Arvien lielāku popularitāti iegūst “pašaprūpes” tendence. Tas nav pārsteidzoši – lielā darba slodze un pastāvīgais stress, ar ko saskaras mūsdienu cilvēki, prasa efektīvus veidus, kā uzlabot dzīves kvalitāti, iegūt pārliecību un papildināt savus fiziskos un emocionālos resursus.
Cilvēki, kuri pašaprūpi jau ir padarījuši par ikdienas ieradumu, savā dzīvē integrē visus pašaprūpes principus. (Par pašaprūpes principiem lasiet šeit). Lai gan daži no šiem principiem tradicionāli tiek uzskatīti par “vīrišķīgākiem”, bet citi tiek uzskatīti par “sievišķīgākiem”.
Vīriešiem ir vieglāk praktizēt
Sievietes
Tajā pašā laikā vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir problēmas ar “pašaprūpes” principu - viņi ir mazāk atbildīgi par regulāru pārbaužu veikšanu un netiecas novērst slimības, ja nav sūdzību.
Sievietes ir veselīga uztura, higiēnas un atbildīgas pašārstēšanās piekritējas. Iespējams, arī tāpēc, ka mammas, audzinot bērnus, nemitīgi pilnveido savu medicīnisko pratību un izmanto savas zināšanas ne tikai bērna, bet arī visas ģimenes labā. Diemžēl, rūpējoties par mīļajiem, sievietes mēdz aizmirst par sevi, it īpaši, ja runa ir par emocionālo komfortu.
Tā rezultātā sievietes biežāk saskaras ar hronisku nogurumu un izdegšanu, un viņas mēdz ignorēt šīs problēmas, līdz sāk pasliktināties fiziskais stāvoklis. Tāpēc tagad noteikums lidojot “vispirms uzliec masku sev, tad bērnam” ir ieguvis jaunu nozīmi un arvien vairāk izklausās kā atgādinājums, cik svarīgi ir atcerēties savus mīļos, neaizmirstot par sevi.
Starp citu, daudzi farmācijas uzņēmumi tagad palīdz pacientiem kļūt par savu slimību ekspertiem un kontrolēt tos. Tiek izdoti žurnāli un veidoti informācijas portāli, kur vienkāršā valodā runā par cēloņiem, slimību simptomiem, progresīvām profilakses un ārstēšanas metodēm un jaunākajiem pētījumiem. Tas ļauj pacientiem justies atbalstītiem un sagatavotiem, lat atveseļotos, bet pareizā attieksme ir puse no panākumiem.
Daudzas slimības ir vieglāk novērst vai novērst agrīnā stadijā, nekā tērēt laiku, pūles un naudu progresējošu gadījumu ārstēšanai.
Jebkura esoša hroniska slimība ir jākontrolē, ja iespējams, novēršot tās progresēšanu. Šajā sakarā ārkārtīgi svarīga ir augsta pašapkalpošanās, kompetenta pašdiagnozes noteikšana, racionāla bezrecepšu medikamentu lietošana un savlaicīga ārsta vizīte.
