Mana otra lielākā aizraušanās pēc medicīnas ir ēst gatavošana un konservēšana. Esmu arī kaislīga sēņotāja. Tā kā šis gads mūs īpaši lutina ar sēnēm, gribu padalīties ar savām iecienītākajām sēņu ēdienu receptēm.
Šogad piejūras mežos ir atrodamas daudz dzīslkātu bekas (Aureoboletus projectellus). Skaistas, stingras, bez tārpiem, un tās mežā pietiek visiem. Tās lieliski noder gan cepšanai, gan marinēšanai.
Kad marinēju sēnes man patīk, ka marināde ir nedaudz salda, tāpēc uz litru lieku 1 ēdamkaroti sāls, 2,5 ēdamkarotes cukuru, 1 ēdamkaroti etiķa esenci (kam ir saglabājusies) , vai arī tad 7- 8 karotes galda etiķa. Šīs proporcijas var variēt, kam patīk sāļākas, kam saldākas. Ļoti labi garšu papildina dilles, ķiploki, pāris smaržīgie pipari, laurlapas, krustnagliņas un dažreiz pat pielieku kanēļa standziņu. Atkarīgs no garastāvokļa un sēņu daudzuma.
Bērzlapes, cūcenes, alksnenes, rudmieses un citas vārāmās sēnes vienmēr vāru 2 reizes. Arī tām var taisīt to pašu marinādi. Lieliski šīs sēnes noder sēņu soļankas sagatavei. Tur šīs novārītās sēnes sagriežu nelielos gabaliņos un “sašmorēju” uz dziļākas pannas (ideāli, ja wok panna) kopā ar tomātiem , sīpoliem, ķiplokiem, pievienoju vēl laurlapas un tomātu pastu, sāli, cukuru. Karstu pildu burkās un ideāli, ja var uzglabāt ledusskapī.
“Podiņus”, kas ir mazas bērzlapītes, vienmēr samarinēju atsevišķi, tās ir kraušķīgas un dievīgi garšo. Ziemā ģimeni un draugus varu palutināt ar marinētām sagrieztām sēnēm, pievienojot tām krējumu un sīpolu. Brīvdienu brokastīm piestāv izcili.
Baravikas parasti marinēju atsevišķi, jo tām ir sava izteikta garša, kas nav nevienām citām sēnēm. Ja baravikas ir stingras, tās apvāru nedaudz karstā ūdenī, lai atdalās netīrumi, to noleju un jaunā ūdenī uzreiz vāru marinādi, lai baravikas nezaudē savu aromātu. Ziemā tā ir īsta delikatese, ko novērtēs ikviens.
Bekas, apšukundziņus, sviesta beciņas, mahovikus parasti samarinēju vai sacepu kopā.
Sacepu sviestiņā, atdzesēju, sapildu maisiņos un lieku saldētavā. Vēl no saceptām sēnēm sanāk lielisks sēņu lečo. Sviestā sacepu sēnes un ielieku atsevišķā traukā, tajā pašā pannā sacepu sīpolus, ķiplokus, tomātus, papriku un pētersīļus. Kad tas viss ir sacepies, pievienoju sēnes, sacepu visu kopā un sanāk lečo vai (kā man bērnībā teica) “ķausis”. Var pasniegt pie maizītēm, pie omletes, pie gaļas ēdieniem un ir ērta piedeva piknikos.
Samarinētās sēnes ēdam tāpat, bet atklāšu jums vienu super vienkāršu ģimenē iecienītu “kartupeļu - sēņu“ salātu recepti.
Sāksim ar mērcīti. Paņem salātu bļodu, kur ielej nedaudz eļļu, etiķi, piespied ķiploku, piparus, sāli ,cukuru pēc garšas. Esmu pielējusi klāt nedaudz kādu gurķu marinādi (ja gurķi ledusskapī stāv atvērti), jo tad mērcīte ir vairāk un ar saldskābāku garšu. Piegriež šalotes vai lillā sīpolu plānās šķēlītēs. Tad novāra kartupeļus, labāk ar mizu, jo tad tie ir saturīgāki. Siltus nomizo un iegriež bļodā, kur ir sagatavotā mērcīte. Iemaisa kartupeļus. Siltus tāpēc, jo tie labāk savelkas ar garšu. Kad tas viss izdarīts, paņem marinētās sēnītes (nolej sietiņā marinādi) un pievieno kartupeļiem. Visu izmaisa un piegriež maurlociņus un salāti gatavi. Mūsu ballītēs tie tiek izēsti pirmie. Pie šiem salātiem labi iet klāt arī mazās, samarinētās gailenes, kuras marinējot papildus pievienoju sinepju sēklas.
Šis ir jaunatklājums. Sviesta pupiņas, puķkāposts, nedaudz paprika, ķiploks, pētersīļa kāts un gailenes, var dekorēt ar burkānu ripiņām. Marinādi taisu diezgan saldu. Uz litru 1,5 ēdamkarotes sāls un 4,5 ēdamkarotes cukurs plus 2 karotes esences. Pievieno laurlapas, piparus un sinepju sēklas. Marināde sanāk saldskāba.
Lai garšo un izbaudām pēdējos metrus sēņošanas sezonā!
Sabīne Briede
