Zenta Sokolova / Autori

Mīlestība var būt skaista, pacilājoša, romantiska, kvēla un arī veselīga, jo noskaidrots, ka šīs jūtas pozitīvi ietekmē konkrētus veselības rādītājus, atsaucoties uz vairākiem pētījumiem, rezumē Your Tango.

Soli tuvāk aprobācijai pavirzījies pretapaugļošanās preparāts vīriešiem, ko paredzēts lietot vienreiz dienā, tablešu formā, raksta US News & World Report.

Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem vai stimulējošiem dzērieniem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Smadzenēm nepietiek «degvielas», tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu. Roka pati stiepjas pēc kādas konfektes, cepuma, kūciņas vai cukurotas limonādes glāzes. Tajā brīdī kāre pēc kaut kā salda ir stiprāka par ģimenes ārsta, kardiologa, endokrinologa vai uztura speciālista argumentiem, neattur arī tuvinieku bažīgie skatieni un pat paša veselais saprāts. Ātri izmantojamie ogļhidrāti sniedz acumirklīgu apmierinājumu, taču ne uz ilgu laiku. Un viss sākas no gala.

Britu medijs "Mirror" vēsta, ka zviedru dīdžejs Avicii, kuru 20. aprīlī atrada mirušu, vairākkārt brīdinājis savu menedžmentu, ka lielais šovu skaits "iedzīs viņu kapā".

Regulāri lietojot uzturā augstā temperatūrā ceptu gaļu, pieaug paaugstināta asinsspiediena risks.

Labi jāapdomājas, pirms turpināt attiecības ar partneri, kurš jau vienreiz bijis neuzticīgs, raksta YourTango.

Ja cilvēks pamostas naktī un nevar atkārtoti iemigt 20 minūšu laikā, viņš var piecelties un, neieslēdzot gaismu, pastaigāt pa tumšo un kluso mājokli un tad atgriezties gultā, iesaka Today.

Ķīniešu zēns nācis pasaulē, izmantojot materiālus, ko ārpusķermeņa apaugļošanai bija nodevuši viņa vecāki, kuri pēc tam gāja bojā autoavārijā. Četrus gadus pēc vecāku nāves topošā bērna vecvecāki izmantojuši Laosas surogātmātes pakalpojumus, un tas ir nebijis precedents, ziņo BBC News.

Higiēnas ekspertiem nav viegli atrast atbildi uz jautājumu, ko labāk lietot publiskās labierīcībās pēc roku mazgāšanas: papīra dvieļus vai roku žāvētāju, kas pūš siltu gaisu.

Suņu un kaķu īpašniekiem reizēm jāpabrīnās, cik daudz šo nejauko radījumu mīlulis var salasīt salīdzinoši nelielas pastaigas laikā. Tas ir signāls, ka piesardzīgiem jābūt arī pašiem, dodoties ārā – mežā, dārzā, arī pilsētas parkā. Tiem, kuri nav čakli dabā gājēji, par ērcēm atgādina vakcīnu reklāmas medijos.

Pošoties ceļojumam, ir dabiski vairāk domāt par gaidāmo atpūtu un jaunajiem iespaidiem, nevis bažīties par problēmām, kas varētu atgadīties brauciena laikā. Ceļojuma mērķis ir sagādāt prieku. Daži psihologu pētījumi liecina, ka pat tikai doma par tūrisma braucienu uzlabo garastāvokli, tādēļ to ir vērts iecerēt un iztēloties brīžos, kad māc stress, nogurums un skumjas. Taču ceļotprieku krietni var mazināt bažas par to, ka, braucot transportā, varētu uznākt nelabums.

Pa­cien­tes bie­ži vē­las pār­ru­nāt ar gi­ne­ko­lo­gu jau­tā­ju­mu par pie­mē­ro­tu bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tu un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju iz­vē­li – kā­di vi­ta­mī­ni un mi­ne­rāl­vie­las va­ja­dzī­gi sie­vie­tes ve­se­lī­bai. Sie­vie­te gi­ne­ko­lo­ga ska­tī­ju­mā ir viens ve­sels, tā­pēc, vēr­tē­jot vi­ņas ve­se­lī­bu, uz­ma­nī­ba tiek pie­vēr­sta ne ti­kai «ma­zam lo­dzi­ņam apakš­stā­vā», bet gan vis­am or­ga­nis­mam ko­pu­mā – teic gi­ne­ko­lo­ģe Da­ce Ma­tu­le. Ir sva­rī­gi ne­ap­jukt pla­ši rek­la­mē­to pre­pa­rā­tu klās­tā, at­ce­rē­ties, ka šeit ne­der prin­cips «jo vai­rāk – jo la­bāk», un iz­vē­lē­ties to, kas pa­tie­šām uz­la­bos paš­sa­jū­tu un dzī­ves kva­li­tā­ti.

Selēns ir mikroelements, kurš piedalās vairāk nekā 100 dažādās norisēs mūsu organismā. Tā nozīme praktiski ir apzināta tikai pēdējo 30 – 40 gadu laikā, kas nav ilgs periods, salīdzinot ar tiem, kas bijuši atvēlēti, piemēram, kalcija vai dzelzs izpētei, taču izpratne par to, kādēļ selēns mums ir vajadzīgs, pieaug gan pētnieku, gan plašākas sabiedrības vidū.

Me­la­no­mas sa­slim­ša­nas ga­dī­ju­mu skaits Lat­vi­jā lai­ka pos­mā no 1985. ga­da līdz 2010. ga­dam ir du­bul­to­jies – no ne­pil­niem 100 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā līdz vai­rāk ne­kā 200 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Sa­vu­kārt mir­stī­ba no 30 ga­dī­ju­miem 1985. ga­dā ir pie­au­gu­si līdz gan­drīz 90 ga­dī­ju­miem 2010. ga­dā. Ce­rī­gi gai­dot jau­ku un sau­lai­nu va­sa­ru, diem­žēl jā­ru­nā par šo skum­jo sta­tis­ti­ku, jo me­la­no­mai ir vis­tie­šā­kā sais­tī­ba ar sau­lī­ti – viens no gal­ve­na­jiem šo ādas vē­ža for­mu pro­vo­cē­jo­šiem fak­to­riem ir pār­mē­rī­ga ul­tra­vi­ole­tā sta­ro­ju­ma dau­dzu­ma sa­ņem­ša­na.

Dzir­des pa­slik­ti­nā­ša­nās ir ne ti­kai me­di­cī­nis­ka, bet arī so­ci­āla pro­blē­ma. Vis­bie­žāk no tās cieš cil­vē­ki mū­ža ot­ra­jā pus­ē, sta­tis­ti­ka lie­ci­na, ka 50–60 ga­du ve­cu­mā pa­vā­ji­nā­ta dzir­de ir ap­tu­ve­ni 20% cil­vē­ku, 60–70 ga­du ve­cu­mā – ap 30%, bet, pār­kāp­jot 70 ga­du sliek­sni, šī pro­blē­ma ir jau 40% cil­vē­ku.

Ja cilvēka organismu salīdzina ar mašīnu, tad sirds ir motors. Lai gan šis salīdzinājums var likties nepiedodami vienkāršots, tas ir iedarbīgs, un netrūkst ārstu, kuri to izmanto sarunās ar pacientiem.

Sva­ra zau­dē­ša­nas for­mu­la, ja vien ru­na nav par no­piet­nām me­di­cī­nis­ki ri­si­nā­mām pro­blē­mām, ir ļo­ti vien­kār­ša: ēd ma­zāk un kus­ties vai­rāk! Vis­i to zi­na, un to­mēr dau­dziem ne­iz­do­das sa­sniegt ce­rē­to re­zul­tā­tu. Vai tie­šām at­kal ne­pie­pil­dī­sies ie­ce­re sa­gai­dīt va­sa­ru ja ne la­bā, tad vis­maz la­bā­kā for­mā ne­kā paš­laik?

Kļava mostas agrāk par bērzu. Ne katram ir iespēja un vajadzīgās prasmes tecināt kļavu sulu, bet pašlaik to var iegādāties tirgos un tirdziņos.

Gan sa­bied­rī­bas, gan me­di­ķu do­mas par šo jau­tā­ju­mu da­lās. Vie­ni ka­te­go­ris­ki ie­sa­ka ēst piln­vēr­tī­gu, sa­ba­lan­sē­tu uz­tu­ru un ar ba­gā­ti­nā­tā­jiem ne­nie­ko­ties, ci­ti uz­ska­ta, ka mūs­die­nu pār­ti­kas pro­duk­ti ne vien­mēr spēj no­dro­ši­nāt vi­su va­ja­dzī­go, tā­pēc uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­ša­na ir dzī­ves ne­pie­cie­ša­mī­ba.

Lasot publikācijas, kurās uzskaitītas asinsrites problēmu pazīmes, gandrīz katram neviļus jāpadomā: bet kā tad ir man – vai es gadījumā arī neciešu no reiboņiem, trokšņa ausīs, atmiņas vājināšanās, galvassāpēm, vai arī man nav aukstas plaukstas un pēdas? Un labi vien ir, ka cilvēks nonāk pie šīs domas, aprunājas par to ar ārstu un lūdz aptiekāram ieteikt kādu produktu, kas asinsriti ietekmē labvēlīgi.

«Dzī­vē viss rit diez­gan ātr­i, un dau­dzas lie­tas stei­gā no­tiek ne­ma­nā­mi. Vie­na no tā­dām ir lie­kā sva­ra pa­rā­dī­ša­nās un pār­vēr­ša­nās no­piet­nā pro­blē­mā, ko sauc par ap­tau­ko­ša­nos,» sa­ka di­ētas ārsts An­dis Brē­ma­nis. «Vie­na lie­ta ir ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba ar sa­vu vi­zu­ālo tē­lu un to, ka vairs ne­der pie­ras­tais ap­ģēr­ba iz­mērs, bet pār­lie­ku liels svars ra­da arī pa­aug­sti­nā­tu ris­ku, ka va­rē­tu at­tīs­tī­ties tā­das kai­tes kā ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abēts, tau­kai­nā he­pa­to­ze (ak­nu ap­tau­ko­ša­nās), ho­les­te­rī­na un urīn­skā­bes viel­mai­ņas trau­cē­ju­mi. Var pa­rā­dī­ties sirds un sma­dze­ņu asins­va­du pro­blē­mas, kā arī pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens.»

Vai jūs sekojat informācijai par dažādiem «superproduktiem»? Grūti pateikt, kādēļ tā vai cita ēdamlieta pēkšņi nonāk uzmanības centrā un tiek pasludināta par īpaši vērtīgu. Reizēm tas ir kaut kas eksotisks un nedzirdēts, reizēm labi pazīstams un šķietami necils, kādreiz teju vai pretīgs un līdz šim par ēdamu nemaz neuzskatīts, bet tik un tā tiek slavināts, un jāsāk domāt, ka varbūt tiešām šis produkts var dot kādu sevišķu labumu mūsu organismam, ja jau entuziasti tā apgalvo. Daži produkti un uztura tendences saglabājas apritē ilgāku laiku, citi kā atnāk, tā aiziet. Nevajadzētu šai modei akli sekot, tāpat arī cerēt uz brīnumiem, bet saprāta robežās vairumam no mums nenāk par ļaunu mazliet dažādot ēdienkarti.