Santa Raita / Autori

«Manuprāt, labas un gudras valsts uzdevums ir aizsargāt vājos un citādos, aizsargāt tos, kuri nevar paši par sevi parūpēties. Jo tie, kuri ir spēcīgi, paši tiks uz priekšu,» uzskata režisors Mārtiņš Eihe. Dailes teātra Kamerzālē viņš iestudējis dramaturga Jāņa Baloža stāstu Mana māsa. Pirmizrāde svētdien.

«Ir viena lieta, kas mums ar Kristoferu ir nedalāmi kopīga – es arī biju un esmu spītīgs. Ceru tikai, ka vairs ne tik izteikti kā pusaudža gados,» saka aktieris un režisors Kārlis Krūmiņš.

«Manuprāt, šajā darbā nav slikto tēlu – viņi visi ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj tikt galā ar savām problēmām, un nav arī neviena, kurš spētu palīdzēt. Patiesībā mums katram ir ļoti vajadzīgs otra cilvēka atbalsts un klātesamība, jo tas purvs, kas ir mūsos, nav nekāda mazā ikdienas problēma,» domā Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņa spēlē galveno lomu iestudējumā Purva bridējs (i), ko iestudējis režisors Juris Jonelis.

Mūsdienās tetovējums kā rota vai skaistuma zīme vairs nav nekas neparasts. Protams, veidojot tetovējumu, neviens nedomā, ka, iespējams, reiz radīsies vēlme to arī likvidēt. Bet, kā izrādās, tetovējumu noņemšana kļūst arvien pieprasītāka.

Daudziem pieaugušajiem joga ir dzīvesveids, un tā tiek praktizēta ne tikai konkrētās nodarbībās, bet arī ikdienā, dažādos veidos meklējot sevī harmoniju un garīgo līdzsvaru. «Patiesībā joga ir bērna dabiskais stāvoklis,» saka bērnu jogas pasniedzēja Līva Kupča, dejotājas, horeogrāfes un dejas akadēmijas Essence Of Dance dibinātājas Premal Madina skolniece.

«Visi latvieši Skroderdienas Silmačos zina no galvas, bet vienalga nāk un skatās kā brīnumā. Tā, it kā nebūtu redzējuši. Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, tāpēc, ka dzīve ir grūta, jo sevišķi tagad, kad ir pilns rūpju un raižu, bet Silmačos satiekas gaiši cilvēki, un ar savu pozitīvismu viņi padara dzīvi saulaināku un smaidīgāku,» domā Latvijas Nacionālā teātra aktrise un skroderdienu veterāne Inta Tirole.

«Šīs izrādes ideja sākās ar kādas mazas meitenes jautājumu, vai no nāves ir jābaidās un kas tas vispār ir. Un es domāju, ka materiāls, ko esam izveidojuši, tiekoties ar bērniem un sarunājoties ar bērnu ārstu un reanimatologu Pēteri Kļavu, varētu radīt labu augsni bērnu sarunām ar vecākiem un reizē aizpildīt arī vecāku tukšos laukumus,» saka režisore Laura Čaupale.

«Ja aktieris saka, ka teātri negrib redzēt ne par ko, tad viņam ir kāda cita sāpe. Jo šajā profesijā katrs izmanto iespēju būt uz skatuves. Tas gan nenozīmē, ka katrs iet un piedāvājas, vismaz manas paaudzes aktieri tādā ziņā ir lepni,» saka kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anta Krūmiņa.

Mēs visi zinām, ka, jūtot saaukstēšanās pazīmes, pirmo palīdzību ieteicams meklēt pie dabiskajiem antioksidantiem – ēst ķiplokus, dzērvenes, dzert svaigi spiestas sulas, tēju ar ingveru, plus papildus uzņemt vitamīnus C, E un A.

Piektdien Aizkraukles kultūras namā savu ziemas ceļojumu pa sešām Latvijas pilsētām uzsāks Muzikālā teātra 7 un režisora Voldemāra Šoriņa veidotā izrāde Muļķe sirds.

«Es nevarētu dzīvot bez Operas skatuves, bez tās atmosfēras, kas ir Operā – tai manā dzīvē ir ļoti liela nozīme. Bet tikai ar Operu man arī nepietiek – man patīk dziedāt dažādos mūzikas žanros, un es sev to arī neliedzu. Man patīk un es to daru, jo uzskatu, ka dzīve ir jādzīvo tā, lai pašai ir interesanti,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) soliste un Daugavpils Universitātes asociētā profesore Ilona Bagele.

Ja makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis kartupeļus iesaka izņemt no ēdienkartes, jo tie padara vājākus kaulus un locītavas, kā rezultātā rodas artrīts un osteoporoze, varbūt der ieklausīties skaistumkopšanas ekspertu padomos – kartupeļa sastāvā esošās vielas lieliski risina dažādas ādas problēmas.

«Es nevarēju piedalīties barikāžu notikumos, jo 1991. gada janvārī manai jaunākajai meitai Elizabetei bija pusotrs mēnesis. Kristiānai bija četri gadi, bet Egijai – 12. Tā kā dzīvojām Vecrīgā, dzirdējām šāvienu trokšņus no Bastejkalna. Atmiņā palikušas bailes, neziņa, arī savstarpēja mīlestība un saliedētība. Jo cilvēkus tolaik vienoja viena ideja un mērķis – neatkarīga Latvija. Mēs sadevāmies rokās tiešā un pārnestā nozīmē, un mūsu pārdrošākie sapņi īstenojās,» 1991. gada barikāžu laiku atminas režisore Dita Balčus. Viņasprāt, mums atkal ir jāsadodas rokās...

«Mēs nemēģinām noapaļot asumus un parādīt, ka viens ir labs, bet otrs – slikts. Čehovam tas nav tik viennozīmīgi. Ir dažādi cilvēki, ir dažādas vērtības, un – kāpēc suns, nomaldījies un nokļuvis tur, kur ir labi un silti, tomēr ilgojas pēc sava pirmā saimnieka?... Gribas, lai paliek šis jautājums – kā paradokss, par ko aizdomāties,» saka režisors Dmitrijs Petrenko. Viņš Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē iestudējis krievu bērnu literatūras klasiku – Antona Čehova stāstu Kaštanka. Pirmizrāde svētdien pulksten 15.

Izmantojot jaunākās mūsdienu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var ieskatīties zoba iekšienē un labāk izprast tā struktūru un anatomiju, šodien iespējams izglābt arī tādus zobus, kuri agrāk tika vienkārši izrauti. Tā ir endodontiskā ārstēšana – pēdējā iespēja saglabāt zobu.

«Ja izrādes sākumā liekas, ka tēma ir ļoti sadzīviska un visiem viegli atpazīstama, tad vienā mirklī mēs pēkšņi nokļūstam kaut kur daudz dziļāk. Negribas teikt, ka ielienam dvēselē, bet – sadzīve pazūd un vienas nakts garumā tiek izrunāta visa dzīve,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise Māra Mennika. No šodienas līdz svētdienai VDT ar Ērika Vilsona melanholiju Debesis ir mums, ko iestudējis Jānis Znotiņš, viesosies Latgalē un Vidzemē.

Visu pagājušo gadu, kas tika aizvadīts Raimonda Paula 80. jubilejas zīmē, tautā iemīļotais komponists saņēma tik daudz sveicienu, sirsnīgu laimes, radošas veiksmes un labas veselības vēlējumu no saviem skatuves kolēģiem, draugiem un talanta cienītājiem, ka šķiet, ar tiem pietiktu ikkatram nākamajam dzīves rītam vēl daudzu gadu garumā.

Kopjošā kosmētika ir jālieto ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, jo tā vienkārši ir estētika un sevis kopšana. Bet vai vīrietis drīkst kosmētiku aizņemties no sievietes vai tomēr viņam jāiegādājas tā, kur īpaši norādīts For men? Un otrādi – vai sievietes skaistumam vispār ir noderīgs, piemēram, vīrieša pēc skūšanās losjons?

«Bērnībā šo darbu nebiju lasījis, biju redzējis tikai filmu. Tagad izlasīju arī grāmatu, un jāatzīst, ka man tā šķita garlaicīga. Divdesmit pirmajā gadsimtā cilvēku nevar pārsteigt ar to, ka ir parādījies vilciens. Come on, mēs jau kosmosā lidojam!» smaidot saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris Mārtiņš Liepa. Viņam rītvakar pirmizrāde – galvenā loma LMT Mansards zālē iestudētajā 19. gadsimta zinātniskās fantastikas literatūras aizsācēja Žila Verna pasaulslavenā darba 80 dienās apkārt zemeslodei skatuves versijā.

Eksperti prognozē, ka šoziem gripas epidēmija varētu iestāties ātrāk nekā ierasts. Arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka pēdējo nedēļu laikā pieaug gan klīniski noteikto, gan laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu skaits, turklāt gripas gadījumi reģistrēti gandrīz visās monitoringā iekļautajās pilsētās.

Imanta Ziedoņa fonds Viegli jau ceturto gadu izsludinājis pieteikšanos apbalvojumam Laiks Ziedonim. Laureāti tiks paziņoti cildināšanas ceremonijā 3. maijā – Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

Daudzas sievietes pēc 35 gadu vecuma satraucas, ka parādās pirmās mīmikas krunciņas, ka iezīmējas vārnu kājiņas, ka āda zaudē savu elastību un tvirtumu. Ko darīt? Varbūt ir vērts izmēģināt pasaulslavenās vācu kinoaktrises un dziedātājas Marlēnas Dītrihas skaistuma recepti.