Zenta Sokolova / Autori

Pirms dažiem gadiem sākt rītu ar glāzi citronu ūdens kļuva stilīgi, un šī mode joprojām nav pārgājusi. Vieniem šis dzēriens jau apnicis, citi jūtas vīlušies, nesagaidot solīto efektu, bet joprojām kāds sev to atklāj no jauna un raida sociālajos medijos jūsmīgas atziņas, un pat šajā vietējām ogām bagātajā laikā dod priekšroku citrona šķēlītei, nevis, piemēram, kādai zemenei vai ķirsim.

Mēs zinām, ka, rūpējoties par zobu veselību un izskatu, jāiet pie higiēnista un zobārsta, ka ikdienā zobi pareizi un regulāri jātīra, reklāmas rosina lietot dažādas zobu pastas, kas sola žilbinošu baltumu. Bet ar to visu var izrādieties par maz.

Sausums mutē ir apgrūtinoša parādība. Tas rada nepatīkamas sajūtas un veicina problēmas mutes dobumā. Ja mutes gļotāda ir sausa, vieglāk attīstās smaganu, mēles un citi iekaisumi, rodas smaka no mutes, draud arī sēnīšu slimības, jo mutes dobumā netiek uzturēta normāla mikrovide. Sausā mutē biežāk attīstās kariess, jo nepietiek siekalu, kas aizskalo skābās baktērijas.

Aizcietējumi šodien ir tipiska veselības problēma, kuras risināšanai tiek meklēti arvien jauni līdzekļi, no kuriem liela daļa ir pārtikas produkti, tostarp jogurts, skābēti kāposti, tējas sēne, dažādi šķiedrvielu maisījumi.

Stenfordas universitātes zinātnieki spēruši pirmos soļus, lai radītu iespēju ar asinsanalīžu palīdzību prognozēt, kura grūtniecība varētu beigties ar priekšlaicīgām dzemdībām, raksta Time.

Ūdens zālēm jāuzdzer ne jau tikai tāpēc, lai ar tām neaizrītos, bet galvenokārt tādēļ, lai nenodarītu kaitējumu barības vadam, apkopojot vairāku ekspertu viedokli, vēsta Reader’s Digest.

Gaišajās un siltajās vasaras naktīs nereti ir grūtāk iemigt. Jāņu naktī par to galva nav jālauza, bet citādi arī vasarā ir pilnvērtīgi jāizguļas, jo katra zaudēta miega stunda atriebjas nākamajā dienā, samazinot mūsu darbspējas aptuveni par 25%. Tāpēc pieaugušam cilvēkam vidēji jāguļ astoņas stundas diennaktī neatkarīgi no gadalaika.

Sēdoša dzīvesveida piekopējiem, kādi šodien esam vairākumā, draud gluteālā amnēzija, ko sauc arī par atmirušās sēžamvietas sindromu, norāda Pure Wow.

Sākoties vasaras sezonai, Jūrmalas pilsētas pludmalēs arī šogad kvalificētu treneru vadībā notiek daudzveidīgas aktivitātes veselības uzlabošanai, kas tiek nodrošinātas ar Eiropas Sociālā fonda un Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu projektā Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Jūrmalā.

Angļu pētnieku grupa izstrādā biotehnoloģiju, kas ļautu radzenes transplantātus iegūt ar trīsdimensiju printeru palīdzību, vēsta Quartz.

Honkongā nesen veikts pētījums, kas parāda, ka lasīšana ir viena no intelektuālām darbībām, kas lietderīga vecuma plānprātības riska mazināšanai, informē Medical Daily.

Ļoti aizņemti cilvēki, kuri ilgāku laiku maksimāli koncentrējas kādam darbam, sāk sliktāk uztvert apkārtējās smaržas un smakas.

Braucot zaļumos, pošoties līgošanai laukos vai turpat savā dārzā, jārēķinās ar varbūtību, ka par mums interesēsies odi un dunduri, jāsargās no ērcēm, un nav izslēgts, ka nāksies sastapties arī kādu biti, lapseni vai irsi. Izvairīties no šiem kukaiņiem, atbaidīt vai arī iznīcināt, lai sevi pasargātu – izvēle atkarīga no attieksmes un iepriekšējās pieredzes. Bet kaut kādam risinājumam ir jābūt.

At­va­ļi­nā­ju­mu lai­kā un brīv­die­nās, kad cil­vē­ki vai­rāk lai­ka pa­va­da da­bā, to­starp sau­ļo­jo­ties pie ūde­ņiem,  on­ko­lo­gi ai­ci­na būt pie­sar­dzī­giem un pirms sau­ļo­ša­nās pie­vērst uz­ma­nī­bu vai­rā­kiem fak­to­riem.

Atklāti jāatzīst, ka rakstīt par karstumu ir riskanti: vienu dienu tas smagi apgrūtina dzīvi un neatliekamās palīdzības mediķiem jāsteidz pie pārkarsušajiem, bet jau nākamajā var beigties, un lasītājs, laikrakstu atšķīris, domā – cik neaktuāls temats. Tomēr prognozes vismaz pagaidām vēsta, ka šovasar karstu laiku piedzīvosim biežāk nekā pērn un aizpērn. Karstums ir vienlaikus gaidīts un negaidīts, un mums jādomā, kā sadzīvot ar laika apstākļiem, lai nenodarītu sev pāri.

Pirmās zemenes pirmajā jūnijā – sen tā nav bijis. Vai maz līgotājiem vairs būs palikusi kāda oga, ko nobaudīt pa taisno no dobes? Un peonijas jau nozied, un īrisi, vietām arī jasmīni uzplaukuši. Šķiet, ar dārza izravēšanu līdz Jāņiem šogad problēmu nebūs, jo nezāles sausumā ir piebremzējušas attīstību. Toties laistīt kultūraugus gan nākas pamatīgāk. Zinātāji spriež, ka šogad būs vairāk dažādu kaitēkļu, tāpēc jābūt gataviem tos apkarot.

Tas, ka filmu varoņi – gudrinieki un prātvēderi bieži nēsā brilles, varbūt nav tikai sagudrots kino stereotips, liek domāt Edinburgas universitātes zinātnieku secinājumi, vēsta Best Life.

Cilvēkiem, kuri staigā ātri, ir mazāks risks nomirt ar vēža, sirds un asinsvadu slimībām un citām kaitēm, atklājuši Sidnejas universitātes pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Kembridžas, Edinburgas, Limerikas un Ulsteras universitātes.

Vai zinājāt, ka organismam piemīt spējas slēpt slimību simptomus? Un te nav runa par viltīgām un infekcijām vai vēža šūnām. Mūsu ķermenī iebūvēti savdabīgi kompensatorie mehānismi, kuri, īpaši tad, ja organisms ir spēcīgs, var panākt, ka cilvēks ilgu laiku nemaz nepamana snaudošās sirds un asinsvadu slimības, līdz pēkšņi kādu dienu šķietami vesels cilvēks nonāk slimnīcā ar infarkta vai insulta diagnozi.

Kamēr gaļēdājs personīgi nepazīst nevienu veģetārieti, viņš var vienkārši paraustīt plecus par šiem «zālēdājiem». Situācija mainās, ja veģetārismam pievēršas kāds tuvs cilvēks vai arī ciemos bieži ierodas viesi, kuri ievēro šos ēšanas principus, – tad nāk izpratne, ka nepietiek tikai ar dažiem gurķiem un tomātiem, lai nodrošinātu viņiem pilnvērtīgu maltīti.

Otrā tipa diabēta pacienti var atļauties ēst duci olu nedēļā, jo sirds un asinsvadu slimību risku tas nepaaugstina, informē Medical Daily. To atzinuši Sidnejas universitātes pētnieki.

Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē. Produkti, kas satur divdaivu ginka lapu ekstraktu, ir visnotaļ pieprasīti, un īpaši par tiem interesējas cilvēki, kuri rūpēs par savu veselību dod priekšroku produktiem, kas iegūti no dabas vielām.