16.jūl 2014
Tā vien šķiet, ka visa Saeimas priekšvēlēšanu cīņas intriga ij no tehnologu, ij piāristu, ij mediju puses grasās tikt vērpta ap Vienotību un «vēl kaut ko». Vēlētāji saņems dūšīgas potes, kuras uzlādēs apziņu ar vēsti, ka šim «vēl kaut kam», lai arī tas var cerēt uz zināmiem panākumiem, tomēr nav izredžu dominēt. Proti – cerēt uz tādu vēlētāju atsaucību, kas ļautu kādai no potenciālās koalīcijas partijām būtiski mainīt līdzšinējo spēku samēru koalīcijā. Vietas acīmredzot ir jau sanumurētas, un mūsu smadzenes tiks skalotas atbilstoši šai konjunktūrai. Saskaņas centrs, neraugoties uz savām visnotaļ mākslinieciskajām, taču, manuprāt (sevišķi saistībā ar sev uzticamo elektorātu), ne visai produktīvajām konvulsijām, arvien paliks tam ierādītajā «citā operā». Krievu operā. Velti cerēt, ka šoreiz «sarkanās līnijas», baiļu līnijas netiks novilktas.