Viktors Avotiņš / Autori

Ja starp ārlietu ministra noteicošajām prioritātēm turpmāk būs – tvarstīt krievus par mutes palaišanu (nodarboties ar «pareizās» muldēšanas absolutizāciju), tad viņš, protams, nespēs tikt galā ar pienākumiem, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Starp citiem PSRS sabrukuma iemesliem nereti tiek minēts arī tas, ka jaunajai padomju nomenklatūras paaudzei apnika dzīvot komunismā, kāds tas šai nomenklatūrai tika nodrošināts.

Es piekrītu zinātniekam un izgudrotājam Videvudam Ārijam Lapsam (sk. nra.lv, 3.07.2014.), ka demokrātiskāk būtu deputātu kandidātu sarakstus veidot vai nu izlozes, vai alfabēta kārtībā. Sevišķi tāpēc, ka partiju vadība nenodarbojas ar līderu selekciju pēc būtības un saraksti tai vajadzīgi ne jau tādēļ, lai nogādātu pie varas labākos un atbilstošākos, bet lai nogādātu pie varas partiju spici.

Tā vien šķiet, ka visa Saeimas priekšvēlēšanu cīņas intriga ij no tehnologu, ij piāristu, ij mediju puses grasās tikt vērpta ap Vienotību un «vēl kaut ko». Vēlētāji saņems dūšīgas potes, kuras uzlādēs apziņu ar vēsti, ka šim «vēl kaut kam», lai arī tas var cerēt uz zināmiem panākumiem, tomēr nav izredžu dominēt. Proti – cerēt uz tādu vēlētāju atsaucību, kas ļautu kādai no potenciālās koalīcijas partijām būtiski mainīt līdzšinējo spēku samēru koalīcijā. Vietas acīmredzot ir jau sanumurētas, un mūsu smadzenes tiks skalotas atbilstoši šai konjunktūrai. Saskaņas centrs, neraugoties uz savām visnotaļ mākslinieciskajām, taču, manuprāt (sevišķi saistībā ar sev uzticamo elektorātu), ne visai produktīvajām konvulsijām, arvien paliks tam ierādītajā «citā operā». Krievu operā. Velti cerēt, ka šoreiz «sarkanās līnijas», baiļu līnijas netiks novilktas.

Biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) 2014. gada 19. jūnijā iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu «Par 2012. gada 8. novembra likuma «Grozījumi likumā «Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu» atcelšanu».

Latvijas Institūta direktore Karina PĒTERSONE diskutē ar Neatkarīgo par Latvijas tēlu saistībā ar Rīga 2014 norisēm un gaidāmo Latvijas prezidentūru ES.

Latvijas Institūta direktore Karina PĒTERSONE diskutē ar Neatkarīgo par Latvijas tēlu saistībā ar Rīga 2014 norisēm un gaidāmo Latvijas prezidentūru ES.

Beidzot man skaidrs, kāpēc internetā tik daudz sūdu. Precīzāk – nevis man skaidrs, bet aptverošu skaidrojumu man pateica priekšā Volodja Sorokins. Proti – padomju laikā mēs diendienā ēdām sūdus.

Starp manām lielākām vēlmēm ir – pieredzēt, ka Latvijā tiek definēts skolotājs. Manos rados bijuši skolotāji kopš XIX gadsimta, mamma skolotāja, sieva – skolotāja,… Savus radus un lielum lielo vairumu no tiem, ar kuriem sastapos savās skolās, es pazinu un pazīstu kā skolotājus.

Baznīca mums šķirta no valsts. Tāpēc nav smuki uztiept tai ubagus. Jo ubagi ir daudz tuvāki valstij nekā baznīcai. Protams, tie, kuri paļaujas uz Dieva žēlastību vairāk nekā uz valsts politiku, lai sēž uz baznīcu kāpnēm kā sēdējuši. Taču pavisam smuki būtu, ja tiktu noteikts, ka ubagu dislokācijas pamatvietas ir kroņa namu pavārtes, kāpnes un ieejas durvis. Tā būtu tik vien kā problēmas cēloņu tuvināšana sekām. Jā, es turu prātā, ka, dodams ubagam, tu aizdod Dievam un Viņš tev atdarīs. Tāpēc ubagiem īstā vieta pie baznīcas. Taču šodien neesmu pārliecināts, vai dodu ubagam. Jo šodien, kā teica kāda dāma: «Viņi nelūdz, viņi strādā.»

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks DANUSĒVIČS intervijā Neatkarīgajai stāsta par cenām un apstākļiem, kas tās ietekmē.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks DANUSĒVIČS intervijā Neatkarīgajai stāsta par cenām un apstākļiem, kas tās ietekmē.

Nez vai Latvijas oficiālās aprindas un kolēģi veltīs īpašu uzmanību tam, ka Good Country Index ierindojis Latviju pasaules labāko valstu saraksta astoņdesmit trešajā vietā. Tāda valstu reitingošana tiešām nav nekas jauns un oriģināls.

Saule laidās slīpi. Vectēvs bija kūtī. Vecāmamma bija tikko mirusi. Mamma bija sastrīdējusies ar vectēvu un pamukusi no mājām. Mammas māsa bija Sibīrijā. Logi bija vaļā. Es izlikos par mazu puisīti, gulēju vectēva gultā un dzirdēju, kā dārzam uzbāžas vējš.

Uzskatu, ka Inguna Rībena, Janīna Kursīte un Andris Buiķis zina, kas ir politika, un neģībs no katra nieka. Es visus trīs pazīstu un ļoti cienu. Idejiski pārliecinātiem, uz valsti vērstiem, principiāliem cilvēkiem politikā kļūst arvien grūtāk. Lai arī «evolucionēt konkrētu vērtību virzienā» (I. Rībena, NRA, 16.06.2014.)it kā ir tikpat viegli kā dzīvot saskaņā ar desmit baušļiem. Vēl vieglāk partijām ir aizvākt «vates iepakojumu» (J. Kursīte), lai to ideoloģija kļūtu reljefa. Tas ir daudz vieglāk un vienkāršāk nekā shēmot. Bet – vai tad politikā, partijās, sabiedrībā pozīcija un opozīcija iezīmējas šādā kontekstā? Labi ja vēlmju, bet ne rīcības, patiesi alternatīvas politikas konstruēšanas veidā. Pret «mums visiem» šie trīs pagaidām ir dīvaiņi.

Mūsu jau mazāk par diviem miljoniem (1 997 500). Tas no skumjām. Esot pat statistiski aprēķināts, ka vairākuma savstarpējās attiecībās valda skumjas. Tādiem kāposti neaug, un stārķi pie tiem nelido.

Pirms kāda laika apritē nonāca vārds «nekomunikācija», ar ko sākotnēji tika apzīmēta nekvalitatīva, pavirša komunikācija starp valsts pārvaldi (biznesa vadību) un IT. Satversmes aizsardzības birojs liedza tieslietu ministrei pielaidi valsts noslēpumam.

Šodien, 12. jūnijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka ver durvis apmeklētājiem. Neatkarīgā lūdza LNB direktoru Andri VILKU raksturot celtniecības procesu un rezultātu.

Šodien, 12. jūnijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka ver durvis apmeklētājiem. Neatkarīgā lūdza LNB direktoru Andri VILKU raksturot celtniecības procesu un rezultātu.

Latvijas premjerministrei ir sajūta, ka Petro Porošenko var sakārtot Ukrainu. Var sakārtot. Ja ASV un Eiropas Savienība pārstās izmantot Ukrainu, lai laipotu un laizītos ap Krieviju, bet sāks aizstāvēt un atbalstīt Ukrainas brīvību pēc būtības.

Pirms tramdīt aplokšņu algu saņēmējus, gribētos zināt, vai atbildīgās institūcijas ir tikušas galā ar tiem objektīvajiem, tostarp valsts politikas noteiktajiem, cēloņiem, kuri noved pie tā, ka «baltās» algas maksāšana vai saņemšana pastāv kā uzņēmuma vai algas saņēmēja izputēšanas problēma.

Ja Vladimirs Putins teiks, ka Dostojevskis ir ģeniāls rakstnieks, un es viņam piekritīšu, tad būšu promaskavisks un prokremlisks. Ja teikšu, ka priecājos par Harija Vītoliņa panākumiem ar Krievijas hokeja izlasi, tad man piešūs kolaboracionismu. Bet, ja teikšu, ka man patika krievu kultūras dienu (starp citu, to laikā no 27. maija līdz 7. jūnijam Latvijā notiek aptuveni 150 pasākumu, bet latviešu medijiem tā nav ziņa) atklāšanas koncerts, tad laikam atbalstīšu maigo okupāciju. Savukārt es ceru, ka tie, kuri te cepas šādā līmenī, ir izmetuši gāzes plītis, prasījuši atsaukt Rīgas Dinamo no KHL un pasludinājuši šprotes par dzimtenes nodevējām.