Zenta Sokolova / Autori

Gri­bē­tos ti­cēt, ka, ne­rau­go­ties uz ne­gā­ci­jām ve­se­lī­bas ap­rū­pē, ik­viens to­mēr mek­lēs ār­stu, ja ga­dī­sies no­piet­na sli­mī­ba. Sa­vu­kārt ar ik­die­niš­ķām ve­se­lī­bas pro­blē­mām ar­vien vai­rāk cil­vē­ku mē­ģi­na tikt ga­lā pa­ši.

Glī­ti un bal­ti zo­bi ir sva­rīgs mū­su vi­zu­ā­lā tē­la ele­ments, kas, iz­rā­dās, ap­kār­tē­jiem cil­vē­kiem pat ne­ap­zi­nā­ti ra­da ie­spai­du, ka mēs esam jau­ni, ve­se­lī­gi un vis­no­taļ veik­smī­gi. Tē­la vei­do­ša­nā pie­da­lās da­ba, zob­ārsts, hi­gi­ē­nists un arī mēs pa­ši ar sa­viem ik­die­nas pa­ra­du­miem. Te nav ru­na ti­kai par zo­bu tī­rī­ša­nu vai die­go­ša­nu un pa­rei­zu mu­tes do­bu­ma kop­ša­nas lī­dzek­ļu iz­vē­li. Ir at­klā­ti arī ci­ti vien­kār­ši vei­di, kā dien­die­nā rū­pē­ties, lai zo­bi il­gāk sa­gla­bā­tos skais­ti un ve­se­li.

Alumīnija folija, ko izmantojam produktu cepšanai, grilēšanai vai vienkārši iesaiņošanai, šķiet pārbaudīta vērtība, jo to ražo kopš 1910. gada. Tiesa, tolaik ražotāji diez vai varēja iedomāties, ar kādu vērienu cilvēki nākotnē patērēs foliju dažādām virtuves vajadzībām.

Tas nav tikai mīts, ka, lūkojoties datorā, planšetē vai viedtālrunī, jūtami pieaug risks acu veselībai. Lai gan visbiežāk šajās elektroniskajās ierīcēs izmanto LED gaismu, kas nodara acīm mazāku kaitējumu nekā ultravioletā gaisma, mēs saviem redzes orgāniem darām pāri paši, ikdienā lūkojoties ekrānos daudzas stundas.

Britu zinātnieki iesaka sagādāt kaut neilgu tuvību ar dabu tiem, kuri strādā birojos, pārceļot darba apspriedes uz tuvējo parku.

Ja nākas ierobežot cukura patēriņu, tomēr ļoti gribas kaut ko saldu, kārdinoši šķiet dažādi produkti, uz kuru iesaiņojuma rakstīts «bez cukura». Visbiežāk tie satur kādu no mākslīgajiem saldinātājiem.

«Pārim, kas vēlas bērnu, ir rūpīgi jāseko līdzi savai ēdienkartei,» stāsta ginekoloģe, klīnikas EGV vadītāja Zane Vītiņa. Līdztekus daudziem citiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku spēju radīt pēcnācējus, arī uzturam ir sava nozīme. Par to, kā ar uztura palīdzību iespējams veicināt auglību, stāsta uztura speciāliste Jevgēnija Jansone.

Alabamas uzņēmums Volatile Analysis paziņojis par nodomu sākt ražot košļājamo gumiju, kas palīdzēs agrīni noteikt, vai cilvēkam ir vēzis.

Indijas Mumbajas, Čennai un Haidarābādu starptautiskajās lidostās svētdien noteikts augstākais trauksmes līmenis, jo Mumbajas policija saņēmusi ziņas par iespējamu lidmašīnas nolaupīšanas mēģinājumu, liecina amatpersonu un mediju sniegtā informācija.

Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana, Spodrības mēnesis un lielā talka. Priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina, ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.

Di­abēts ir vie­na no drau­dī­gā­ka­jām tā sau­kta­jām ci­vi­li­zā­ci­jas sli­mī­bām, kas pie­mek­lē ar­vien vai­rāk cil­vē­ku, ne vel­ti Pa­sau­les ve­se­lī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abē­tu ir at­zi­nu­si par glo­bā­lu epi­dē­mi­ju. Lai va­rē­tu rū­pē­ties par di­abē­ta pro­fi­lak­si un lai­kus pa­ma­nī­tu šo sli­mī­bu, ir jā­ie­gūst par to kaut vai ele­men­tā­ra iz­prat­ne. Un vis­pirms der at­brī­vo­ties no da­žiem ie­sīk­stē­ju­šiem mal­diem, kas jo­pro­jām dzī­vi.

Kad taisīt manikīru, kad iet pirtī vai atmest kaitīgos ieradumus un kurās dienās nav ieteicams apmeklēt frizieri - to noskaidro šajā kalendārā.

Ie­bil­du­miem pret lie­lu sāls pa­tē­ri­ņu ir no­piet­nāks pa­mats, ne­kā līdz šim ti­ka uz­ska­tīts, – lie­ci­na pē­tī­ju­mu da­ti.

NRA jau informēja par Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un biedrības Veselības projekti Latvijai kampaņu Kā nepārmaksāt par zālēm?. ZVA ir sagatavojusi informatīvu bukletu ārstiem Racionāla zāļu izvēle. Tas sniedz vairāk informācijas par ģenērisko zāļu īpašībām, reģistrāciju un lietošanu. Buklets tiks nosūtīts visām ārstu profesionālajām asociācijām Latvijā.

Cilvēki bieži gūst saules apdegumus tieši tāpēc, ka nav sagatavojušies šādam pavērsienam. Šķiet, vēl jau saule nav tik spēcīga, un es taču nesauļojos, bet tikai braucu ar velosipēdu, pļauju mauriņu, spēlēju futbolu, piedalos talkā vai būvdarbos.

Gan uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti, gan tie, ku­ri cen­šas tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, zi­na, cik bie­ži la­bais no­doms mai­nīt sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus un uz­ņemt ma­zāk ka­lo­ri­ju pēc da­žām die­nām tiek at­mests.

Kamēr liela daļa ļaužu ļaujas neveselīga uztura pārmērībām un visā pasaulē veselības politikas bīdītāji nezina, kā vest viņus pie prāta, arvien noteiktāk iezīmējas arī otra galējība – apsēstība ar pareizu uzturu. Latvijā tā vēl nav bieža problēma, tomēr tendences jau iezīmējas.

Vai smieties ir veselīgi? Tas ir kārtējais jautājums, uz kuru saņemam izvairīgu atbildi – par to vēl zinātnieki strīdas. Nevar noliegt, ka daudzi cilvēki pēc kārtīgas izsmiešanās jūtas labāk, tomēr nav īsti skaidrs, cik lielā mērā to nosaka smieklu fizioloģiskais mehānisms un cik lielā mērā citas lietas, kas saistītas ar smiekliem – laba humora izjūta, pozitīva attieksme pret dzīvi, draudzīga un ģimeniska jautrība. Diez vai kādreiz pienāks laiki, kad ārsts pacientam dos norādījumu smieties, piemēram, vienu stundu rītā un vēl stundu vakarā, lai izārstētos no tās vai citas kaites, taču smieklu pozitīvā ietekme var palīdzēt dažādās ārstniecības jomās un uzlabot dzīves kvalitāti kopumā.

Ak­nu ve­se­lī­bas la­bā katrs pats var daudz ko da­rīt, un lie­lā­ko­ties tas ne­pra­sa spe­ci­fis­kus un sa­rež­ģī­tus pa­sā­ku­mus. Kas nāk par la­bu ak­nām – nāk par la­bu vis­am or­ga­nis­mam, tā­pēc cil­vēks, kurš ie­vē­ro vis­pār­zi­nā­mos ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da no­sa­cī­ju­mus, jau ir uz pa­rei­zā ce­ļa, pat ja viņš se­viš­ķi ne­ie­dzi­ļi­nās, kā­pēc tas va­ja­dzīgs. Ta­ču, jo lie­lā­ka iz­prat­ne, jo la­bāk – tā kal­po pa­pil­du mo­ti­vā­ci­jai.

Ērču sezonas sākumu pirmie nereti pamana suņu un kaķu īpašnieki, kuriem arī šogad nācās atbrīvot savus mīluļus no nejaukajiem kukaiņiem, pirms vēl tā pa īstam bija pienācis pavasaris un pašiem prāts vēl nenesās uz āra aktivitātēm.

Cen­šo­ties iz­da­bāt sti­la un mo­des ten­den­cēm, ne­aiz­mir­sī­sim par sa­vu ve­se­lī­bu. Vis­bie­žāk mūs da­ra uz­ma­nī­gus ra­di­kā­li jaun­i skais­tum­kop­ša­nas pa­kal­po­ju­mi, ku­ri pra­sa no klien­ta zi­nā­mu uz­drīk­stē­ša­nos, jo re­zul­tāts, ie­spē­jams, liks ga­rām­gā­jē­jiem uz ie­las at­ska­tī­ties. Vei­cot eks­trē­mas pār­vēr­tī­bas, cil­vēks jau ie­priekš ir no­ska­ņo­jies lie­lā­kam vai ma­zā­kam ris­kam, un ne­vē­la­mās se­kas ve­se­lī­bai, ja tā­das ir, pa­ras­ti nāk uz­reiz. Ci­tā­di ir ar ap­ģēr­biem, ap­aviem un ak­se­su­āriem, kas vei­do mū­su sti­lu il­gā­kam lai­ka pos­mam, var­būt pat vis­am mū­žam.

Skaistums prasa upurus. Cik lielus – tas jālemj katram labas ārienes tīkotājam pašam. Glīta izskata vārdā arvien vairāk gatavi ciest arī vīrieši, bet augstpapēžu apavi mūsu laikmetā tomēr ir sieviešu privilēģija un problēma. Pirmos vēsturē zināmos augstpapēžu apavus gan izdomājuši vīrieši – par to liecina attēli uz 9. gadsimtā apgleznotiem persiešu traukiem. Tā bijusi inovācija tīri praktiskos nolūkos – lai jātniekiem, zirgā sēžot, kājas neslīdētu laukā no kāpšļiem. Dāmas sākušas valkāt kurpes ar augstiem papēžiem tikai 17. gadsimtā un kopš tā laika dara to regulāri, neraugoties uz mediķu skaidrojumiem par šādas rīcības kaitējumu veselībai.