“Sports nav visa dzīve. Gadiem ejot, arvien vairāk saprotu, kāda vērtība ir ģimenei un iespējai būt kopā ar saviem mīļajiem šeit un tagad,” saka bijusī basketboliste, bijusī Latvijas sieviešu basketbola izlases ilggadējā kapteine un daudzkārtējā Latvijas čempione basketbolā un divu bērnu mamma Gunta Baško.
Šodien, 27. aprīlī, viņu sirsnīgi sveicam 45. dzimšanas dienā!
Viss pakārtots dēliņam
Gunta stāsta, ka pēdējos gados viņa savu dzimšanas dienu svinējusi diezgan klusi, bez lielām ballēm, tikai ģimenes un tuvāko draugu lokā, sanākot kopā pie pusdienām vai svētku vakariņās.
“Šoreiz, droši vien, būs ļoti līdzīgi. Iespējams, kopā ar ģimeni un kādiem draugiem aiziesim uz branču. Vēl gan neko neesmu ieplānojusi, bet, baigi neiespringstot, ļausimies sajūtām. Mums jau šobrīd viss ir ļoti pakārtots dēliņam, viņš mums tagad ir galvenais,” mīļi nosaka divu bērnu - Matildes (5 gadi) un Gustava (5 mēneši) - mamma.
“Man galvenais ir pavadīt šo dienu kopā ar saviem tuvajiem. Tie man būs vislabākie svētki!”
Atsaucot atmiņā iepriekšējo gadu dzimšanas dienas, jubilāre saka, ka reiz, aktīvo sporta gaitu laikā, viņa savu dzimšanas dienu ir svinējusi Francijā, kas bija diezgan ekskluzīvi.
Daudzi svētki ir svinēti kopā ar komandu, jo parasti ap šo laiku vēl bija sezona, bet vislabākie svētki vienmēr ir bijuši mājās un kopā ar saviem mīļajiem.
“Atceros, ka kovida laikā mans draugs, tagad jau vīrs, bija sarūpējis man sveicienu video formātā no maniem draugiem tuvumā un tālienē. Man bija jāapsēžas dīvānā, tika ieslēgts televizors un, redzot viņus visus, no aizkustinājuma gandrīz apraudājos. Tas patiešām ir ļoti jauks veids, kā dzimšanas dienā sagādāt pārsteigumu un jubilāru iepriecināt.”
No bērnības un skolas gadu dzimšanas dienu svinībām Gunta neko daudz neatceras, atmiņā palicis vien tas, ka ap to laiku narcises bija pašā plaukumā un mājās bija daudz šo pavasara ziedu.
“Tas arī man palicis atmiņā, ka narcise ir manas dzimšanas dienas puķe. Protams, bija arī omes ceptas kūkas un ļoti garšīgi pīrādziņi. Mana ome bija liela konditore, viņa vienmēr pacentās, lai uz svētkiem būtu kas garšīgs.
Un es vienmēr prasīju, lai uz galda būtu arī no šokolādes desas veidots bruņurupucis.
Bet tādas balles, kādas mūsdienās bērniem rīko - rotaļu istabās ar baloniem un dažādiem pasaku personāžiem - man, protams, nebija. Svinējām kopā ar ģimeni,” saka jubilāre, smaidot piebilstot, ka nebija ne klaunu, ne arī kādu citu personāžu.
“Es mēģinu neskatīties pasē un ID kartē, tas ir lieki, jo, lai arī gadu ir tik, cik tur rakstīts, mēs esam tik jauni vai veci, kā jūtamies.
Es jūtos labi un tas ir galvenais!” priecīgi saka šodienas jubilāre.
Protams, Gunta apzinās, ka gadi nāk klāt, bet viņai ir svarīgi nepazaudēt savu iekšējo bērnu, kas prot brīnīties, sapņot un no sirds priecāties.
Taujāta, kā šodien paiet viņas ikdiena, Gunta saka: “Kopš ir palicis siltāks, dienas lielāko daļu mēs ar Gustavu esam ārā, staigājam, izzinām savu rajonu. Mums līdzi ir arī man suns Vudijs, un mēs kopā ejam ļoti garās pastaigās. Protams, ir jāapdara mājas solis, un dienas laikā man obligāti ir arī sportiņš - vingroju vai skrienu krosiņu, kamēr Gustavs ratos guļ.
Es mēģinu atrast arī laiku sev, jo man tas ir ārkārtīgi svarīgi - turēt savu ķermeni tonusā.
Jo gadi nenāk vieni…” smaidot nosaka izcilā sportiste. Divas, trīs reizes mēnesī pie viņas ciemos atbrauc mamma, un tad arī ir garas pastaigas pa tuvējo un tālāku apkārtni.
“Es nevarētu teikt, ka atliek laika vēl kam, jo - vakars pienāk ātri, un tad nāk miegs. Es tagad ļoti novērtēju, cik labi ir nogulēt visu nakti bez pamošanās… Tagad tā, protams, nav, tāpēc vakarā baterijas ir nosēdušās,” atzīst divu bērnu mamma, uzreiz gan piebilstot, ka katrā dzīves posmā ir savas grūtības un savs skaistums, un arī šis posms ir pārejošs.
Atskatījusies uz savas dzīves aizejošo gadu, jubilāre secina: tas paliks atmiņā ar diviem ļoti spilgtiem notikumiem - 28. augustā Gunta mija gredzenus ar savu mīļoto vīrieti, dīdžeju un hokejistu Mareku Liepiņu (attēlā), un 18. novembrī pasaulē nāca abu otrā atvase - mazulītis Gustavs.
“Gads bija ļoti spilgts, dažādiem skaistiem notikumiem piepildīts. Mēs daudz ceļojām, daudz bijām kopā.
Jā, gadiem ejot, arvien vairāk saprotu, kāda vērtība ir ģimenei un iespējai būt kopā ar saviem mīļajiem šeit un tagad.”
Bet no savas dzīves jaunā gada Gunta sagaida septiņu, astoņu stundu miegu bez pārtraukuma.
“Varbūt kādā brīdī tā būs, varbūt arī nē, to mēs redzēsim,” viņa pasmaida un saka, ka, visticamāk, nekas jau daudz viņas ikdienā nemainīsies - būs daudz svaiga gaisa, daudz sporta, kopīgi ceļojumi jau četratā un tad jau pamazām būs jāsāk domāt par atgriešanos darbā. Bet tas vairāk uz gada otru pusi,” nosaka jubilāre.
“Gustavam būs pirmais rāpojiens, pirmie soļi, pirmie vārdi - tas viss mums šogad ir priekšā, un tas viss būs episki.
Galvenais ir būt pateicīgai par to, kas man ir dots.
Saskatīt mākonim arī zelta maliņu. Un - lai ir laba veselība, to novēlu arī citiem!” saka Gunta Baško.
“Mēs varam mācīties no pagātnes, bet dzīvot dzīvi un to baudīt vajag šodien, ķert mirkli šeit un tagad, jo - mēs neviens nezinām, kas būs rīt…”
