Zenta Sokolova / Autori

Aknas ir viens no svarīgākajiem un arī izturīgākajiem cilvēka orgāniem. Kā pazīt aknu sūtītos palīgā saucienus un censties nenodarīt pāri savai veselībai, stāsta Veselības centrs 4 ģimenes un arodslimību ārste Karīna Vernere.

Rudenī īpaši kārdinoši šķiet kartupeļi ar sēņu mērci, klasiski saldie ēdieni, biezzupas... Tie ir tikai daži ēdieni, no kuriem mēdz izvairīties cilvēki, kas cenšas ēst veselīgi un domā par savu figūru. Tomēr, izprotot produktu uzturvērtību un liekot lietā radošu pieeju, iespējams atrast vidusceļu, neatteikties no iecienītajiem ēdieniem, bet samazināt uzņemto kaloriju slogu.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu, – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Mazais, žēli raudot, ieķeras mammas rokā un lūdzas, lai neatstāj bērnudārzā. Pirmklasnieks slimo katru otro nedēļu. Pusaudzis ir «viens nervu kamols». Iespējams, vainīgs ir stress.

Ieturoties ārpus mājas, piekasīgi raugāmies, vai ēstuves trauki un galdiņi ir tīri, vai apkārt nelidinās mušas un nemētājas salvetes; gribam, lai apsargi neielaiž personas netīrā un smakojošā apģērbā.

Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, jo īpaši, ja asinsvados jau ir notikušas aterosklerotiskas izmaiņas. Asinsspiediens laiku pa laikam jāpārbauda katram cilvēkam un, ja tas ir paaugstināts, jādodas pie ārsta. Daļa cilvēku nejūt, ka asinsspiediens ir paaugstināts, un to var atklāt, tikai veicot mērījumus. Ļoti daudziem tas jādara regulāri, lai redzētu, kā iedarbojas nozīmētie medikamenti, un saprastu, kādi faktori ietekmē spiediena svārstības.

Ja mums iegadās brīdis, kad var papētīt tendences savā ēdienkartē, bieži vien atklājas, ka tai nav īpaši ciešas saistības ar gadalaiku. Jo gandrīz visus produktus var dabūt tikpat kā vienmēr. Tas nedaudz apslāpē rudens pilnbrieda izjūtu, kad visa tik daudz un viss tik svaigs, vērtīgs, vitamīniem bagāts. Lai izdodas bagātināt arī savu ēdienkarti!

Vasarai aizejot, ir mazliet skumji un kādam – pat ļoti skumji. Kāds, neraugoties uz terorisma draudiem, plāno doties uz siltajām zemēm, lai vasaru pagarinātu. Tiesa, netrūkst arī cilvēku, kuriem rudens ir mīļākais gadalaiks, un internetā pat var atrast apkopotus argumentus, kāpēc rudens labāks par vasaru.

Ik gadu 6–12 miljoniem cilvēku visā pasaulē tiek konstatētas galvas utis, turklāt lielākā daļa no viņiem ir bērni. Lai gan utis veselībai nopietnus draudus parasti nerada, to klātbūtne ir ļoti nepatīkama, turklāt utis ātri vien iemitinās arī līdzcilvēku matos.

Mācību gada sākumam fonā ir skarba aina – daudzi pedagogi sarūgtināti par algu reformu, sabiedrības neizpratni raisa kārtējo reizi aktualizētā ideja sūtīt skolā sešgadniekus, un pavisam skumji ļaudis jūtas tur, kur skola šogad slēgta. Protams, skolotāji un vecāki cenšas, lai pieaugušo pasaules likstas iespējami mazāk skartu bērnus. Arī nejaušs garāmgājējs pirmajā septembrī droši vien veltīja kādu labu domu mazajiem pirmklasniekiem, kuri svētku tērpos ar ziediem rokās devās uzsākt skolas gaitas.

«Lai sasniegtu vēlamos svara samazināšanas rezultātus, ļoti svarīga ir pareiza pārtikas produktu kombināciju izvēle,» atzīst Lietuvas dietoloģe Laura Romeraite-Kuklieriene.

Veselīga dzīvesveida ieteikumi pārsvarā visiem ir zināmi, gadu gaitā mainās vien atsevišķas nianses, kas balstītas uz jaunatklātiem faktiem.

«Šitam brālim nav par skādi iedzert glāzi limonādi,» reiz dziedāja brāļi Laivinieki, un, lai gan dziesmas vārdus neviens tā īsti vairs neatceras, šo frāzi ļaudis zina un atbilstošā situācijā labprāt citē.

Ārā aiz loga karstuma periodi mijas ar vēsāku laiku, un nav viegli paredzēt kārtējās klimata kaprīzes.

Balti, līdzeni zobi ir svarīgs mūsu vizuālā tēla elements, kas, izrādās, apkārtējiem cilvēkiem pat neapzināti rada iespaidu, ka mēs esam jauni, veselīgi un visnotaļ veiksmīgi.

Visu ātri salikt ledusskapī – tā ir aizņemtu cilvēku pieeja iegādātajiem produktiem.

Slimās ēkas, slimās būves vai slimās mājas sindroms – šis nosaukums varbūt ir pasvešāks, bet pati problēma gan labi pazīstama daudziem.

Kamēr līdz plašākai auditorijai nonāca vēstījums, ka nevajag aizrauties ar pārtikas sāli – nātrija hlorīdu, tas ieguva krietni pārspīlētas formas: kulinārijas forumos internetā recepšu autori lepojas, ka sāli nelietojot, dzirdami aicinājumi aizvākt sālstrauciņus no galdiem mājās un restorānos vai aizstāt sāli ar pipariem, ķiplokiem, sīpoliem un citiem garšaugiem. Izveidojusies gandrīz vai sāls fobija, un dažs pat domā, vai neatteikties no piena produktiem, kuru sastāvā ir kādi dabas doti sāls miligrami.

Ar tās daudzveidīgajām fiziskajām aktivitātēm vasara ir pārbaudījums locītavu lokanībai, jo sevišķi, ja ziema vadīta mazkustībā. Cilvēks nepavisam nejūtas iepriecināts, atklājot, ka grūtāk kļuvis pieliekties, locītavās parādījies stīvums un tāds kā sausums, bet laiku pa laikam arī sāpes.

Pat tad, ja īpaši neslāpst, laiku pa laikam jāatceras padzerties ūdeni. Tas nepieciešams, lai organisms varētu normāli darboties. Starp ķermeņa šūnām ir starpšūnu šķidrums, kas piegādā šūnām skābekli un barības vielas. Kad starpšūnu šķidruma trūkst, pasliktinās šūnu apgāde un līdz ar to arī vispārējā pašsajūta. Uztura speciālistu vērojumi rāda, ka cilvēki, aizņemti ar darba, sadzīves un attiecību jautājumu kārtošanu, mēdz ignorēt ķermeņa sūtīto signālu: gribu dzert!

Pirmā iepazīšanās ar kurkumu, attālu ingvera radinieci, pašiem to nezinot, bieži sākas ar karija nobaudīšanu. Tieši kurkuma ir viena no nemainīgajām karija sastāvdaļām, kas piešķir tam skaisti dzelteno krāsu, ko satur tās pigmenti, un arī izteiksmīgo garšas niansi, ko dod ēteriskās eļļas. Indijā kurkumai veltīti cildinoši apzīmējumi, to sauc gan par zelta dievieti, gan par mūžīgās jaunības eliksīru. Jau vismaz četrus tūkstošus gadu kurkumu lieto ājurvēdas medicīnā asinsrites uzlabošanai, smadzeņu darbības veicināšanai, aknu, ādas un kaulu veselībai, tai bijusi ierādīta goda vieta arī dažādās reliģiskās un sadzīviskās ceremonijās.

Kāpēc pamazām kļūstam resnāki un resnāki? Ja tam pamatā ir klajas dzīvesveida nepareizības, uztura pārmērības vai kāda slimība, tad atbilde ir acīmredzama. Sarežģītāk ir tad, ja vainojams vesels faktoru kopums, bet lielas lietas – gan labās, gan sliktās – jau bieži vien sastāv no sīkumiem. Katrs fakts pats par sevi šķiet maznozīmīgs, tomēr, mijiedarbojoties ar citiem, dod savu nevēlamo pienesumu, un, skat, atkal kāds kilograms klāt.