Zenta Sokolova / Autori

Vīriešiem, kuri aiziet gulēt pirms pusvienpadsmitiem vakarā, mēdz būt labāka spermas kvalitāte nekā tiem, kuri paliek nomodā pēc pusdivpadsmitiem.

Daudzām topošajām māmiņām ir tendence lietot pārāk daudz folskābes preparātu, liecina pētījuma rezultāti, par ko ziņo 24/7 Tempo.

Gatavojoties līgošanai zaļumos vai turpat savā dārzā un pat pilsētas parkā, jārēķinās ar varbūtību, ka par mums interesēsies odi un dunduri, jāsargās no ērcēm, un nav izslēgts, ka nāksies sastapt arī kādu biti, lapseni vai irsi. Vēlams laikus padomāt, kā rīkoties, lai šī tikšanās nesabojātu visu svētku prieku.

Vasaras bezrūpīgajā noskaņojumā dzīvi uztveram vieglāk nekā parasti un, ja, dodoties uz vasarnīcu vai apceļojot tuvākas un tālākas vietas, kaut kas aizmirsies, par to tikai pasmaidām – sīkums. Varbūt tiešām nav vērts bojāt garastāvokli mājās palikuša zeķu pāra vai ceļasomā izbirušu žāvēto augļu dēļ, bet vienai lietai gan jābūt kārtībā: tā ir aptieciņa. Iespējams, ka neko no aptieciņas satura mums nevajadzēs, un kaut nu tā būtu, taču paļauties uz labu laimi ir vieglprātīgi.

Gatavojoties līgošanai zaļumos vai turpat savā dārzā un pat pilsētas parkā, jārēķinās ar varbūtību, ka par mums interesēsies odi un dunduri, jāsargās no ērcēm, un nav izslēgts, ka nāksies sastapt arī kādu biti, lapseni vai irsi.

Līdztekus ziemas miegainībai, rudens sērīgumam un pavasara nogurumam pastāv arī vasaras nomāktība. Ja kāds, neraugoties uz silto gadalaiku, atvaļinājumu, vitamīnu pilniem dārziem un mazākiem komunālajiem rēķiniem, tomēr jūtas skumjš, kaut arī nekādas acīmredzamas likstas nav atgadījušās, tad viņu nesaprot līdzcilvēki, kuri līksmi bauda vasaru, un arī pats sev cilvēks sāk likties neadekvāts. Ja nomāktība ieilgst, protams, jāmeklē ārsta padoms, bet varbūt tai ir pavisam vienkāršs izskaidrojums.

66 procenti mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus, un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot, bet pārējie no savas ēdienkartes mērķtiecīgi izslēdz noteiktus produktus.

Visu ātri salikt ledusskapī – tā ir aizņemtu cilvēku pieeja iegādātajiem produktiem. Jo sevišķi, ja tu mīti pilsētas dzīvoklī un esi atteicies no iebūvētā virtuves skapja, lai būtu vairāk vietas, un tev nav nekāda pieliekamā. Arī dzīves ritms nereti ir tāds, ka nevar īsti zināt, kad būs laiks kaut ko gatavot mājās un cik ilgi pārtikas krājumiem nāksies gaidīt, līdz kāds tiem pievērsīsies. Pēdējā laikā vides draugi aktualizē arī jautājumu par produktiem, kas tiek izmesti atkritumos, tā arī nenonākot galdā, jo beidzies derīguma termiņš.

Vasaru mēdz dēvēt par grila sezonu, taču tas ir visai nosacīti, jo lielākie grilēšanas fani to nepārtrauc nevienā gadalaikā, savukārt citiem sezona sākas un beidzas ar vienu pikniku.

Tā­dā ne­pa­stā­vī­gā kli­ma­tā kā mū­sē­jais kar­stums ir vien­lai­kus gai­dīts un ne­gai­dīts. Cil­vē­ki, ku­ri mīt kon­ti­nen­ta vi­die­nē, apmek­lē­jot Lat­vi­ju, brī­nās – kā tas var būt, ka vie­nu die­nu pūš vējš, līst lie­tus un ter­mo­metrs rā­da 15 grā­du, bet nā­ka­ma­jā die­nā sta­biņš jau tu­vo­jas 30 grā­du at­zī­mei un sau­le kar­sē pil­nā spa­rā? Bet tā nu tas ir, un, kad kar­stās die­nas at­kal klāt, jā­do­mā, kā sa­dzī­vot ar lai­ka ap­stāk­ļiem, lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri un to­mēr bau­dī­tu va­sa­ru, kas ta­ču ir tik īsa.

Kā kaitēt kaitēkļiem, nekaitējot sev, proti, izmantojot pēc iespējas dabiskus augu aizsardzības līdzekļus – šāda doma nodarbina daudzus ģimenes dārziņu kopējus, jo sevišķi, ja runa ir par dārzeņiem, augļiem un ogām, bet arī dekoratīvos augus negribas ķīmiķot.

Sākt rītu ar glāzi citronūdens ir kļuvis stilīgi. Sociālajos tīklos cilvēki dalās savās atziņās par to, kā šis dzēriens gatavojams – ar aukstu, siltu vai karstu ūdeni, vienkārši aplejot citrona šķēlītes vai izspiežot sulu. Dažs uzskata, ka citronu vajag sarīvēt ar visu mizu un tam noteikti jābūt bioloģiskā lauksaimniecībā audzētam, cits jautā, vai nevar vienkārši atšķaidīt sulu no paciņas, un top par to nokaunināts. Viens otrs pievieno savam rīta dzērienam arī ingveru, medu vai nedaudz garšvielu – gan ar noteiktu nolūku, gan vienkārši garšas dažādošanai.

Kustība ir dzīvība – šis populārais sakāmvārds attiecas uz visām vecuma grupām, tostarp uz senioriem. Izvēloties fiziskas nodarbības atbilstoši savai sagatavotībai, vecumam, veselības stāvoklim un pašsajūtai, ieguvējs būs ikviens. 150 minūtes fizisko aktivitāšu nedēļā palīdz saglabāt un uzlabot asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālās spējas, stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus, uzlabo izturību, var palīdzēt novērst un samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu un samazināt stresu un nemieru, nomāktības un vientulības sajūtu.

Desmit procenti jauniešu Latvijā ikdienā pārmērīgi aizraujas ar filmu un seriālu skatīšanos, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Eksperti norāda, ka atkarība no filmām un seriāliem negatīvi ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību, taču pats bīstamākais šajā vecuma posmā ir atkarības radītā sociālā trauksme – cilvēks zaudē sociālās prasmes, kļūst noslēgts, savukārt tas rada problēmas, veidojot karjeru un ģimeni.

Gulēt dienas vidū ir mazu bērnu un vecu cilvēku privilēģija? Bet snaudiens reizēm uzmācas neaicināts arī citiem. Biežāk ar uzmācīgu miegu nākas kauties tiem, kuri veic sēdošu darbu, savukārt fiziskas aktivitātes laikā cilvēks, ja vien nav neizsakāmi pārguris, no miegainības ir pasargāts. Tradicionālie līdzekļi miega aizgaiņāšanai ir kafija, kāds saldums, sejas noskalošana aukstā ūdenī, piecelšanās un izstaipīšanās, vēl labāk – iziešana svaigā gaisā. Taču pastāv vēl viens risinājums: vienkārši uz īsu brīdi nosnausties, ja ir tāda iespēja. Daudzos gadījumos tā nāk par labu gan veselībai, gan darba kvalitātei.

Periodiski sāp galva, bet ārsts nav atradis nekādu veselības problēmu, kas to varētu veicināt? Izskaidrojums galvassāpēm var būt tik vienkāršs, ka par to pat neiedomājamies.

Turpinām 17. maija numurā aizsākto tematu par dārza kaitēkļu apkarošanu piemājas dārzā, kur negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ja veikalā legāli pirkto ķīmiju lieto atbilstoši instrukcijai, tad nekādam kaitējumam nevajadzētu rasties, tomēr daudzi dārzkopji vispirms cenšas pasargāt augus ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, meklē citu risinājumu. Šeit aprakstītas tautas metodes – ja nelīdzēs, tad neskādēs.

Dārzkopības amatieri pastāvīgi saskaras ar dilemmu: no vienas puses, kultūraugus apdraud dažādi kaitēkļi, un ir skaidrs, ka tie jāapkaro, pirms rūpīgi sētais un stādītais iznīcis, no otras puses – negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tādēļ vispirms dārzkopji cenšas risināt problēmu ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, apsver smagās ķīmijas iegādi.

Žāvāties ir nepieklājīgi? Bet varbūt vienkārši dabiski, pat veselīgi...

Viena no ķermeņa daļām, kuru aizmirstas ieziest ar saules aizsargkosmētiku, ir acu plakstiņi, raksta Pure Wow.

Cilvēkam, kuram izoperēts aklās zarnas piedēklis, ir trīsreiz lielāks risks saslimt ar Parkinsona slimību – pie šāda secinājuma nonākusi amerikāņu pētnieku komanda Dr. Mohameda Z. Šerifa vadībā, analizējot vairāk nekā 62 miljonu cilvēku veselības datus, vēsta Health.com.

Kad visa diena jāpavada birojā, sēžot pie datora, tas nāk par labu karjerai, taču ne veselībai. Mazkustīgums nāk par sliktu mugurai, locītavām, kāju vēnām un faktiski visam ķermenim, jo daba to tomēr radījusi kustībai. Labi, ja no darba brīvajā laikā var apmeklēt sporta klubu, baseinu vai vismaz pavingrot mājās. Taču ir dažas lietas, ko ikviens darbinieks var pasākt birojā, lai padarītu kustīgāku savu ikdienu.