lemberga prāvā, spriežot taisnīgu tiesu, ja ne pirmajā, tad nākamajās tiesu instancēs. Kā uzskata advokāte I. Kauke, tiesnesis pratināšanas laikā pamācot, kā miljonāram atbildēt, rīkojies pretlikumīgi, tādējādi tiesas procesā pieļauti būtiski cilvēktiesību pārkāpumi.
2009. gada 1. decembrī miljonāra nopratināšanu turpināja A. Lemberga aizstāvji. Pēkšņi brīdī, kad V. Kokalis saminstinājās ar atbildi, tiesas sēdes vadītājs tienesis B. Geimans miljonāram sniedza sekojošu padomu: «Jums kā bijušam prokuroram jāzina - jo mazāk runā, jo mazāk problēmu.»
Kā debašu runā norādīja I. Kauke, tādējādi tiesnesis cietušajam sniedza padomu, kā atbildēt uz visiem aizstāvības jautājumiem, proti, ka viņš, V. Kokalis, neko neatceras: «Pie tam tiesas sēdes priekšsēdētājs pat gadījumā, kad Kokalis apgalvoja, ka viņš atceras, kas bija valsts uzņēmuma Ventspils nafta direktors 1993. gada vasarā, un pat sāka par to liecināt, ieteica cietušajam atbildēt, ka precīzi viņš tomēr neatceras.» B. Geimans miljonāram norādīja: «Tā arī atbildiet, nu priekš kam mums liekas problēmas taisīt.»
Arī turpmākā tiesas sēdes gaitā tiesnesis turpināja mācīt cietušo, kā jāatbild uz aizstāvja jautājumiem: «Kokaļa kungs, piedodiet, vai jūs nevarat vienkārši atbildēt - no galvas es neatceros. Tā ir vienkārša un pareiza atbilde.»
Tiesas sēdē 2009. gada 17. decembrī B. Geimans pratināšanas laikā atļāva V. Kokalim izvēlēties, vai atbildēt uz aizstāvja jautājumu, ko tiesa nebija noņēmusi, vai tomēr neatbildēt. Kā uzsvēra I. Kauke, tādējādi tiesa V. Kokalim piešķīra kā cietušajam priekšrocības, kādas Kriminālprocesa likumā nav paredzētas. Proti, Kriminālprocesa likuma 151. panta 1. daļā teikts, ka «pirms nopratināšanas cietušajam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu». Savukārt šā panta 2. daļā nepārprotami teikts, ka cietušajam «ir pienākums liecināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistīto personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā, un pie tam viņam jāsniedz tikai patiesas ziņas».
Kauke atgādināja arī 2009. gada 18. decembra tiesas sēdi, kurā B. Geimans izteicās sekojoši: «Kokaļa kungs, nu tiešām būtu izdevīgi, ja jūs atbildēsiet ar vienu vārdu - neatceros vai nezinu.» Tomēr tajā brīdī V. Kokalis izrādījās ietiepīgs un mēģināja paskaidrot, «kā tas viss notika». Tad B. Geimans atkārtoti aicināja miljonāru: «Atbildēt varat ļoti vienkārši - vai nu neatceros, vai nezinu.»
Nākamajās pratināšanas dienās V. Kokalis bija licis aiz auss B. Geimana pamācības. Jau 2009. gada 21. decembra tiesas sēdē V. Kokalis, stingri pildot tiesas priekšsēdētāja vairākkārt izteikto ieteikumu, praktiski neatbildēja ne uz vienu aizstāvības jautājumu. Miljonārs vien atkārtoja, ka viņš šobrīd neko neatceras vai viņš jau ir sniedzis liecības par šo jautājumu. Advokāte uzsvēra, ka šādas atbildes «padarīja cietušā liecību pārbaudi par bezjēdzīgu».
Advokāte saskaitījusi, ka kopumā tiesas sēžu gaitā B. Geimans ieteicis V. Kokalim uz aizstāvības jautājumiem atbildēt, ka viņš šobrīd neko neatceras, ne mazāk kā 15 reižu.
Kauke debašu runā skaidroja, ka, šādi rīkojoties, tiesas sastāva priekšsēdētājs «ne tikai nav nodrošinājis tiesai iespēju tieši pārbaudīt cietušā pirmstiesas procesā sniegtās liecības, bet faktiski lika šķēršļus aizstāvībai nopratināt cietušo tiesas sēdē par visiem apstākļiem, kuri var radīt šaubas par apsūdzēto vainu šajā kriminālprocesā, un atļāva cietušajam nepildīt savu procesuālo pienākumu sniegt patiesas liecības par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistīto personu».
Advokāte secināja, ka tiesneša B. Geimana pamācības būtiski pārkāpušas apsūdzēto tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā, kas ir garantētas Kriminālprocesa likumā, Latvijas Satversmē un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību Konvencijā.