Jau vairākkārt vēstīts, ka nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2025. gadu sāka ar paziņojumu, ka vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Tikmēr "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā aģentūrai LETA pauž uzskatu, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ.
Kā skaidro Gauss, “Kad mēs atveram jaunus maršrutus, tad gadu gaitā mēs tos vērtējam, un, ja maršruti nav rentabli, tad tie ir pirmie, kas var tikt slēgti. Šeit ir citādi. Šeit mums nācās slēgt maršrutus, kuros mēs būtu gribējuši lidot, jo mēs redzam, ka tie nestu peļņu nākotnē, bet mums nav pieejams pietiekami daudz dzinēju, līdz ar to mums vasaras lidojumu sarakstā bija jāmaina lidojumi. Šo dzinēju trūkuma iemesls ir saistīts ar pandēmijas laiku, jo [dzinēju ražotājam] "Pratt & Whitney" nav pietiekamas tehniskās apkopes kapacitātes, lai veiktu laicīgu dzinēju apkopi. Tā ir globāla problēma. Viņi mums katru nedēļu sniedz jaunu prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem, un šīs prognozes dažkārt mainās par vienu vai diviem dzinējiem.
Īsi pirms Ziemassvētkiem, kad jau visi nākamā gada plāni bija sagatavoti, viņi pēkšņi mūs informēja par būtiskām izmaiņām nākamajā vasarā pieejamo dzinēju skaitā. Mēs viņiem teicām, ka mums ir saistības, rezervācijas, jau izveidots maršrutu tīkls un, protams, ir "wet lease" jeb citām aviokompānijām iznomātās lidmašīnas. Tādēļ mēs ar viņiem apspriežam kompensācijas, bet fakts, ka nav dzinēju, nemainās. Tāpēc pēdējos gados, un mēs to darīsim arī šogad, mēs slēdzam līgumus ar citām aviokompānijām par lidojumu veikšanu vasarā "airBaltic" vārdā. Mēs to darīsim arī šogad, bet, pēc ļoti negatīvajām atsauksmēm no galvenokārt Latvijas pasažieriem pagājušajā gadā, nolēmām, ka šogad to nedarīsim tādā pašā apjomā. Mēs ņemsim mazāk "wet lease" lidmašīnu un drīzāk veiksim mazāk lidojumu vasarā.
Taču te mēs runājam par 1% vai pat mazāk no kopējā pasažieru skaita, ko sagaidām nākamajā vasarā. Tātad kopējais pasažieru skaits, kurus šis lēmums ietekmēs, ir ļoti neliels. Lai sabiedrībai būtu labāk saprotams, kad mēs runājam par aptuveni 50 000 pasažieru, tas ir tik daudz, cik mēs parasti pārvadājam trīs dienās. Citiem vārdiem, ja Eiropā būtu liela sniega vētra un lidostas būtu slēgtas trīs dienas, tad ietekme uz mūsu pasažieru skaitu būtu tieši tāda pati.
Es domāju, ka tas, kas notika Latvijā 2.janvārī, ir saistīts ar to, ka ļoti toksiskā politiskā vidē daži cilvēki izmantoja parastu paziņojumu presei un lielo darbu no mūsu puses, lai atgrieztu naudu pasažieriem un pārreģistrētu pasažierus uz citiem reisiem politisku iemeslu dēļ.
Tas, ka "airBaltic" atceļ vairāk nekā 4000 lidojumu, kas ietekmēs 50 000 pasažieru, mūsu aviokompānijas lielumam ir normāla parādība.
Ja atceraties pandēmijas laiku, "airBaltic" atcēla 800 000 pasažieru lidojumu, un pasažieriem bija jāatmaksā 80 miljoni eiro. Un mēs to izdarījām, jo bijām spiesti pārtraukt lidojumus uz 62 dienām. Tāpēc tas, ko mēs darām tagad, nav nekas jauks, un es atvainojos visiem pasažieriem, kas tādēļ ir cietuši. Taču ietekme nav tik liela, vienkārši tagad tā ir neproporcionāli pārspīlēta.
Es domāju, ka šis jautājums tika neproporcionāli pārspīlēts politisku iemeslu dēļ. Pieprasīt nomainīt starptautiskas aviokompānijas vadītāju lidojumu atcelšanas dēļ… Tas parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība. Es darbojos aviācijā jau daudzus gadus. Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē. Ja kāds nāk un saka, ka Gausa kungs nedrīkst vadīt aviokompāniju, tad ar mani ir noslēgts līgums, un tas ir normāli, tas arī notiek šajā nozarē. Bet es domāju, ka pēc 13 gadiem, kuru laikā ir izveidota lielākā aviokompānija Baltijas valstīs ar modernāko floti, kamēr pārējās Baltijas valstīs piecas aviokompānijas šajā laikā ir bankrotējušas, es joprojām daru darbu labi. Mēs nākamajos piecos gados dubultosim savu darbības apjomu, mēs vēlamies iet uz biržu, piesaistīt privāto kapitālu, lai valstij nebūtu jāinvestē aviokompānijā. Es domāju, ka ir daudz argumentu, kas runā par labu "airBaltic". Mums ir 3000 darbinieku, un, kamēr mēs runājam, tūkstošiem cilvēku lido ar mūsu lidmašīnām. Tāpēc es cenšos uz to raudzīties no profesionālā viedokļa.
Vai visi pasažieri, uz kuriem tas attiecas, jau ir informēti par atceltajiem reisiem vai tas vēl notiek?
Tas ir procesā. Vispirms mēs cenšamies sazināties ar visiem pasažieriem, un jau vairāk nekā 80% pasažieru ir apkalpoti, un nākamo dienu laikā tie būs visi. Bet mēs te runājam par lidojumiem, kas ir vasaras sezonā. Tādēļ ir iespējams, ka kāds, kuram ir lidojums septembrī, vēl nav atbildējis uz mūsu e-pastiem, jo cilvēkiem tas pagaidām nav tik svarīgi. Bet mēs jau esam apkalpojuši ap 80% ietekmēto pasažieru, un naudas summa, kas mums ir jāatmaksā, ir nedaudz vairāk kā viens miljons eiro. Aptuveni tik daudz naudas mēs nopelnām vienā dienā no jaunām rezervācijām. Tātad arī finansiāli aviokompānija to var viegli izdarīt, jo daži cilvēki spekulēja un teica, ka tas apgrūtina mūsu situāciju. Nē, nemaz ne. Tas ir standarta bizness.
Bet katrs pasažieris ir jāapkalpo individuāli. Ja jums ir biļete un mēs jums sakām, ka mēs nevaram lidot, tad jūs vēlaties, lai ar jums sazinās personīgi. Un mūsu zvanu centra aģenti kopā ar pasažieriem iziet cauri katra individuālajām vajadzībām. Ja mēs varam piedāvāt citu dienu lidojumam, tad mēs biļeti pārreģistrējam, ja kāds izvēlas doties uz citu galamērķi, mēs to piedāvājam vai arī atgriežam jums naudu. Tātad mēs to darām individuāli. Ja kāds ir rezervējis ceļojumu ar ceļojumu aģentūras starpniecību, tad ceļojumu aģentūra sazināsies ar pasažieri, un tad mēs varam atgriezt naudu. Tātad ir daudz dažādu veidu, bet kopumā tas ir bizness, ar ko mēs nodarbojamies katru dienu, jo visa gada laikā mēs veicam vairāk nekā 70 000 lidojumu, un vienmēr gadās arī tā, ka daži lidojumi nenotiek, jo tāds ir aviokompāniju bizness.
Vai tiesa, ka pieci no sešiem maršrutiem, kas ir atcelti no Viļņas lidostas, iepriekš nemaz nepastāvēja? Kādēļ nolēmāt atcelt tieši jaunās ieceres?
Jā, tā ir. Tas ir arī iemesls, kādēļ tie tika atcelti kā pirmie, jo parasti rezervācijas jaunā maršrutā sākas lēnāk nekā jau eksistējošā maršrutā. Tāpēc, ja jums tik un tā kaut kas ir jāatceļ, vieglāk ir atcelt to, kur nav tik daudz rezervāciju. Taču tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies atvērt jaunus maršrutus. Tiklīdz mēs varēsim, mēs šos maršrutus atvērsim, jo tāds bija mūsu nodoms. Tas arī nav nekas labs, ka šos maršrutus nācās atcelt, jo ir veikts pamatīgs sagatavošanās darbs.
Tas ir noticis tikai tādēļ, ka "Pratt & Whitney" mums nepiegādās dzinējus, un ir pārsteiguši ne tikai mūs, bet visu nozari ar savu nespēju risināt šīs problēmas. Es neattaisnoju "airBaltic" par lidojumu atcelšanu, bet mēs tos atceļam tikai tāpēc, ka "Pratt & Whitney" nespēj piegādāt dzinējus, kā solīts, un mūs pamatīgi pievīla. Tas pats ir noticis ar "Turkish Airlines" un daudzām citām aviokompānijām. Tāpēc es labprāt redzētu, kā sašutums tiek izteikts ASV uzņēmumam "Pratt & Whitney", kas ir notikušā iemesls, nevis "airBaltic".