KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Neatkarīgajai daļēji atklāj kadru izmaiņas iestādē; sola cīnīties par to, lai KNAB darbinieku algas kļūtu konkurētspējīgas ar algām valsts drošības iestādēs, un apgalvo, ka tikusi veikta īpaša pārbaude par Donalda Trampa ieraušanu t.s. oligarhu krimināllietā.
«Ilmāram Rimšēvičam ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, taču šobrīd SAB veic papildu pārbaudi,» uz Neatkarīgās jautājumu, vai Rimšēviča kungam šobrīd ir pielaide valsts noslēpumam, nepārprotami atbildēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis ar preses sekretāres Ivetas Mauras starpniecību.
Lai gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušo ceturtdien ar balsu vairākumu nolēma neatbalstīt Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu Latvijas Bankas padomes loceļa amatā, tas nebūt nenozīmē, ka arī Saeimas balsojums būs E. Kušneram nelabvēlīgs.
Krasā viedokļu dažādība par Edvarda Kušnera apstiprināšanu vai neapstiprināšanu Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā uz otru termiņu neļaus šo jautājumu izlemt termiņos, kādi noteikti Saeimas Kārtības rullī.
Par spīti biezajai aizdomu ēnai, kas kritusi gan pār Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan arī pār viņa savulaik virzīto un atbalstīto LB padomes locekli Edvardu Kušneru, pašreizējā LB prezidenta pienākumu pildītāja Zoja Razmusa virza E. Kušneru atkārtotai apstiprināšanai augstajā amatā.
Ar Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītājas Rasmas Zvejnieces svētību žurnālistiem jau piekto gadu tika radīta ekskluzīva iespēja nepiespiestā gaisotnē noklausīties AT priekšsēdētāja un visu triju AT departamentu priekšsēdētāju priekšlasījumus – šoreiz par civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa īpatnībām –, kā arī uzdot visiem četriem galvenajiem tiesnešiem jautājumus.
Izpētot dalībniekus aptuveni 1,2 miljonu eiro darījumā, kuru 2005. gada decembrī veica pašreizējais Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis, iepriekš arī LB prezidenta padomnieks Edvards Kušners, var atrast informāciju, ka E. Kušnera intereses šajā darījumā varētu būt krustojušās ar Trasta komercbankas un tās lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm.
Latvijas Bankas (LB) darbiniekiem gan likumos, gan iekšējos normatīvos aktos un darba līgumos bija un arī tagad ir noteikti dažādi uzņēmējdarbības un amatu apvienošanas ierobežojumi, tomēr pašreizējais LB padomes loceklis Edvards Kušners nav pārkāpis nedz likumu, nedz darba līgumā noteiktos ierobežojumus, – ir pārliecināts LB preses sekretārs Jānis Silakalns.
Slēdzot aizdevuma līgumu par aptuveni 1,2 miljoniem eiro un vienlaikus ieņemot ofšorkompānijas rīkotājdirektora amatu, Latvijas Bankas (LB) Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks Edvards Kušners, iespējams, nav ievērojis likuma Par Latvijas Banku aizliegumu «tieši vai netieši piedalīties jebkura veida uzņēmējdarbībā».
Pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners kā ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors un pilnvarota persona 2005. gada decembrī slēdzis līgumu par 822 000 latu (gan toreiz, gan tagad – aptuveni 1,2 miljoni eiro) aizņemšanos no kādas privātpersonas.
Bijušie partijas Vienotība biedri, kuri bija iniciatori partijas Kustība «Par» veidošanai un savulaik Vienotības kasi papildinājuši pat ar miljonāra cienīgām summām, pret savu jauno partiju pēkšņi izrāda apbrīnojamu skopumu, pa visiem kopā sagrabinot vien divus desmitus eiro.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā Neatkarīgajai pauž viedokli par Saeimas tā dēvētās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vērtē komisijas locekļa Andreja Judina sapni panākt personas notiesāšanu bez vainas pierādīšanas un stāsta par KNAB savulaik valdījušo haosu, tiesnešu ietekmēšanu un paša izspiegošanu.
Jau pirms t.s. oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 4. janvāra slēgtās sēdes žurnāla Ir pārstāvei kāds bija izpaudis ar pretizlūkošanas pasākumiem saistītu informāciju, t.i., valsts noslēpumu, kas turklāt nekādi neattiecas uz «oligarhu lietu» vai uz viesnīcā Rīdzene ierakstītām sarunām, intervijā Neatkarīgajai apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (visu interviju lasiet Neatkarīgās pirmdienas numurā).
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura pētīja «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911», darbā neapšaubāmi ir redzams vēl viens valsts noslēpuma apzinātas izpaušanas gadījums, turklāt noplūdinātais valsts noslēpums nav saistīts ar tā dēvēto oligarhu krimināllietu, bet gan ar pavisam nopietnu lietu – «pretizlūkošanas pasākumiem».
Ainārs Šlesers savulaik popularizējis projektu Latvijā (Zaķusalā) «aktuāliem investoriem» Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tostarp Donaldam Trampam, tāpēc ir jāveic procesuālās darbības ASV un jāpratina šis iespējamais investors – šādi 2014. gada februārī KNAB izmeklētāja, procesa virzītāja t.s. oligarhu lietā Ilze Kivleniece ir pamatojusi, kāpēc jānosūta attiecīgs tiesiskās palīdzības lūgums ASV.
Salīdzinot publiski pieejamos t.s. oligarhu lietas materiālus ar t.s. Jaundžeikara lietas materiāliem, rodas nopietnas aizdomas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2011. gadā varētu būt veicis nesankcionētu Saeimas deputāta Aināra Šlesera noklausīšanos.
Ekspolitiķis, par oligarhu un buldozeru dēvētais Ainārs Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē uzjundīja tādas kaislības, ka uz izmeklēšanas komisiju skaidroties pats pieteicās bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš 2011. gadā izmantoja pret A. Šleseru uzsākto kriminālprocesu, lai rosinātu Saeimas atlaišanu.
Pieredzējušie operatīvie darbinieki – bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs – ir divi no trim vislielākajiem ziedotājiem Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), liecina KNAB oficiālā informācija.
Tā dēvētajā oligarhu krimināllietā KNAB izdevies caur Tieslietu ministriju aizbīdīt tiesiskās palīdzības lūgumu uz ASV, pat neinformējot par to toreizējo tieslietu ministru, noskaidroja Neatkarīgā.
Jaunais KNAB priekšnieka amata kandidāts, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārvaldes priekšnieks Jēkabs Straume jau pirmajā tikšanās reizē ar masu medijiem atzina, ka viņam «bija slavenais 1999. gada izlaidums» Policijas akadēmijā, kur viņš studēja kopā ar daudziem sabiedrībā šobrīd pazīstamiem cilvēkiem.