«Viņš ir ļoti bīstams. Viņš neprot signalizēt par savām sajūtām. Viņš ilgi tura sevī lietas, kas viņam nepatīk. Viņš neko nesaka, ciešas un tad vienkārši «aizveras dzelzs priekškars». Viņš var nerunāt vairākas dienas un tad pēkšņi pateikt: «Es eju projām no mājām!».
Tāpēc, ka viņš neprot atklāties, izrunāties un nolasīt pats savas sajūtas. Viņš nesaprot, ka ir atļauts būt emocionālam, ka ir atļauts justies slikti un par to runāt. Viņa izpratnē tas ir vājums,» tā sevi, vīrieti panteru-pāvu, raksturo aktieris, uzņēmējs un Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Lai cik dažādas bijušas viņa lomas uz teātra skatuves, lai cik dažādas tās šodien ir ikdienas un sabiedriskajā dzīvē, ir visai maz zināms, ko Juris Žagars domā par sievietēm un kā jūtas viņām blakus dažādās dzīves situācijās.
Jura Žagara stāsts ir par četriem visraksturīgākajiem vīriešu tipiem, ko identificējuši psihologi, balstoties uz šveiciešu psihologa, psihiatra un izcilā domātāja Karla Gustava Junga (1875-1961) psiholoģijas teoriju, un kam ir piešķirti dzīvnieku tēli.
«Gadījumā, ja jūsu boss, dzīvesbiedrs vai kolēģis pieder pie zināma tipa vīriešiem, pie kā, iespējams, piederu es, tad šī ir «lietošanas instrukcija», kā ar viņu tikt galā. Tā balstīta daudzu gadu pieredzē, pašizpētē, protams, un paškritikā - biznesā, organizāciju vadībā un privātajā dzīvē,» saka Juris Žagars.
Pirmais vīriešu tips ir delfīns - draudzīgs, atbalstošs, ziedo laiku un enerģiju, lai izveidotu attiecības, ir labs klausītājs.
Viņam nepatīk konflikti, problemātiskas situācijas, var būt lēns lēmumu pieņemšanā.
Nākamais vīriešu tips ir pūce - rūpīgs pret faktiem, pievērš uzmanību detaļām, attiecīgi var veikt lietas pareizi un kārtīgi.
Loģisks, metodisks, nekad neapsola lietas, ko nevar izpildīt. Uzmanīgs klausītājs, bet - var būt ļoti rezervēts un slēpties. Nepatīk, ja viņam prasa tūlītēju reakciju un lēmumu pieņemšanu.
«Un, lūk, mēs tuvojamies tam tipam, par ko es tagad gribu runāt…» saka Juris Žagars. Un tas ir pāvs.
«Pāvs ir pilns ar enerģiju, viņš uzlādē arī citus. Labs «network» veidotājs. Viņam ir prasme sarunāt lietas, prasme paātrināt lietas. Viegli pieejams, ātri veido kontaktus, redz «lielo bildi», redz iespējas un risinājumus, bet - ignorē detaļas, viņam nepatīk sīkumi, reizēm zaudē fokusu, kas īsti jādara, jo viņam ātri paliek garlaicīgi,» raksturojot pāvu, viņš stāsta arī par sevi. Un tad ļauj pieiet sev vēl tuvāk, raksturojot ceturto vīriešu tipu, un tā ir pantera.
«Vīrietis pantera ir uz mērķi fokusēts, ātri pieņem lēmumus, sasniedz rezultātus, ir tiešs, bez aplinkiem, ātrs, efektīgs, kontrolē situāciju, bet - var būt kaitinošs un uzstājīgs. Ir «kontrolfrīks».
Maz interesē citu viedoklis, maz klausās pārējos. Konkrēti es piederu pie šī tipa vīriešiem, bet manī ir arī ārkārtīgi būtiskas pāva iezīmes,» atzīst Juris Žagars. Viņš saka, ka šādu tipu nav mazums, jo īpaši biznesa vidē. Tāpēc, ka viņi parasti zina lietas un nav slikti līderi. Un privātajā dzīvē viņi gandrīz nekad nav vecpuiši.
«Kā tikt galā ar panteru-pāvu?
Pirmā «problēma»: šis cilvēks nespēj atšķirt funkcionālās no emocionālajām vajadzībām. Viņš primāri izvēlas risināt funkcionālās vajadzības, emocionālās vajadzības atstājot otrajā plānā.
Kā piemēru Juris Žagars min situāciju no savas dzīves: «Es atnāku mājās no darba, mana sieva ir diezgan bēdīgā garastāvoklī un sāk uzreiz sūdzēties, ka viņa nevar pagalmā «noparkot» mašīnu. Jo kaimiņi nav nolikuši tā… Jo mašīna ir par lielu… Un vispār viņai ir kompleksi no tā, ka viņa šeit neko nevar izdarīt… Viņa sūdzas un sūdzas, bet es viņu pārtraucu: «Stop! Sākam risināt problēmu! Ko mēs darām? Pērkam mazāku mašīnu? Nē? Mašīnu liekam uz ielas? Maksājam par stāvvietu? Eju runāt ar kaimiņiem, lai viņi pārliek savas mašīnas? Liekam jaunus sensorus? Liekam videokameras?…»
Un tad viņa man saka: «Stop! Vai tu vari vienreiz vienkārši paklusēt un paklausīties manī?! Es gribu tev vienkārši pastāstīt, kā man šodien gājis. Es gribu pasūdzēties, tas taču ir tik dabiski un normāli…»
Bet - šāda tipa vīrietis nesaprot, ka lietas nav uzreiz jārisina, ka kādreiz ir tikai jāpaklausās. Un sievietei reizēm vajag vienkārši pasūdzēties, parunāties, izkratīt sirdi, atļauties būt emocionālai, nevis - uzreiz ir trīs risinājumi!» stāsta Juris Žagars. Un viņam ir padoms sievietēm:
«Ļaujiet viņam to darīt! Ļaujiet viņam izpausties, ļaujiet viņam risināt. Pantera ir noderīga uzbrukumiem, bet negaidiet no viņa pacietību. Netērējiet laiku. Viņa emocionālais pieslēgums būs diezgan limitēts».
Otrā «problēma»: pantera-pāvs nespēj darīt divas lietas vienlaicīgi - tā, kā to brīnišķīgi spēj sieviete. Jo pantera ir aizņemta ar uzbrukumu, problēmas risināšanu, bet pāvs ir aizņemts pats ar sevi.
Nākamajā rītā pēc šīs sarunas ar sievu Juris Žagars devās pagalmā risināt problēmu ar «parkošanos», bet sieva vienlaicīgi bija iedevusi otru «sarežģītu uzdevumu» - iznest miskasti.
«Es nesu miskastes maisu. Pieeju pie lielās miskastes, es konkrēti zinu uzdevumu, kas man jādara, bet es vienlaicīgi domāju par «parkošanos». Es atveru miskastes vāku, iemetu miskastē maisu, aiztaisu ciet. Bet - tā, kā es domāju par mašīnām un par «parkošanos», es izvelku mašīnas atslēgas un «nopīkstinu» jau aiztaisītu miskastes vāku… Tikai pēc laba brīža attopos, ka kaimiņš uz mani tā šķībi skatās. Viņš zinājis, ka Žagars ir dīvains, bet ka tik ļoti jocīgs… »
Juris Žagars skaidro, ka viņš nespēj darīt divas lietas paralēli. «Mēs, vīrieši, nesaprotam un nespējam atšifrēt to, ka «ar mieru un pīpēšanu» var darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Tā, kā jūs, sievietes, to lieliski darāt - darīt darba lietas, auklēt bērnu, gatavot ēst un pat klausīties lekcijas turpat datorā uz virtuves galda...
Tāpēc mans padoms ir sekojošs: netraucējiet, lai vīrietis dara to vienu. Uzmanīgi noķeriet to brīdi, kad viņš to vienu uzdevumu ir izdarījis, un momentā dodiet nākamo. Viņš ļoti efektīvi pārslēdzas.»
Trešā «problēma»: pantera-pāvs ir ārkārtīgi aizmāršīgs. Paviršs pret detaļām, kas viņam nešķiet svarīgas.
«Piemēram, man ir problēmas ar vārdiem un sejām - es neatceros vārdus, es neatceros sejas, un nevaru tās «salikt kopā»,» atzīst Juris Žagars. Un viņam atkal ir konkrēts piemērs no dzīves - no Cēsu koncertzāles atklāšanas svinīgā pasākuma.
«Mums bija ļoti daudz viesu - ministri, vēstnieki, «vipi», slavenības un tā tālāk. Es neatceros viņu vārdus, neatceros sejas, bet es stāvu un visus pieņemu. Pa durvīm ienāk kāds kungs, es skatos uz viņu un saprotu, ka viņš ir ļoti svarīga persona. Es viņu pazīstu, es viņam metos klāt un saku: «Kāds gods, ka jūs ieradāties pie mums uz koncertu!» Viņš tā kā nedaudz nobrīnās, bet es saku, lai noteikti pēc koncerta nāk uz vīna glāzi. Viņš tā kā parausta uzacis, bet pēc koncerta ierodas uz vīna glāzi.
Es jautāju: «Kā jums, cienītais, patika koncerts?» Viņam ļoti patika. Mēs vēl parunājamies, un tad es pieeju pie sava vietnieka, tehniskā direktora, un čukstu: «Māri, pasaki, kas tas par cilvēku…» Uz ko viņš atteic: «Nu, kā, tas taču ir mūsu Žagarkalna traktorists! Pērn «stūma kalnu»,» Juris Žagars ar smaidu atminas.
Viņš atzīstas nesaprotam, ka būtība slēpjas detaļās. Bet viņam ir padoms:
«Necentieties to labot. Vienkārši pieskatiet viņu.
Arī lidostas drošības kontrolē vienmēr pārbaudiet, vai viņš nav atstājis vanniņā savu datoru, naudas maku un tā tālāk. Es trīs reizes pēc kārtas esmu to izdarījis un ar grūtībām dabūjis atpakaļ…»
Ceturtā «problēma»: pantera-pāvs ir apsēsts ar situācijas kontroli un plānošanu. Viņam patīk plāns kā process. Nav svarīgi tas, ka viņš nesekos plānam, viņam patīk turēt kontroli pār notikumiem.
«Mēs ar sievu kāpjam kalnos. Es esmu precīzi izrēķinājis, kāds ekipējums mums vajadzīgs, kurā brīdī mēs mainām drēbes - ja būs vējš, ja gadījumā paliks karsts… Mums ir nūjas un zābaki, mums ir tik daudz ūdens, lai precīzi pietiktu… Mēs dodamies uz virsotni, to sasniedzam, viss notiek pēc plāna, es visu kontrolēju. Ekipējums darbojas, ūdens ir izdzerts tieši tik daudz, cik vajadzīgs, un mums vēl pietiek atpakaļceļam. Mēs sākam kāpt lejā, es pašapmierināts, ka viss tiek kontrolēts, un tajā brīdī mums aiz muguras kāds svilpo… Es paskatos atpakaļ, un tur kāds vietējais - džinsos, bez ekipējuma, tenisa čībās, atvērtu alus bundžu - paskrien mums garām, no virsotnes. Viņš ir bijis tur bez «ekseļa tabulas», cik daudz ir jāizdzer, un bez ekipējuma…
Vienvārdsakot, pantera-pāvs nesaprot, ka ne viss ir jāplāno, ka reizēm lietas vienkārši notiek arī bez pilnas kontroles,» stāsta Juris Žagars. Un viņam atkal ir padoms:
«Ļaujiet viņam plānot. Lai viņš izpaužas! Viņš ātri no šā plāna atteiksies. Šim vīrietim ir svarīgs process, viņam ir svarīga sajūta, ka viņš visu kontrolē. Galu galā, viņš arī pats atrisina visas tās problēmas, ko ir radījis».
Piektā «problēma»: pantera-pāvs ir apsēsts ar darbības ātrumu.
«Viņam visu vajag ātri! Viņš necieš lēnu runāšanu, garu spriedelēšanu. Viņš priekšroku dod ātrai, tiešai sarunai. Dievs, pasarg’, nekādu meilu: «Es ceru, ka tev šodien viss ir labi… Ar cieņu… Ceru, ka mēs kādreiz tiksimies… «bla bla bla»…» Viņam vajag, lai viss uzreiz ir skaidrs un - ejam tālāk! Punkts. Viņš ciena ātrumu. Viņš piedod kļūdas, bet necieš čammāšanos.
Viņš nesaprot to, ko saprotat jūs, sievietes -, ka reizēm kaut ko dzīvē var darīt arī lēnām un ar baudu. Un ka darbā nevajag visu laiku psihot kā trakam ezim. Ka kaut ko var padarīt arī mierīgi,» stāsta Juris Žagars. Viņa padoms:
«Runājiet īsi, rakstiet ātri, mēģiniet saprast, «kādā ātrumā un kādā robā» viņš ir, un «ieslēdziet to pašu robu». Un «mauciet» līdzi, bet - nebaidieties viņu pārtraukt, ja viņš aiziet «overdraivā». Vienkārši «noraujiet roķeni». Viņš ļoti ātri sabremzē lietas».
Sestā «problēma»: panterai-pāvam ir paradums neiespējamā laikā saplānot neiespējami daudz lietu.
«Viņš bieži sagrābjas pārāk daudz, bet pārsteidzošā kārtā viņam veicas, un tas ir paradokss - viņš gandrīz vienmēr «izrullē». Es, piemēram, visu mūžu esmu mocījies ar to, ka man jābūt laikā uz izrādi. Jo es, protams, esmu saplānojis ļoti daudz lietu, kas jāizdara, un līdz šim gandrīz nekad neesmu nokavējis izrādi,» stāsta aktieris un atsauc atmiņā laiku pirms pāris gadiem, kad bija kalnu slēpošanas treniņnometnē Alpos.
«Mēs slēpojam. Man ir ieplānota izrāde, kur man galvenā loma, tūkstoš skatītāju… Ja es nokavēšu, izrāde tiks atcelta un būs briesmīgs naudas sods. Es biju precīzi aprēķinājis, ka man ir jāaizlido dienu iepriekš, jo ir ziema, puteņi… Bet - pēdējā brīdī laiks ir labs, un es izkalkulēju, ka varētu lidot pēdējā dienā, tieši pirms izrādes: trijos lidmašīna izlido no Milānas, nosēžas pussešos, sešos. Izrāde sākas septiņos, es varu paspēt ielēkt taksī, jo tas ir pasūtīts, un septiņos būt uz skatuves! Un veselu dienu vairāk slēpot, kas ir ārkārtīgi būtiski!» stāsta Juris Žagars.
Viņš turpina: «Lidmašīna protams, nokavē, neizlido laikā no Milānas… Es nevienam to nesaku, nevienu nebrīdinu, nezvanu uz teātri, jo ticu, ka «izrullēšu». Nezinu, kā, bet «izrullēšu». Pulkstenis ir bez piecpadsmit minūtēm septiņi, pa iluminatoru redzu Rīgas uguņus. Es ieslēdzu mobilo telefonu, ir jau piecpadsmit neatbildēti zvani… Noslēpjos no stjuartēm un zvanu uz teātri. Man atbild: «Žagar, kur tu esi, velns parāvis?! Mēs te visi psihojam, gatavojamies atcelt izrādi!» Saku: «Nomierināmies, es jau redzu Rīgas gaismas…» Un otrā galā: «Ko tu redzi?! Idiots! Kur tu atrodies?!» Es saku: «Lidmašīnā, viss kārtībā, mēs jau nosēžamies!» Galarezultātā mēs nosēžamies, es ielecu taksī, kas pasūtīts, aizskrienu uz teātri, kur pie dežurantiem jau gaida ģērbējas ar manu kostīmu. Ejot uz skatuvi, paspēju apģērbties un - būt uz skatuves tieši… septiņos divdesmit!»
Juris Žagars akcentē, ka šis vīrietis nekad nesapratīs, ka veiksmei ir savs limits. Viņš nav pietiekami uzmanīgs. Viņš nevar kā sieviete saprast, ka nevajag pilnīgi vienmēr riskēt, ka kaut kad var arī neriskēt.
«Bet mans padoms ir šāds: ļaujiet, lai riskē! Tas viņam ir nepieciešams.
Darbā, biznesā mēģiniet pieturēt klusu kontroli. Bet, kas attiecas uz personiskās dzīves plānošanu, riskus nepieļaujiet, pieturiet 100% kontroli!»
Septītā «problēma»: pantera-pāvs reti saka «nē», un viņam arī nepatīk, ja viņam saka «nē». Viņa uztverē tā ir vājuma pazīme.
Viņš pats reti saka, ka šo latiņu nevar paņemt, ka tai nevar pārlēkt, ka tas nav viņa augstums. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo viņam vienmēr vajag uzvarēt.
Juris Žagars atminas gadījumu pirms pāris gadiem: «Mums bija kalnu slēpošanas grupas treniņš. Es trenējos kopā ar čaļiem, kas ir trīsdesmit, četrdesmit (!) gadus jaunāki par mani. Labi sportisti. Mums treneris iedod sprintu, jāskrien pa pāriem. Mani noliek kopā ar Tomiņu, kas ir tieši trīsdesmit septiņus gadus jaunāks nekā es. Ļoti labs sportists, labs slēpošanas instruktors.
Es domāju: «Mans tas Tomiņš ir jānoskrien!» Jo es esmu labs sprintā. Mums tiek dots starts, mēs skrienam un skrienam, es skrienu Tomiņam blakām ar maksimālo ātrumu. Un pēdējos metros es jūtu: es varu Tomiņu noskriet! Es pielieku maksimālu piepūli un burtiski finišā esmu par krūšu tiesu priekšā Tomiņam, un - es esmu uzvarējis! Tajā brīdī atskan blīkšķis - man no pārpūles pārplīst muskulis… Rezultātā es divus mēnešus staigāju ar saplēstu muskuli, kliboju, ar kruķiem, bet - laimīgs, jo uzvarēju Tomiņu! Un mani šausmīgi kaitināja, ka visi apkārtējie teica: «Paskat’, kā Žagars sačakarēja kāju…». Un neviens neteica: «Bet viņš uzvarēja Tomiņu!»…
Juris Žagars paskaidro: vīrietis pantera-pāvs nesaprot, ka visām latiņām nav jāpārlec un visas virsotnes nav jāiekaro.
Viņa padoms: ļaujiet lai izpaužas! Reizēm ir labs rezultāts, reizēm viņš tiešām pārlec.
Astotā «problēma»: pantera-pāvs akceptē argumentus, bet necieš atkāpšanos. Ja jūs nepiekrītat viņa idejām un priekšlikumiem, nesakiet uzreiz «nē».
Un ja nav valdāms, vienkārši uzlieciet veto kādam viņa biznesa lēmumam. Pasakiet: «Ja mēs darīsim tā, tad es sniedzu atlūgumu…» Tas labi strādā.
«Personiskajā dzīvē vismaz manā ģimenē strādā teiktais: «Tajās sacensībās tu nepiedalīsies, tajā ledājā tu nekāpsi vai arī - es kāpju lidmašīnā un lidoju prom!» Es esmu pārliecināts, ka sievietēm ir daudz «instrumentu», kā uzlikt vīrietim veto tiesības,» smaidot nosaka Juris Žagars.
«Un tagad par nopietno,» viņš saka. Un tā ir devītā «problēma»: pantera-pāvs ir bīstams.
«Viņš ir ļoti bīstams. Viņš, idiots, neprot signalizēt par savām sajūtām. Viņš ilgi tura sevī savas lietas, kas viņam nepatīk. Viņš neko nesaka, ciešas un tad vienkārši «aizveras dzelzs priekškars»…
Viņš var nerunāt vairākas dienas un tad pēkšņi pateikt: «Es eju projām no mājām!» Tāpēc, ka viņš neprot atklāties, neprot izrunāties, neprot nolasīt pats savas sajūtas.
Viņš nesaprot, ka ir atļauts būt emocionālam, ka ir atļauts justies slikti un par to runāt. Panteras izpratnē tas ir vājums. Tāpēc čekojiet visu laiku, mēģiniet sajust, ko «tas velns» savā galvā domā,» iesaka Juris Žagars.
Desmitā «problēma»: pantera-pāvs zaudē entuziasmu, ja tiek kritizēts.
«Ja jūs viņu kritizējat, ir ļoti svarīgi atrast pareizos vārdus - ja kritizēsiet ar nepareizajiem vārdiem, viņš noplaks kā balons. Bet viņš ir ārkārtīgi efektīvs, ja zina, ka dara kaut ko pareizi,» tā sevi, vīrieti panteru-pāvu, raksturo Juris Žagars, iesakot vienmēr atrast iemeslu, kā viņu paslavēt, bet, ja izlemjat izteikt kādu kritisku piezīmi, tad domājat, kā uzmanīgi to pateikt.
«Vīrieši, mani darba kolēģi, to nesaprot. Nupat bija tāds gadījums: man ir jaunas smaržas. Es esmu ārkārtīgi jūtīgs pret smaržām, rūpīgi tās izvēlos, un man vienmēr smaržas vajag īpatnējas - ne tādas, kā citiem. Iepriekšējās man izvēlējās brālis, par kurām pats teica, ka tās smaržo pēc zirgu segliem un petrolejas. Es tās lietoju gadiem ilgi, speciāli braucu tām pakaļ uz Londonu. Tagad man beidzot ir jaunas - dārgas, ekskluzīvas, tādas nav nevienam.
Es esmu sasmaržojies, ierodos savā kabinetā uz menedžmenta sapulci. Ierodas mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, tehniskais direktors, finanšu direktors. Kairišs paosta gaisu un saka: «Johaidī, kas te deg?». Tehniskais direktors arī paosta gaisu un saka: «Miskaste deg!». Es, protams, neatzīstos, ka tās ir manas jaunās smaržas… Es saku: «Eu, čaļi, tiešām kaut kas smird, jāprasa sargiem!».
Bet es šo kritiku neņemu vērā, es momentā dodos uz otro stāvu pie producentēm - jau esmu izdomājis iemeslu, kāpēc man ar viņām steidzami ir jārunā. Mēs izrunājam lietas un es prasu: «Kā jums, meitenes, patīk manas smaržas?» Un viņas ļoti gudri saka: «Jaukas, bet iepriekšējās mums patika labāk». Ir starpība, vai ne?» smaidot jautā Juris Žagars.
Viņš vēl neliekas mierā un dodas uz PR departamentu, kur ir vēl jaukākas meitenes. «Meitenes, kā jums patīk manas jaunā smaržas?» Un tur saņem jau pilnu komplimentu komplektu: foršas, seksīgas, oriģinālas, jaukas…!
«Un viss! Pirmo kritiku nodzēsu un staigāju ar sajūtu, cik nenormāli kruts esmu ar to, ka man ir jaunas smaržas…» viņš atzīstas.
Un noslēgumā sievietēm, kurām ir darīšana ar vīrieti panteru-pāvu, Juris Žagars dod vissvarīgāko padomu:
«Pāvam ir svarīgi sajust, ka patiesībā viņu mīl ar visiem mīnusiem. Lai cik drosmīga un varonīga būtu pantera, arī viņu kādreiz vajag paglaudīt.
Mīliet savu pāvu un sakiet viņam, ka jūs viņu mīlat! Paglaudiet viņu un šis vīrietis pantera-pāvs jums kalpos kā instruments daudz ilgāk un daudz labāk!»
