Citronūdens - palīdz ar lieko svaru, uzlabo ādu

© Pixabay

Sākt rītu ar glāzi citronūdens ir kļuvis stilīgi. Sociālajos tīklos cilvēki dalās savās atziņās par to, kā šis dzēriens gatavojams – ar aukstu, siltu vai karstu ūdeni, vienkārši aplejot citrona šķēlītes vai izspiežot sulu. Dažs uzskata, ka citronu vajag sarīvēt ar visu mizu un tam noteikti jābūt bioloģiskā lauksaimniecībā audzētam, cits jautā, vai nevar vienkārši atšķaidīt sulu no paciņas, un top par to nokaunināts. Viens otrs pievieno savam rīta dzērienam arī ingveru, medu vai nedaudz garšvielu – gan ar noteiktu nolūku, gan vienkārši garšas dažādošanai.

Citi turpretī uzskata citronūdens modi par pārejošu niekošanos. Laiks rādīs, vai šis dzēriens noturēsies apritē ilgāku laiku vai arī apniks, tiks aizmirsts un dos vietu kādam jaunumam.

Sen pazīstams auglis

Citronkoku izcelsme nav īsti skaidra, savvaļā tie nav sastopami. Par citronkoku dzimteni pētnieki vienbalsīgi atzīst Āziju, bet, vai tā ir Indija, Ķīna, Malaizija, Birma vai kāda cita zeme, par to domas dalās. Reģionos, kur citroni aug, tos plaši lieto gan tautas medicīnā, gan pārtikā. Iespējams, ka pirmie svešzemnieki, kas novērtēja citronu labās īpašības, bija jūrasbraucēji - viņi ievēroja, ka citronu sula glābj no cingas, kas rodas ilgā kuģojumā, kad jāiztiek ar stipri vienveidīgu pārtiku. Lai gan toreiz neviens vēl nezināja, kas ir C vitamīns, tas netraucēja izdarīt secinājumus no pieredzes. Bet daudzus gadsimtus vēlāk cilvēku apziņā jēdzieni «citrons» un «C vitamīns» sasaistījās ļoti cieši. Uztura speciālistiem jau apnicis skaidrot, ka mūsu pašu upenēs, mežrozīšu augļos vai dillēs šā vitamīna ir krietni vairāk. Citrons joprojām ir tāds kā etalons, ar kuru salīdzina citus C vitamīna avotus. Citroni bijuši pazīstami Senajā Romā un arābu zemēs, vēlāk izplatījušies Itālijā un Spānijā. Par eiropiešu plašāku iepazīstināšanu ar citroniem esot jāpateicas arī krustnešiem, kuri tos atveduši no Palestīnas. Savukārt uz Jauno pasauli citronu sēkliņas esot aizvedis pats Kolumbs.

Lai kur citroni nonāca, tie tika novērtēti un iecienīti. Tropu un subtropu zemēs cilvēki tos sāka audzēt dārzos, bet vēsākā klimatā centās padarīt par telpaugiem. Piemēram, Krievijā jau kopš 19. gadsimta vidus ir tautas selekcionēta šķirne - Pavlovas citroni. Arī vienā otrā Rīgas mājoklī manīti citronkociņi uz palodzes vai lodžijā.

Lieto ar prātu

Citronūdens nav nekas slikts, bet arī brīnumus no tā gaidīt nevajag. Veselīga uztura lietpratēju aprindās šis dzēriens tiek vērtēts pretrunīgi. Entuziasti apgalvo, ka tas palīdz zaudēt lieko svaru, rītos atmodina vielmaiņu, uzlabo imunitāti, atsvaidzina elpu, sniedz organismam atbalstu, cīnoties ar slimībām, palīdz izskalot organismu, nāk par labu ādas stāvoklim un uzmundrina ķermeni un prātu. Visiem šiem apgalvojumiem ir arī atrasts vairāk vai mazāk pārliecinošs pamatojums. Savukārt tiem, kuri prasa nopietnus pierādījumus, daudz kas nav skaidrs - nav līdz galam izpētīts. Protams, citrons ir sen pazīstams tautas medicīnas līdzeklis, kam piemīt zināma pretmikrobu iedarbība, tajos ir organiskās skābes, kalcijs, kālijs, magnijs, C vitamīns, bioflavonoīdi, pektīnvielas un limonēns. Cits jautājums - vai to visu var uzņemt pietiekamā daudzumā, lietojot citrona sulas ūdeni.

Labumi, ko gaida citrona sulas ūdens lietotāji:

* Liekā svara zaudēšana. Pietiekams ūdens patēriņš veicina ķermeņa masas normalizēšanos pats par sevi. Ūdens ar citronu varētu būt labāks, pateicoties C vitamīnam tā sastāvā. Kādā pētījumā, kas publicēts ASV 2005. gadā, konstatēts, ka C vitamīna uzņemšana palīdz ķermenim fiziskās slodzes laikā sadedzināt par 30% vairāk tauku, turklāt cilvēkiem ar lieko svaru C vitamīna līmenis bieži ir zems. Cilvēkam diennaktī vajag 70 - 90 mg C vitamīna, bet viena citrona sulā ir aptuveni 18 mg. Cits pētījums, kas veikts 2008. gadā, licis izvirzīt hipotēzi, ka citronu polifenoli ir tie, kas palīdz intensīvāk dedzināt taukus: eksperimentā ar žurkām viena grupa saņēmusi barību ar augstu tauku saturu, otra - tādu pašu un piedevām vēl citronu polifenolus. Otrā grupa nobarojusies mazāk. Te gan jāpiebilst, ka cilvēki nav žurkas un ir vajadzīgi nopietni klīniski pētījumi, lai varētu apgalvot, ka šāda tievēšanas metode ir efektīva. Kritiski noskaņotie zinātnieki gan uzskata, ka neko vairāk par slāpju remdēšanu citronūdens nedod, bet arī tas jau ir kaut kas - pietiekama šķidruma uzņemšana vajadzīga visu orgānu normālai darbībai, tostarp arī vielmaiņai. Panākumi var arī slēpties faktā, ka citrona ūdenī ir maz kaloriju. Ja ar to tiek aizstāta rīta kafija, kakao vai tēja ar cukuru un pienu vai salda augļu sula, tas vien jau ir solis progresa virzienā. Rēķinot kalorijas, cilvēki bieži piemirst šādus dzērienus ieskaitīt patēriņā, bet tie mēdz būt pat ļoti barojoši.

* Imunitātes veicināšana. Apgalvo, ka regulāra citronūdens dzeršana stiprina organisma imunitāti, jo citronos ir C vitamīns, kas palīdz cīnīties ar infekcijām un veicina arī dzelzs uzņemšanu; kālijs, kā arī saponīni, kam piemīt pretmikrobu iedarbība.

* Smadzeņu darbības veicināšana. Citronūdens dzeršanas entuziasti uzskata, ka šis paradums nāk par labu prāta asumam un koncentrēšanās spējām, pateicoties kālijam, kas ir citronos. Protams, jāēd vēl citi ar kāliju bagāti produkti. Tiek minēts arī arguments, ka citroni ir vieni no retajiem pārtikas produktiem, kas satur vairāk negatīvi lādētu jonu, un tie sniedz vairāk možuma un enerģijas. Arī citronu ēteriskajai eļļai novērota uzmundrinoša un koncentrēšanās spēju veicinoša iedarbība, tāpēc ir vērts citronu miziņas neizmest, bet atstāt telpā, lai smaržo, labākam efektam tās var sarīvēt.

* Organisma attīrīšana. Citronūdenim piemīt viegla urīndzenoša iedarbība, tāpēc tas palīdz ātrāk izvadīt no organisma nevēlamās vielas - to izskalot, un tas nāk par labu gremošanai, asinsritei, būtībā visām orgānu sistēmām.

* Ādas stāvokļa uzlabošana. Arī šeit kā galvenais trumpis minēts C vitamīns, kas ir spēcīgs antioksidants un tiek lietots, lai sargātu ādu no brīvo radikāļu nodarītajiem bojājumiem. C vitamīns bieži iekļauts ādas kopšanas produktu sastāvā. Lielākie entuziasti izmanto citronūdeni sejas mazgāšanai, arī matu skalošanai, pigmentācijas plankumu balināšanai. Te gan jāievēro piesardzība, jo ne katram ādas tipam tas ir vēlams.

Citronūdens recepte

Sastāvdaļas

  • 1 glāze silta tīra ūdens
  • puse bioloģiski audzēta citrona
  • pēc vēlēšanās: nedaudz rīvēta svaiga ingvera vai šķipsniņa kajēnas piparu

Pagatavošana

No citrona izspiež sulu, pievieno ūdeni un pārējās sastāvdaļas, samaisa, izdzer pirms brokastīm vai pirms rīta vingrošanas

No kā jāuzmanās, lietojot citronūdeni:

* Dedzināšana kuņģī. Pārmērīga citronūdens lietošana (cilvēkiem ar atviļņa slimību arī neliels tā daudzums) var izraisīt dedzināšanu aiz krūšu kaula un citus nepatīkamus simptomus.

* Zobu emaljas bojāšana. Citroni ir augļi ar augstu skābju saturu. Skābei nonākot uz zobiem, var ciest emalja, tiek veicināts zobu jutīgums. Pēc citronūdens dzeršanas ieteicams izskalot muti ar tīru ūdeni. Ietekmi uz zobu emalju zināmā mērā var mazināt, sūcot citronūdeni caur salmiņu.

* Garlaicīga vienveidība. Ar laiku citronūdens, tāpat kā jebkurš cits produkts, var apnikt - tādā gadījumā nav jāpiespiežas to dzert. Garšu var dažādot, pievienojot garšvielas, bet var arī citronūdens vietā izvēlēties dažādus vieglus ārstniecības augu novārījumus.

Uzturs

Olbaltumvielas ir svarīgas organismam dažādu iemeslu dēļ. Ēdot olbaltumvielām bagātus ēdienus, mēs palīdzam uzturēt labu imūnsistēmu, veicinām muskuļu augšanu, labāk strādā vielmaiņa u.c. Tomēr, ikdienā uzņemot pārlieku daudz olbaltumvielas, varam nodarīt sev pāri. Kas par daudz, tas par skādi! Noskaidrojiet trīs būtiskākās blakusparādības ar kurām var nākties saskarties, ja olbaltumvielas tiek uzņemtas pārlieku lielā daudzmā.

Svarīgākais