Zenta Sokolova / Autori

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad noraujas un visu atgūst.

Vai zinājāt, ka arī uzturam ir sava, lai arī ne galvenā, loma laba miega veicināšanā? Skaidrs, ka pirms gulētiešanas nevajag pieēsties, bet arī likties uz auss izsalkušam nav labi. Un izrādās, ka nozīme ir arī produktu izvēlei, jo ir ēdieni, kuri sekmē labāku miegu.

Ja gri­bi pa­rā­dīt se­ju pa­va­sa­ra sau­lei, tad pa­do­mā, ko par to teiks acis. Sau­les gais­ma, no­nā­kot cil­vē­ka acī, tiek vir­zī­ta tie­ši uz ma­ku­lu jeb dzel­te­no plan­ku­mu, kas ir acs tīk­le­nes cen­trā­lā un vis­ju­tī­gā­kā da­ļa, kas at­bil­dī­ga par re­dzes asu­mu.

Populārākie mājas mīluļi – suņi un kaķi – var gan uzlabot savu īpašnieku veselību, gan arī radīt tai zināmu risku. Lai gūtu prieku no komunikācijas ar saviem mīļdzīvniekiem, jāsaskata medaļas abas puses.

Pārkāpt 50 gadu robežu nudien nav tik dramatiski, kā varbūt šķita jaunībā. Netrūkst piecdesmitgadnieku, kuri atzīst, ka šis viņu mūžā ir skaists posms, jo bērni aizvadīti patstāvīgā dzīvē, pats esi šo to sasniedzis, vari vairāk laika veltīt sev. Lai dzīvesprieks un enerģija neizsīktu arī turpmāk, arvien lielāku nozīmi iegūst rūpes par savu veselību.

Katrā jokā ir kāds patiesības grauds. Viegli jau pasmīnēt par tiem, kuriem liekā svara problēma ir nepārejoša aktualitāte, tomēr nezinātājam grūti saprast, kā tas ir, kad domas visu laiku ap ēdienu vien grozās. Katram ir savas gaidas saistībā ar tievēšanu, pamatotas un arī nepamatotas.

Vai pa­va­sa­ra no­gu­rums ir da­bis­ka pa­rā­dī­ba, dzī­ves­vei­da ne­pa­rei­zī­bu se­kas vai mār­ke­tin­ga iz­do­mā­jums? Tie me­di­ķi, ku­ri no­ska­ņo­ti ka­te­go­ris­ki, uz­ska­ta: ja cil­vē­ka die­nas re­žīms, uz­turs, fi­zis­kā un ga­rī­gā slo­dze at­ro­das pa­stā­vī­gā līdz­sva­rā, tad ne­kāds pa­va­sa­ra no­gu­rums ne­ro­das. Hro­no­bi­olo­ģi­ja pa­va­sa­ra no­gu­ru­mu sais­ta ar to, ka ša­jā ga­da­lai­kā cil­vē­ka or­ga­nis­mā strau­ji pa­pla­ši­nās dau­dzu or­gā­nu un or­gā­nu sis­tē­mu bio­rit­mu am­pli­tū­da – mū­su iek­šē­jais bio­lo­ģis­kais pulk­ste­nis re­aģē uz die­nas pa­ga­ri­nā­ša­nos, pa­stip­ri­nā­to Sau­les ak­ti­vi­tā­ti un no­ri­sēm Ze­mes mag­nē­tis­ka­jā lau­kā.

Asins­spie­die­nu lai­ku pa lai­kam der pār­bau­dīt ik­vie­nam, arī tam, kurš jū­tas la­bi un ap­gal­vo, ka vis­pār ne­zi­not, kas tas asins­spie­diens tāds ir.

Gaisa mitrināšanas ierīces palīdz cīnīties ar sausu gaisu telpās un tā sekām – ādas sausumu, acu sausumu, lūpu plaisāšanu, matu elektrizēšanos, pasliktinātu elpceļu gļotādu stāvokli.

Pacelt kādu glāzīti – vai tas ir slikti vai tomēr pieļaujami? Katrs spriež pēc savas pieredzes, un tā ir ļoti atšķirīga. Attiecības ar alkoholu regulē dažādi faktori, gan iedzimti, gan ar dzīvesveidu saistīti, un patiesībā neviens nevar droši zināt, kādas tās izvērtīsies tieši viņam. ASV apkopota informācija par dažādiem alkohola lietotāju tipiem saistībā ar patērēto stipro dzērienu daudzumu un risku veselībai, ko tas rada.

«Lai sasniegtu vēlamos svara samazināšanas rezultātus, ļoti svarīga ir pareiza pārtikas produktu kombināciju izvēle,» atzīst Lietuvas dietoloģe Laura Romeraite-Kuklieriene. Pārdomāta uztura produktu kombinēšana var palīdzēt ne tikai samazināt lieko svaru, bet arī mērķtiecīgi veicināt dažādus organisma procesus.

Norūdīšanās ir sistemātisks un pakāpenisks asinsrites un nervu treniņš – vienkāršs, gadsimtos pārbaudīts procedūru kopums, kas prasa labu gribu un zināmu pacietību.

Pavasaris vēl nav atnācis, bet pavasara nogurums jau klāt? Par tā biežākajiem cēloņiem tiek minēts vitamīnu trūkums un organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, jo vielmaiņa un hormonu ražošana jāpielāgo dabiskajam apgaismojumam un gaisa temperatūrai.

Tu se­ko lai­ka zi­ņām, ska­ties pa lo­gu, re­dzi, ka viens otrs līdz­cil­vēks sā­cis kle­pot un šķau­dīt, to­mēr klu­sī­bā ce­ri, ka elp­ce­ļu vī­ru­si, kas ak­ti­vi­zē­ju­šies, pie­nā­kot drēg­nam un mit­ram lai­kam, te­vi liks mie­rā. Ja pats pa­cen­tī­sies at­vai­rīt vī­ru­sus, ir zi­nā­mas iz­re­dzes ne­sa­slimt. Un arī tad, ja vī­russ to­mēr ie­pe­ri­nā­jies or­ga­nis­mā, tu va­ri pa­lī­dzēt iz­va­dīt to bez īpa­šām se­kām, ne­vis iz­rī­ko­ties tā, ka ro­das sa­rež­ģī­ju­mi.

Šobrīd ir zināmi vairāk nekā 100 elpceļu vīrusu paveidi un tipiskajā vīrusu aktivitātes sezonā mums ir izredzes saslimt katrreiz ar citu – vienreiz tas ir rinovīruss, citreiz adenovīruss, gripas vīruss vai paragripas vīruss... Par draudīgāko parasti uzskata gripas vīrusu – daudzus tas patiešām biedē. Taču arī «parastu» saaukstēšanos nedrīkst ignorēt, jo, nonākot mūsu organisma šūnās, arī tā spēj radīt gana daudz ciešanu.

Tuvojas gavēņa laiks. Katoļiem šogad gavēnis sākas 1. martā, bet pareizticīgajiem 27. februārī. Cilvēki, kuri to pirms Lieldienām praktizē regulāri, uzsver, ka gavēnis nav diēta.

Dažkārt ar skaudību var noraudzīties uz dzīvniekiem, kuriem ziemā kupls un spožs akots. Cilvēks šim dabas likumam nav pakļauts, un ziemā viņa matiem var gadīties dažādas likstas. Par laimi, pareizi rūpējoties par saviem matiem, problēmas var nepieļaut vai sekmīgi novērst.

Kad cil­vēks pēk­šņi jū­tas sa­vār­dzis, pir­mais darbs pa­ras­ti ir iz­mē­rīt tem­pe­ra­tū­ru, jo se­viš­ķi ša­jā se­zo­nā, kad mūs ap­draud gri­pa un ci­tas elp­ce­ļu in­fek­ci­jas. Cil­vē­ka ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ras iz­mai­ņām var būt da­žā­di cē­lo­ņi, gan ļo­ti no­piet­ni, gan ne tik bīs­ta­mi, bet bie­ži pa­aug­sti­nā­ta tem­pe­ra­tū­ra lie­ci­na, ka mū­su ķer­me­nis ar kaut ko cī­nās, pie­mē­ram, ar or­ga­nis­mā ie­kļu­vu­ša­jiem sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­jiem vai ar kā­du ne­lab­vē­lī­gu ār­ēju fak­to­ru ie­dar­bī­bas se­kām. Ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra var būt arī pa­ze­mi­nā­ta – arī tam ir sa­vi cē­lo­ņi, ku­rus va­ja­dzē­tu no­skaid­rot.

Esi ne­at­lai­dīgs – tas ir gal­ve­nais, ko var ie­teikt cil­vē­kam, kurš pū­las nor­ma­li­zēt ķer­me­ņa ma­su. Ag­ri vai vē­lu nā­kas sa­prast, ka tā nav kam­pa­ņa, bet gan pa­sā­ku­mu kom­plekss, kur vie­na sa­stāv­da­ļa pa­pil­di­na ci­tas un kat­ra dod sa­vu ie­gul­dī­ju­mu ce­ļā uz mēr­ķi.

Kat­ram laik­me­tam sa­vas pro­blē­mas. Ap­tu­ve­ni piekt­ajā da­ļā eiro­pie­šu mi­tek­ļu jo­pro­jām jā­cī­nās ar pa­lie­li­nā­tu gai­sa mit­ru­mu, drēg­nu­mu un pe­lē­ju­mu, to­mēr lie­lā­ko­ties ap­ku­res se­zo­nā, jo se­viš­ķi daudz­dzī­vok­ļu na­mos ar cen­trāl­ap­ku­ri, gaiss ir pā­rāk sauss.

Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem vai stimulējošiem dzērieniem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Smadzenēm nepietiek «degvielas», tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu.

Ko da­rām brī­žos, kad at­mi­ņa mūs pie­viļ? To var vien­kār­ši ne­ņemt gal­vā, bet var sākt uz­trauk­ties, ka klāt iz­deg­ša­nas sin­droms, ka esi kļu­vis ga­lī­gi vecs vai – vēl jo tra­kāk – sā­kas kā­da sli­mī­ba. Ja ba­žas ne­liek mie­ru, no­teik­ti ir vērts aiziet pie ār­sta. Ja pro­blē­mām ir me­di­cī­nisks pa­mats, viņš no­zī­mēs te­ra­pi­ju, ja pa­ma­ta nav, pār­bau­de pa­lī­dzēs at­gūt sirds­mie­ru. Bet rei­zēm cil­vē­ki sa­asi­nā­ti re­aģē uz at­mi­ņas iz­strā­dā­ta­jiem jo­kiem, kaut arī tie ir pa­vi­sam pa­ras­ti un tā nu­dien var ga­dī­ties kat­ram.