3.lapa
No pirmdienas, 24. aprīļa, galerijā “Istaba” būs skatāma izstāde, kas izceļ cilvēkstāstu. Stāsts ir par noslēgtu vīru no Alojas - Leonu Paemu (1940-2016), kurš nav bijis nedz profesionāls mākslinieks, nedz arī pamanīts kā autodidakts.
Būdams invalīds, Leons Paema zīmējis, lai veldzētos, sapņotu, lai ceļotu tālāk, kā to spējis savas traumētās kājas dēļ paveikt realitātē... Ieslogots padomju laikā, viņš sapņoja par tālām zemēm, ūdeņiem un kalniem, debesskrāpjiem. Zīmēšana bija viņa izlaušanās. Leons Paema atstājis gandrīz 200 vienāda formāta zīmējumu, kas meditatīvi un centīgi izkrāsoti ar dažādu krāsu lodīšu pildspalvām. Šobrīd, septiņus gadus pēc Leona Paemas nāves, 80 zīmējumi tiek izrādīti izstādē.
”Leona Paemas vārdu nezina neviens, kurš kaut nedaudz interesējas par mākslu. Tomēr māksla vienmēr pastāv mijiedarbē ar sabiedrību, un autors vienmēr piesaistīts konkrētam laikam un telpai. Tā tas bijis arī ar Leonu Paemu. Turklāt viņam nebija nekādu ambīciju tikt pamanītam, viņš vienkārši vēlējās zīmēt sižetus, kas pašu aizrautu. Vienatnē ar sevi viņš zīmējumos atklāti runā par to, ko redz un jūt,” secina mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
Leons Paema klausījās skaņuplates, krāja markas un pastkartes. Daļa no ievērojamā pastkaršu krājuma interpretētā veidā pārtapa zīmējumos. Visbiežāk zīmējumi ir noskatīti no žurnāliem un grāmatām. To sižeti ir plakātiski, ar plašu tēmu klāstu. Bieži apspēlēta tēma ir didaktiski pasniegti tautiskā romantisma motīvi - lāčplēši baltos zirgos, “Pūt, vējiņi, dzen laiviņu”, Staburaga bērni un Latvijas ainavas. Līdz brīdim, kad jūras krastā sāk parādīties palmas un ezerus ieskauj augsti kalni, burinieki pārtop par jahtām un pludmalē guļ skaistas kailas meitenes. Šie darbi ideāli derētu ceļojumu aģentūru reklāmām. Zīmējumos Leons Paema apciemo gan Ēģiptes piramīdas, Japānas ziedošos ķiršus un Amerikas debesskrāpjus, gan slēpo Šveices kalnos.
Tēmu lokā parādās arī tanki un kara posts. Leons Paema bija to vidū, kas saskārās ar karu miera laikos. 1968. gadā dienesta laikā padomju režīma armija viņu nosūtīja veikt militāro invāziju Čehoslovākijā, lai apspiestu “Prāgas pavasari”. Pēc atgriešanās Leons par Čehoslovākijā piedzīvoto nerunāja, bet bija manāms, ka pieredzētais bija atstājis pēdas. Pēc tam sekoja nelaimes gadījums Alojā uz ceļa, rezultātā visu atlikušo dzīvi nācās daudz laika pavadīt slimnīcās un tā arī nesadziedēt traumēto kāju. Leons Paema bijis lepns, nav ļāvis sevi žēlot, komunikācijā skops. Taču pie viņa kliedēt vientulību nākuši ciemos vietējie draugi. Alkohols, cigaretes, uzdzīve, pat svingeru kluba ainas - arī tā ir Leona Paemas zīmējumu tēma. Mežonīgie rietumi, “merilinas monro” un “maikli džeksoni”, kārdināšanas un grēkā krišanas atainojums paradīzes dārzā… un rūpīgi izēnots Jēzus Kristus pie krusta, kas uz to visu noraugās.
Leons Paema veidojis darbus arī padomju okupācijas gados populārajā koka intarsijas tehnikā no nažu finiera. Viens no tiem - Raimonda Paula portrets - ir iekļauts izstādes ekspozīcijā.
Izstāde galerijā “Istaba” būs skatāma līdz 19. maijam.
