Dažiem suņiem ir pastāvīga vajadzība rakt: viņi rok bedres, pastaigājoties ierok degunu zemē, un mājās viņi var saplēst iecienītāko dīvānu. Tas ir instinkts, kam ir tik grūti pretoties.
Ja mājās ir suns, iespējams, ievērojāt to: ja cienasts netiek apēsts, tas nepaliks redzamā vietā. Dzīvnieks var ilgi staigāt pa visu dzīvokli ar gabaliņu mutē, meklējot kādu nomaļu stūrīti, lai tur rūpīgi paslēptu savu dārgumu.
Suņi šo ieradumu mantojuši no saviem vilku pēctečiem. Dzīvnieki bija atbildīgi par savu pārtiku, tāpēc viņiem bija ieradums to slēpt. Pirmkārt, noslēpto atlikumu var izrakt pēc neveiksmīgām medībām. Otrkārt, tādā veidā citi meža iemītnieki to gabalu neiekāros.
Vēlme slēpt ēdienu nav vienīgais iemesls. Turklāt dzīvnieks tādējādi var izteikt savu nodomu spēlēties. Piemēram, daži suņi slēpj saimnieka lietas, dažus mazus priekšmetus un tad satraukti skatās cilvēkam acīs un nedaudz luncina asti. mājdzīvniekam ir garlaicīgi, pavadiet laiku kopā ar viņu meklējumos.
Vēl viens iemesls ir aizsargāt savas lietas. Mājdzīvnieks var slēpt savas iecienītākās rotaļlietas, jo uztraucas, ka kāds tās varētu paņemt. Ja mājā ir mazi bērni, mēģiniet viņiem izskaidrot, ka bumbiņas un kauli ir vērtīgi mājdzīvniekam, un suns vienmēr cenšas aizsargāt savu resursu.
Iespējamais šādas uzvedības iemesls ir arī zinātkāre. Suns var baudīt rakšanu augu podā vai mēģināt saplēst matraci vai dīvānu. Pārslēdziet viņa uzmanību. Ir svarīgi pareizi noslogot dzīvnieku, iekļaut tā režīmā garīgos un fiziskos vingrinājumus, lai tas nenogurtu no dīkstāves.
Visas uzskaitītās šķirnes ir medību šķirnes. Tas ir, šie suņi tika izveidoti, lai palīdzētu cilvēkiem izsekot un noķert medījumu. Kaut ko ostīt un rakt viņiem asinīs. Piemēram, bīgli ir ļoti aktīvi, jo viņiem pastāvīgi ir jāpanāk un jādzen. Zeltainais retrīvers nevar bez uzmanības paiet garām putnam vai ezim, un taksis grib ielīst pat šaurākajā bedrē; nav brīnums, ka viņiem ir tik garš ķermenis.
Ja iegādājaties medību suni, esiet gatavs apmierināt tā vajadzības, raksta Mental Floss. Šādam dzīvniekam vajag daudz staigāt, ļaut medīt (lai tas būtu medījuma formā), kā arī rakt un ostīt. Pretējā gadījumā jūsu mājdzīvnieks būs bēdīgs un iznīcinās dzīvokli, kas, visticamāk, neiepriecinās.
