Zenta Sokolova / Autori

Tā­dā ne­pa­stā­vī­gā kli­ma­tā kā mū­sē­jais kar­stums ir vien­lai­kus gai­dīts un ne­gai­dīts. Cil­vē­ki, ku­ri mīt kon­ti­nen­ta vi­die­nē, ap­mek­lē­jot Lat­vi­ju, brī­nās – kā tas var būt, ka vie­nu die­nu pūš vējš, līst lie­tus un ter­mo­metrs rā­da 15 grā­du, bet nā­ka­ma­jā die­nā sta­biņš jau tu­vo­jas 30 grā­du at­zī­mei un sau­le kar­sē pil­nā spa­rā? Bet tā nu tas ir, un, kad kar­stās die­nas at­kal klāt, jā­do­mā, kā sa­dzī­vot ar lai­ka ap­stāk­ļiem, lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri un to­mēr bau­dī­tu va­sa­ru, kas ta­ču ir tik īsa.

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto vecāku Latvijā uzskata, ka tieši finansiālās problēmas ir tās, kas pieaugušajiem ģimenē rada vislielākās raizes, liecina sociāli izglītojošās kampaņas Stresam nē! ietvaros martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 501 respondents no visas Latvijas. Kā otru nozīmīgāko stresoru 39% vecāku minējuši nespēju mainīt dažādus no pašu rīcības neatkarīgus apstākļus. Savukārt kā lielākais stresa cēlonis bērniem tiek minēta pārmērīgā noslogotība.

Kurš tad nezina, kā tīrīt zobus? To taču darām visu mūžu. Gadās pat, ka pieauguši cilvēki no sirds apvainojas, kad zobārsts vai higiēnists sāk dot padomus šajā jautājumā. Bet tie, kuri seko jaunākajām atziņām, zina, ka laika gaitā viss tomēr mainās, ņemot vērā pētījumus un arī jaunu, pilnveidotu zobu kopšanas produktu parādīšanos. Daži ieteikumi ir laika gaitā atmesti, daži pārāk sekojuši modei, bet pamatu pamats paliek – svarīgi ir zobus tīrīt regulāri, lai nodrošinātu zobu un smaganu veselību.

Šogad laika apstākļi ir īpaši viltīgi un dārza darbi kavējas. Roka neceļas rūpīgi izlolotos dēstus izstādīt laukā, ja sinoptiķi atkal sola salnu. Pat nezāles šķiet piebremzējušas savu attīstību, bet dārzkopji zina – nekur jau tās nepaliks. Drīz vien atkal nāksies cīnīties visiem līdzekļiem, lai nelūgtās viešņas nenomāktu kultūraugus, būs jākaplē, jāravē un jālasa laukā vārpatu, gārsu un citu nezāļu saknes, kas neatlaidīgi spraucas iekoptajā teritorijā un dzen asnus.

Ja pā­rim pēc 40 ga­du ve­cu­ma vairs nav sek­su­ā­lu at­tie­cī­bu, tam ne­trūkst aiz­bil­di­nā­ju­mu. Kaut kā vairs ne­gri­bas, ir tik šaus­mīgs stress un no­gu­rums, kļūs­tam ve­ci, ko nu vairs... Me­di­cī­nas zi­nāt­nie­ki to­mēr sa­ka: tā ne­va­ja­dzē­tu būt! Vi­sas šis at­ru­nas iz­klau­sās ti­ca­mi, ta­ču ir pa­mats do­māt, ka tie to­mēr nav īs­tie cē­lo­ņi.

Poētiski raksturojot, naktssvece ir augs ar laimīgas sievietes starojumu, ar mirdzuma noslēpumu.

Kādam pirmo, bet kādam jau nezin kuro reizi mūžā jāpošas eksāmenam. Doma par to reti kad ir priecīga, lai arī pedagogi mēdz teikt, ka eksāmens ir svētki. Zināmā mērā eksāmenu rezultāti atkarīgi no veiksmes, bet galvenokārt iznākumu tomēr nosaka zināšanas un prasmes. Savu artavu dod arī tas, cik labi vai slikti organizēts mācīšanās process un kāds ir konkrētā cilvēka prāta asums, atmiņa un spēja tikt galā ar lielu informācijas daudzumu. Pilnīgi saprotams ir arī satraukums, tomēr nedrīkst pieļaut, ka tas kļūst nekontrolējams.

Vēsākos gadalaikos nākas speciāli sev atgādināt, ka dienā jāizdzer noteikts šķidruma daudzums, bet vasarā organisms par to uzstājīgi atgādina pats – jūtam slāpes.

Apkopoti TOP3 ieteikumi, kā ātri beigt žagoties

Cik tas iz­klau­sās pa­mā­co­ši un gar­lai­cī­gi: rū­pē­ties par sirds un asins­va­du sli­mī­bu pro­fi­lak­si. Tū­līt nāk prā­tā ār­sti, ana­lī­zes, kar­dio­gram­ma, asins­spie­die­na mē­rī­ša­na un vis­vi­sā­di ne­drīkst. Rei­zēm bez vis­a tā ne­iz­tikt, ta­ču ir tik daudz vien­kār­šu lie­tu, ko cil­vēks sa­vas sirds ve­se­lī­bas la­bā var da­rīt kat­ru die­nu un, ie­spē­jams, jau da­ra, par to īpa­ši ne­pie­do­mā­jot. It kā ne­kā se­viš­ķa, ta­ču arī katrs sīks so­lī­tis vē­la­ma­jā vir­zie­nā pa­līdz tu­vo­ties mēr­ķim.

Kas vainīgs, ja cilvēks izskatās vecāks, nekā ir patiesībā? Visiem zināmi cēloņi ir iedzimtas īpatnības, dažādas slimības, smēķēšana, alkohola pārmērības, nesaprātīga sauļošanās, pārslodze, stress, hronisks miega bads. Retāk iedomājamies par sīkiem ikdienas paradumiem, kas šķiet pavisam nevainīgi, bet, ar laiku summējoties, dod savu negatīvo ieguldījumu mūsu ārienē, atstājot graujošu iespaidu uz sejas ādas stāvokli. Varbūt vēl nav par vēlu tos apzināties un atmest.

Pa­rei­zi lie­to­ta kos­mē­ti­ka, uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ji, pro­ce­dū­ras – tas vēl nav viss, kas va­ja­dzīgs, lai cil­vēks va­rē­tu jus­ties un iz­ska­tī­ties jaun­āks. Pre­to­ša­nās ve­cu­mam, cī­ņa ar grum­bām un pa­gu­ru­mu so­kas la­bāk, ja iz­do­das at­teik­ties no da­žiem ik­die­niš­ķiem, šķie­ta­mi ne­kai­tī­giem ie­ra­du­miem.

Rīgas centrā šovakar izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha.

Kārpa nav pamats panikai, tomēr nelikties par to ne zinis arī nav labi. Nevērīgākam cilvēkam pašam kārpa šķiet tāds nekaitīgs izaugums uz ādas, kas nav īpaši traucējošs, taču jāzina, ka tā ir vīrusu slimība, ar kuru var aplipināt citus. Papilomas vīrusam nonākot uz bojātas ādas virsmas, tas iekļūst organismā. Ja imunitāte ir kārtībā, tad infekcija cilvēku parasti neskar, bet ja tā kaut kādu iemeslu dēļ ir novājināta, tad notiek inficēšanās. Kārpas ir izplatītas samērā bieži, sevišķi bērniem un jauniešiem. Ar tām cilvēki inficējas kontaktu ceļā. Īpaši liela inficēšanās iespēja ir tad, ja pastāv regulāri un atkārtoti sadzīves kontakti ar cilvēku, kuram ir kārpas, piedevām ādā ir kāds neliels bojājums un arī imūnsistēmai tajā brīdī radušās problēmas.

No 8. līdz 14. maijam notiks Rīgas restorānu nedēļa. Restorānu pastāvīgie apmeklētāji jau sākuši apvaicāties viesmīļiem, kad beidzot šis pasākums būs. Laipni gaidīti ir arī tie, kuri restorānos parasti neiegriežas. «Mēs vēlamies graut stereotipu, ka restorāna apmeklējums ir ļoti dārgs vai galvenokārt adresēts tūristiem. Gribam, lai visi viesi jūtas brīvi, izbauda ēdienus un dzērienus un labi atpūšas,» saka restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti... šefpavārs Ainārs Volodka, kuru Neatkarīgā aicināja uz sarunu Rīgas restorānu nedēļas priekšvakarā.

Apspriežot kādas diētas efektivitāti, pirmais jautājums parasti ir par to, cik kilogramus un cik ilgā laikā tā palīdz nomest. Šķiet, katram diētu fanam jāiziet cauri brīnumu gaidīšanas, svara zaudēšanas un drīzas atgūšanas fāzei, lai saprastu, ka nedrīkst ignorēt diētas ietekmi uz veselību un tās spēju vai nespēju dot organismam visas vajadzīgās uzturvielas.

To, kāpēc nagi ne vienmēr ir stipri, skaisti un veselīgi, nosaka daudzi faktori, daļa no tiem saistīta ar organisma vispārējo stāvokli un uzturu, bet daļa – ar nagu nepareizu vai paviršu kopšanu. Ja laka uz nagiem paliek pārāk ilgi, tajā esošie pigmenti var daļēji iesūkties nagu virsmā un to jūtami sausināt, sevišķi tas attiecas uz kāju nagiem. Laiku pa laikam laka jānoņem un jāļauj nagiem elpot.

«Veselīgs uzturs ir viens no labas reproduktīvās veselības stūrakmeņiem, tāpēc ir svarīgi saprast, ko ieteicams un ko nav ieteicams lietot uzturā,» norāda Klīnikas EGV vadītāja ginekoloģe Zane Vītiņa. Kādus produktus nelietot, ja tiek plānota grūtniecība, skaidro arī uztura speciāliste Jevgēnija Jansone.

Ko darīt, kad nāk raudiens: visiem spēkiem valdīties vai ļaut asarām vaļu? Risinot konfliktus darbā vai kārtojot sarežģītas formalitātes iestādēs, raudāšanu varētu pārprast un uztvert kā bezspēcības un nekompetences pazīmi, bet ir ļoti labi, ja cilvēks var netraucēti izraudāties kādā klusā drošā vietā, kur nebūtu jājūtas neērti un jābaidās no apkārtējo reakcijas. Tas var nākt par labu gan fiziskajai, gan arī garīgajai veselībai.

No sīkām veselības problēmām reizēm nav pasargāts arī vesels cilvēks. Te nav runa par nopietnām situācijām, kad obligāti jāmeklē mediķu palīdzība, bet par tādām, ar kurām lielākoties jāprot tikt galā pašiem.

Ne­re­dza­mā pa­ra­lē­lā pa­sau­le, ku­rā mīt da­žā­di sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji, ir te­pat līdz­ās, kat­rā mā­jok­lī. At­se­viš­ķas vie­tas mik­ro­biem mū­su vir­tu­vē ir glu­ži kā pa­ra­dī­zes stū­rī­ši, tā­pēc tās jā­tī­ra un jā­kopj īpa­ši rū­pī­gi. Grie­ža­mo dē­lī­ti vai na­zi, kas bi­jis sa­ska­rē ar jē­lu ga­ļu, pa­ras­ti at­ce­ra­mies kār­tī­gi no­maz­gāt, ta­ču pie­mir­stas ci­ti priekš­me­ti, ku­riem, saim­nie­ko­jot vir­tu­vē, jā­pies­ka­ras ne­skai­tā­mas rei­zes.

Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, šodien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).