Zenta Sokolova / Autori

Šoreiz runa nav par vīna iekšķīgu lietošanu, bet gan par procedūrām, kurās izmanto vīna darīšanas blakusproduktus, piemēram, vīnogu miziņas, sēkliņas vai ķekaru kātus, raksta Pure Wow.

Bieži veidojot un pārveidojot gēla manikīru, rokas tiek pakļautas ultravioleto staru ietekmei, kas ir četrreiz spēcīgāka par saules stariem, norāda Well+Good. Par to savulaik brīdinājusi arī Amerikas Dermatoloģijas akadēmija.

Krāsojamās grāmatas pieaugušajiem iegūst arvien lielāku popularitāti.

Pa­nā­ku­mi tie­vē­ša­nā at­ka­rī­gi arī no ik­die­nā vei­ca­mā dar­ba.

Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?

Slikta dūša, braucot lidmašīnā, kuģī, autobusā, vieglajā automašīnā un reizēm arī vilcienā, ir ļoti izplatīta problēma. To sauc arī par jūras slimību jeb kinetozi. Visbiežāk no tās cieš bērni, jo viņu vestibulārā sistēma ir daudz jutīgāka, kā arī grūtnieces un tie cilvēki, kuriem mēdz būt migrēna. Taču nereti arī citiem nākas piedzīvot nelabumu garāka ceļojuma laikā vai pat, pārvietojoties transportā pilsētas sastrēgumos.

Skaista puķe ar skaistu vārdu. Mēs sakām – naktssvece, citas tautas to sauc arī par saules lāsi un vakara prīmulu, bet, kad 17. gadsimtā no dzimtās Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas naktssvece atceļoja uz Eiropu, tai piešķīra apzīmējumu «karaļa zāles pret visām kaitēm». Poētiski raksturojot, naktssvece ir augs ar laimīgas sievietes starojumu, ar mirdzuma noslēpumu.

Tā šķiet tik mil­zī­ga ne­tais­nī­ba, kad, cen­šo­ties sa­gai­dīt pa­va­sa­ri la­bā for­mā, tu esi no­piet­ni pie­vēr­sies sva­ra zau­dē­ša­nai, bet re­zul­tāts nav tik labs, kā ce­rēts. Op­ti­mis­ti gan ie­sa­ka le­po­ties ar kat­ru no­mes­to ki­lo­gra­mu un prie­cā­ties par dzī­vi, un to­mēr ir skum­ji, ja lie­kie tau­ki, ne­rau­go­ties uz vi­sām ta­vām pū­lēm, at­va­dās gau­žām ne­gri­bī­gi. Ta­ču pa­ni­kā nav jā­krīt, kat­rai pro­blē­mai var at­rast ri­si­nā­ju­mu, ja vien esi ga­tavs pa­pū­lē­ties.

Pieredze rāda, ka daudzi savam izaicinājumam – maratonam – sāk gatavoties teju pēdējā brīdī, tā pakļaujot savu ķermeni traumu riskam. Par to, kā saudzīgi un korekti sagatavot organismu garajiem skrējieniem, stāsta VENDEN vēstnese, skriešanas trenere un garo distanču skrējēja Anita Kažemāka.

At­mo­du­šies līdz ar da­bu, mēs kļūs­tam ak­tī­vā­ki, plā­no­jam sa­vu va­sa­ru, vē­la­mies bau­dīt sau­li, sil­tu vē­ju, spir­dzi­no­šu jū­ras ūde­ni, gri­bam ce­ļot, čak­li kopt sa­vu dār­zu vai vien­kār­ši sē­dēt pie­sau­lī­tē un pār­mai­ņas pēc ne­da­rīt ne­ko. Bez­rū­pī­gā no­ska­ņā rei­zēm aiz­mir­stas, ka arī va­sa­rā mū­su ma­ti pra­sa rū­pī­gu kop­ša­nu, lai, pie­nā­kot ru­de­nim, tie jo­pro­jām bū­tu glu­di, mir­dzo­ši un skais­ti, ne­vis lī­dzī­gi pa­ku­lām, blā­vi, traus­li, ar sa­šķel­tiem ga­liem.

Ja Mātes dienā māmiņa vai vecmāmiņa tiek lūgta kādu brīdi nerādīties virtuvē, tad ir skaidrs, ka tur top lielais pārsteigums – maltīte, ko pašu spēkiem gatavo bērni, tētis un, iespējams, arī vectēvs. Lai ar kādām domām un jūtām katrs cilvēks sagaida Mātes dienu, tomēr jauka ir tradīcija, ka šajā dienā gan bērni, gan citi ģimenes locekļi cenšas māmiņu un vecmāmiņu iepriecināt, pasniedzot pašu gatavotas dāvanas un čaklāk nekā citkārt palīdzot mājas solī.

Mēdz teikt: pavasara diena gadu baro. Ja vēlamies, lai dārzā viss labi augtu un zaļotu, jānodrošina pareiza barības bāze, un nepietiek vienkārši uzkaisīt pirmo pagadījušos mēslojumu.

Es jau to visu zinu – gribas teikt, kad ādas ārsti, onkologi, acu ārsti un citu specialitāšu mediķi kārtējo reizi atgādina par piesardzību, kas jāievēro, uzturoties saulē.

Mainot attieksmi pret stresu, tas var kļūt par veselībai labvēlīgu vai vismaz par tai nekaitīgu faktoru, atsaucoties uz vairākiem ASV veiktu pētījumu datiem, raksta U.S. News & World Report.

Tradicionālā ķīniešu vingrošana tai či (Taiczi cjuaņ) var dot īpaši lielu labumu vecākās paaudzes cilvēkiem – tas izriet no neliela zinātniska pētījuma datiem, kas publicēti Journal of Neuroimaging, norāda Best Life.

Tie, kuri cieš no vientulības, sāk justies labāk, veicot brīvprātīgo darbu, lai palīdzētu citiem, informē Today.

Cilvēkiem, kuri cieš no «baltā virsvalka hipertensijas», ir lielāks pamats bažīties par savu veselību, nekā uzskatīts līdz šim, ziņo NBC News.

Ja kādam neizdodas atbrīvoties no liekā svara, par spīti pareizam uzturam un čaklai sportošanai, tad vainīgs var izrādīties viņa netīrais, putekļainais mājoklis, vēsta Eat This, Not That!.

Daļai cilvēku pavasara vēstneši ir nevis putniņi, tauriņi un plaukstošās lapas, bet acu asarošana, iesnas, kņudināšana rīklē un citas alerģijas izpausmes, ko izraisa ziedputekšņi. Apkārtējiem reizēm šķiet, ka alerģiskās iesnas ir nieks, taču dažkārt spiedošā sajūta galvā, galvassāpes un deguna tecēšana var tik ļoti apgrūtināt dzīvi, ka ir jāņem slimības lapa.

Košļājamās gumijas lietošana nav slikts paradums, kamēr to atļaujamies saprātīgos daudzumos. Nav vajadzības izkošļāt veselu paciņu dienā, bet ir situācijas, kad košļene lieti noder, norāda PopSugar.

Fiziski aktīvie cilvēki ir laimīgāki, secinājuši Mičiganas universitātes zinātnieki. Pat tikai 10 minūšu ilga fiziska aktivitāte nedēļā jūtami uzlabo cilvēka garastāvokli, bet tie, kuri vingro 150 – 300 minūtes nedēļā, jūtas vēl laimīgāki, vēsta Newsweek.

To, kādā vecumā cilvēks sāk nosirmot, galvenokārt nosaka ģenētiski faktori, tādēļ šo procesu nevaram daudz ietekmēt.